GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW JAUNUMI FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Indonēzija

Baudītāja ceļvedisCitādi maršrutiFoto galerijas

IZVĒLIES CEĻVEDI

2011. gada atradumi. Ceļotāju piezīmes

Antra Birzule. Nepāla un vērtību pārvērtēšanaImants Jansons. Pasaules skarbākais ultramaratons Nāves ielejāAndis Sīlis. Autentiskuma druskas un ekonomiskā uzplaukuma vājprātsIngus Augstkalns. B.a.s.e jumping Norvēģijā un ItālijāAndris Vītoliņš. Par mākslu un gastronomiju BakuAustris Mailītis. Lidojošo mūku templis un svētceļojums uz ŠaoliņuIrēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāKaspars Klapklans. Kaitbordista, nirēja un Robinsona galamērķis Los RoquesJānis Jenzis. Ekstravagance Barselonas operāPauls Irbins. Bērnu un jauniešu zinātnes festivāli DienvidkorejāIeva Irbina. Piedzīvojums Glastonburijas festivālāGundega Skudriņa. Neordināri gastronomijas galamērķiRoberts Gobziņš. Neticamie atradumi automaģistrālē Kijeva-Odesa« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Baudītāja ceļvedis · Āzija · indonēzija · Indonēzija · 2011. gada atradumi. Ceļotāju piezīmes

Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā

Autors: Irēna Frīdenšteina4 ATSAUKSMES

Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā

Indonēzija. Ar ko mums katram asociējas šī vieta otrpus pasaules malai? Palmas, paradīzes pludmales, Bali sala, rīsu terases... Perfekta vieta laiskam atvaļinājumam! Jā, tas viss tur ir. Taču manā maršrutā ir arī kāda mazāk zināma vieta, proti, sēra ieguves krāteris Kahaw Ijen, kas atrodas Java salā. Turp es dodos tikties ar strādniekiem, kas ikdienu strādā neiedomājamos darba apstākļos, iegūstot sēru no aktīvā krātera. Viņu darbs ir viens no bīstamākajiem pasaulē.


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Drakona rīklē
Mums ir bijusi spraiga diena - esam cēlušies piecos no rīta, lai pārlidotu no Borneo salas uz Javu, kam sekojis vairāku stundu pārbrauciens ar sabiedrisko autobusu līdz Probolinggo. Esam iztikuši bez brokastīm, autobusā apēdot vien kaltētu banānu čipsus. Starp citu, banānu čipsi, ko nopirkām no vietējā tirgoņa, ir neatņemama Indonēzijas sabiedriskā transporta sastāvdaļa, tāpat kā atraktīvie transporta muzikanti. Uzmeklējuši auto ar šoferi, dodamies līdz Gurung Bromo vulkānam. Apskatījuši to un sagaidījuši saulrietu, dodamies septiņu stundu pārbraucienā uz Kawah Ijen vulkānu kompleksu, kurā ierodamies pusnaktī un apmetamies viesu namā pie kafijas plantācijas.


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Tā vietā lai atpūstos un izgulētos, mēs noskalojam putekļus, iesnaužamies uz nepilnu stundu un divos naktī esam džipā, lai dotos pretī nezināmajam. Kāpēc naktī? Pie krātera ir postenis ar apsardzi, ieeja atļauta tik gaišajā dienas laikā - sākot no sešiem rītā. Tad kāpēc mums turp jātriecas nakts melnumā? Mūsu šoferis šķiet visai zinošs un viņam izdodas mūs pārliecināt neslinkot un doties skatīt zilās liesmiņas krāterī - nakts melnumā. Ar krātera apsardzi mūsu šoferis tik tiešām vienojas veiksmīgi un pie ieejas krātera teritorijā piešķir mums nelielu lukturīti ar pavisam vārgu gaismas stariņu.


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Pavadīt mūs gan viņš nedomājot, savīstījies siltās drēbēs viņš paliek auto, lai tur pārlaistu auksto nakti, bet mūs viņš mudina droši doties pa šauro taciņu pret kalnu aptuveni 3, 2 km. Lai gan mēnesgaisma ir gana labs ceļabiedrs, tomēr kājas ķeras ik uz katra trešā soļa, bet takas malā ir nogāzena krauja.
Mēs, smagi elpojot, līkločiem pusotru stundu cenšamies pievārēt kalna slīpni. Ir trīs naktī, un ceļā mēs sastopam sēra strādniekus, kuri darbu sākuši jau pirms stundas - un ne gan tāpēc, ka bezmiegs nomoka, bet gan tāpēc, ka dienā nav iespējams strādāt saules versmes dēļ.
Nonākuši krātera augšgalā, esam neizpratnē - uz kuru pusi doties. Šoferis gan minēja, ka esot jāiet pa krātera kreiso malu, taču tā kā tur redzamība pielīdzināma nullei, dodamies uz pretējo pusi, kur, kā jāņtārpiņi, spīguļo strādnieku lukturīši.


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Zināju, kādu nostāstu par franču tūristu, kam šis kāpiens pa stāvo, slideno taku lejup pa nogāzi bija beidzies letāli, tāpēc saprotu, ka saprātīgi būtu lejā doties tikai gaišā dienas laikā. Krātera mutē jau redzamas zilās liesmas, tās vilina, taču tās ir vēl tik tālu... Ar ceļa biedru tomēr vienojamies, ka būsim ārkārtīgi uzmanīgi un riskēsim doties lejup šajā tumsā.
Taciņa met līkločus, pakāpieni ir neregulāri, vietām izteikti stāvi. Viens solis nevietā, un kritiens būs vairākus metrus lejup uz asiem akmens bluķiem. Vietām uz takas mums ir jāizmainās ar strādniekiem, kas dodas augšup ar smagajiem, sēra gabaliem piekrautajiem, groziem.


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Redzamība vēl aizvien ir slikta, dzirdama vien strādnieku sēra grozu čīkstoņa, un, viegli šūpojoties, mums garām slīd bāli stāvi... Sirreāli! Laipni sveicinām krātera darboņus un cenšamies netraucēt, iestīvējoties takas pašā maliņā.
Saule aust pēc četriem, bet mēs esam lejā vēl pirms tās. Pilnīgā tumsā tuvojamies zilajām liesmiņām, bet reālo attālumu līdz tām vēl grūti apjaust. Dodamies vēl tuvāk... Stāvot starp diviem milzīgiem bluķiem, esmu tik pāris metru attālumā un mēģinu stabilāk novietot fotoaparāta statīvu, lai beidzot uzņemtu kādu labu kadru. Bildes neizdodas - viss ir dūmos. Un pēkšņi mūs apņem kodīgās gāzes! Sākas panika. Nav iespējams saskatīt, uz kuri pusi doties, kurp bēgt, skriet pāri akmens klučiem nav iespējams...


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Metamies augšup pret kalnu, cerot, ka augstāk dūmu mākonis būs mazāks. Acis asaro, nāsīs kož, plaušas dedzina, ar katru elpas vilcienu paliek aizvien sliktāk... Mēs apzināmies, ka gāze, ko ieelpojam ar katru elpas vilcienu, ir indīga un var būt nāvējoša. Pats par sevi sērs nav indīgs, taču tam saskaroties ar skābekli, izdalās indīgas gāzveida vielas - ilgstoši tās elpojot, tiek nodarīts kaitējums redzei, plaušām un audiem. Un šī ir situācija, kad teoriju „baudām" uz savas ādas! Nonākuši augstāk nogāzē, mēs paslēpjamies zem guļammaisa un mēģinām elpot. Ļoti ceram, ka gāzes mākonis reiz no mums atstāsies. Pēc piecpadsmit minūtēm panika rimstas, elpot paliek vieglāk, un mūs sveicina saulīte, lavoties gar krātera malu un iekrāsojot debesis rozā.


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Tikai tagad skaidri varam saskatīt to vietu, kur bijām iemaldījušies. Esam bijuši drakonam pašā rīklē! Lai arī pieredzētais bija vairāk kā biedējoši un nepatīkami, mēs tomēr esam gatavi doties lejup pie ezera, kur čakli rosās strādnieki. Ik pēc minūtes saule pārkrāso debesis citā tonī un paliek arvien gaišāks. Pie ezera beidzot tuvumā varam skatīt, kā varenā daba rada brīnumus.


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Sēra krāteris: tirkīza ezers un pūdera pludmale
Kawah Ijen krāteris atrodas 2600 m virs jūras līmeņa, krātera izmērs rādiusā ir 361 m, dziļums - 200 m. Krātera malas ir bāli dzeltenā krāsā, bet pie tā atrodas 1 km plats tirkīza krāsas sēra ezers. Šādi sēra ezeri sastopami arī Japānā - Kusatsu-Shirane un Kostarikā - Poas vulkānā, bet šis ezers Indonēzijā - ir lielākais. Ezera sastāvu veido lietus ūdeņi un vielas no krātera - 600 000 tonnas hlorūdeņraža (hydrogen chloride), 550 000 tonnas sērskābes (sulfuric acid), 200 000 tonnas alumīnija sulfāta (aluminium sulphate) un 170 000 tonnas dzelzs sulfāta (iron sulphate). Ezera temperatūra ir 34o C, tā virspusē urdz sēra burbuļi. Visa apkārtne ir pārklāta ar sēra pūdera kārtu, kas gurkst zem kājām kā sniegs. Sēra dioksīda dēļ - smaka visapkārt ir ļoti asa un kairinoša.


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


2008. gadā pētnieks George Kourounis izmantojot mazu gumijas laiviņu, iepeldēja ezerā, lai izmērītu tā skābuma pakāpi: ūdens pH līmenis ir 0.5, kas ir analogs skābei baterijās.
No krātera atveres izdalījušais sērs (elemental sulphur) saskarsmē ar skābekli veido indīgas gāzes - sēra dioksīdu (sulphur dioxide), kuras gaišā dienas laikā redzamas kā biezi, balti dūmi. Nakts laikā tās nav saskatāmas, tādēļ drošības apsvērumu dēļ, tūristiem krāterī liegts doties agrāk par sešiem rītā. Pašā krāterī temperatūra ir gandrīz 300 grādi pēc Celsija. No krātera izdalījušās gāzes pa keramikas caurulēm tiek novadītas lejup pa nogāzi. Kondensācijas rezultātā, lejasdaļā no caurules iztek spilgti sarkans sērs šķidrā veidā, tā temperatūra ir līdz 120 grādi pēc Celsija. Kad tas atdziest, tas maina krāsu - no oranžas līdz dzeltenai, kad tas ir pavisam atdzisis un sacietējis.


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Sēra ceļš un rētaini pleci
Neskatoties uz karstumu un nemitīgo risku saindēties, strādnieki ar dzelzs stieņiem atdala sēru no caurulēm. Kad tas ir iztecējis uz zemes, to atdala gabalos jeb plāksnēs, atdzesē un veido noteiktas formas gabalus, kurus akurāti un pēc vienotas sistēmas ievieto pītajos grozos. Dažkārt tos nostiprina jeb sakausē, uzlejot karsto, šķidro sēru, kas gabalus salipina kopā, tādējādi nesamo padarot stabilāku.
Grozi un kārts ir no bambusa, kas ir ārkārtīgi izturīgs materiāls. Pie ezera atrodas stabi, uz kuriem novieto smagos grozus. Grozi ir tik smagi, ka pacelt no zemes tos nebūtu iespējams, tādēļ tiek pielietota šāda viltīgā metode - nasta tiek pacelta, strādniekam vispirms paejot apakšā kārtij, tad tā tiek nostiprināta uz pleca un tikai tad strādnieks ir gatavs doties augšup pa stāvo nogāzi.



Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Kārti ik pa laikam maina no viena plecu uz otru. Neskatoties uz to, šo vīru plecus rotā rētas. Atkarībā no katra strādnieka fiziskajām iespējām, grozos tiek nesti 50 līdz pat 90 kilogrami sēra. Ar šo smagumu viņi vispirms pārvar sarežģītu kāpienu pa klinšu taku 200 m stāvumā, tālāk 3,2 km garu posmu pa taku lejup no krātera malas līdz sēra nodošanas punktam, kur grozi tiek nosvērti, un dienas beigās sērs tiek iekrauts smagajā mašīnā un aizvests uz 37 km attālo Banjuwangi. Šāds ceļa posms arī bez nekāda nesamā prasa krietnu fizisku piepūli, bet ar 80 kg plecos - tas ir pārdabisks darbs! Mans ceļa biedrs ir jauns, garš, spēcīgs vīrietis - viņš mēģina pacelt smagos grozus, bet izdodas 15 cm augstumā pacelt vienu vienīgu grozu.


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Sēra krātera strādnieki ir vecumā no aptuveni divdesmit pieciem līdz sešdesmit gadiem, un iespējams arī vecāki. Viņu ārējais izskats nemaz neliecina par vienreizējo izturību un spēku. Viņu sejas rotā jautrs noskaņojums, laipns smaids un par lūpām plūst dziesmas. Neviens par likteni nekurn.
Krāterī strādā ap trim simtiem strādnieku, viņi nav kādas firmas algotņi, bet gan pašnodarbināti cilvēki - bez jebkādām sociālām garantijām un valsts atbalsta. Kamēr viņu veselība ir laba, viņi dodas krāterī, nelaimes gadījumā - viņu ģimene paliek bez jebkādiem ienākumiem un bērni ir spiesti pamest mācības.


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Strādnieki ir spiesti sadzīvot gan ar fiziskām muskuļu sāpēm, gan hroniskām plaušu slimībām, jo lielākā daļa no tiem neizmanto nekādas maskas, daļa izlīdzas ar apšaubāmas kvalitātes maskām, bet daži muti piesedz ar parastu drānu.
Šodien lielākoties jaunās paaudzes cilvēki - sēra strādnieku dēli turpina iet savu tēvu pēdās un strādā krāterī. Krāteris šajā reģionā ir alternatīva darbam zemniecībā, kas ļauj salīdzinoši vairāk nopelnīt.


Java salā ir ļoti daudz vulkānu, taču apvidus augsne ir īpaši piemērota lauksaimniecībai un kafijas audzēšanai, tāpēc krātera piekājē plešas kafijas plantācijas. Zemes īpašnieki algo darbiniekus - zemniekus, taču algas ir niecīgas - tikai ap 4 - 6 dolāriem dienā. Savukārt, dienā veicot 2 - 3 gājienus pēc sēra, kas gan prasa ļoti daudz stundas, iespējams saņemt 10 - 15 dolārus. Par 1 kg sēra tiek maksātas aptuveni 700 Indonēzijas rūpijas, attiecīgi par 80 kg smagu grozu - 56 000 rūpijas, kas aptuveni ir 5 dolāri. Pēdējos gados samaksa ir nedaudz pieaugusi, bet arī kopējie izdevumi valstī attiecīgi ir kāpuši.


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Tā kā kāpšana krāterī ir iespēja nopelnīt iztiku savām ģimenēm, cilvēki priecājas par šo Indonēzijas biznesa eksistenci, par to, ka viņu darbs vēl ir pieprasīts. Sērs tiek izmantots cukura industrijā - rafinēšanai, papīra ražotnē - balināšanai, sprāgstvielu un gumijas ražošanā, kā arī medicīnā.
Redzot šo neprātīgo, smago, veselībai bīstamo darbu, rodas jautājums, kādēļ šo procesu nevar mehanizēt - pa 200 m stāvo nogāzi grozus velkot pa trosi, tālāk 3 km pa zemes taciņu - izmantojot, piemēram, ēzeļus. Atbilde būtu sekojoša - krātera mala no ezera uz augšu tomēr ir pārāk stāva, bet zemes taciņa lejup - vietām pārāk šaura un nelīdzena, lai izmantotu dzīvniekus.


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Taču, manuprāt, šeit ir runa arī par naudas līdzekļu trūkumu un bailēm pazaudēt darbu, samazinoties darba roku nepieciešamībai gadījumā, ja kāds no procesa momentiem tiktu mehanizēts. Pasaule ir tik mainīga un daudz profesijas vairs neeksistē, iespējams, arī sēra strādnieki ir pēdējie mohikāņi.
Strādnieki no sēra mēdz izveidot arī nelielas figūriņas un tās, kā suvenīrus, piedāvāt tūristiem, tādējādi nopelnot vēl kādu nelielu blakus ienākumu. Teju ikviens krāterī sastaptais strādnieks sasveicinoties apjautājas, vai nav cepumi: „Biscuits?". Dažkārt tūristi strādniekiem iedod nelielu naudiņu, citkārt uzcienā ar cigaretēm.


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Mēs uzturamies krāterī no diviem naktī līdz septiņiem rītā. Daži no strādniekiem nedaudz runā angliski un mēs aprunājamies, nofotografējam kopbildi. Uz atvadām, iedevuši nelielu naudas summiņu, lēnām dodamies prom. Ik pa laikam esam ierijuši indīgo gāzi, drēbes vietām ir dzeltenas no sēra putekļiem, abas fotokameras ir cietušas - gan ārēji noputējušas, gan smalkie putekļi tikuši iekšpusē uz stikliem, kas nozīmē, ka turpmākās ceļojuma dienas katrs uzņemtais kadrs būs ar maziem punktiņiem.
Es nenožēloju ne mirkli, jo esmu pabijusi vienā no interesantākajām, neparastākajām vietām uz mūsu planētas un piedzīvojusi ko neaizmirstamu!
Vulkānu apvidū lietus sezonas sākumā laba redzamība ir tikai rīta pusē un tas nozīmē, ka mums ir ļoti paveicies, ka ieradāmies jau naktī. Rāpjoties augšup pa stāvo taku, sastopam pretī nākošos tūristus un pārsvarā dzirdam franču valodu.


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Ik minūti gāzes mākoņi iet plašumā un visa krātera lejasdaļa ir nomākusies, no pusceļa ezeru knapi var saskatīt. Šiem tūristiem nav paveicies, jo viņu gidi neļaus doties lejup - drošības apsvērumu dēļ. Ar katru stundu situācija var tikai pasliktināties, tādēļ mēs esam ļoti priecīgi par labo ieteikumu doties te jau naktī.
Ir nogurums, neesam gulējuši, dodoties lejup 3 km garo posmu, kājas slīd, teju nokrītu, bet ik pa laikam aprunājos, sasveicinos ar strādniekiem un fotografēju. Bet prāts vēl nespēj aptvert visu iepriekš redzēto - tik neierasto!


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


Foto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāFoto: Irēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismā


VIDEO
Dokumentālā filma "Workingman's Death", režisors Michael Glawogger. Filmā atspoguļoti seši dažādi stāsti par grūtākajiem darbiem pasaulē. Stāsts par sēra strādniekiem "Ghosts": http://www.youtube.com/watch?v=e4H4W0jiP2w

Treileris dokumentālajai filmai "When Heaven Meets Hell", režisore Sasha Friedlander: http://vimeo.com/27339612

Le 40eme Rugissant: http://vimeo.com/31871347

Julien Gomez: http://vimeo.com/6863412
http://vimeo.com/28890455
http://vimeo.com/16425075

FOTO
Franču fotogrāfa Olivier Grunewald divas vizītes krāterī. Pirmā - 2009. gadā dienas laikā un otrā - 2010. gadā nakts laikā. Pats fotogrāfs izmantoja gāzmasku, bet tehnika gan neizturēja, pēc nakts fotosesijas fotogrāfam salūza viena kamera un divi objektīvi.
http://www.boston.com/bigpicture/2009/06/sulfur_mining_in_kawah_ijen.html
http://www.boston.com/bigpicture/2010/12/kawah_ijen_by_night.html

Visas Irēnas Frīdenšteinas fotogrāfijas: http://picasaweb.google.com/mazins1

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Irēna Frīdenšteina-Stibe

Visas fotogrāfijas šeit FLICKR:
https://www.flickr.com/photos/148045458@N06/albums

viktorija

fantastiski...
Irēna paldies, ka dalies!

Silvita

Ieejiet picas`ā aplūkot Irēnas bildes, ir tā vērts! :)

JZ

Lieliskas bildes un ĻOTI interesanta vieta! Komplimenti arī par rakstīšanas stilu.

Piebilde portālam: Žēl, ka bildes nevar apskatīt visas pēc kārtas, bet katra atsevišķi jāatver un jāaizver. Labi, ka tās ir to vērtas.

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: