Kioto
Autors: Andis Sīlis1 ATSAUKSME
Ja Tokijā, pilnīgi pretēji mūsu priekšstatam par gadu tūkstošiem seno japāņu kultūru, lielākā daļa jauniešu nezina literāros hieroglifus un lasa bilžu mangas, klausās MTV un vakaros tūkstošiem dzied karaoki šādai funkcijai pielāgotajos daudzstāvu ēku balkonos, kā arī, vēl nožēlojamāk - katru dienu mēģina izbalināt ogļu melnos matus līdz rūsgana suņa kažoka „gaišumam”, tad Kioto viss ir citādāk.
Dzīve lēnāka un klusāka, arhitektūra mierīgāka un zemāka, daudzviet saglabājušās vēsturiskās ēkas ar tradicionālajiem minidārziņiem.
Iesaku braucienā uz Japānu obligāti rast iespēju bez Tokijas haosa apmeklēt arī Kioto tempļus, kas katrs slaveni ar kādu stāstu.
Ryoanji tempļa dzenbudisma akmensdārzā skaitiet slavenos piecpadsmit akmeņus no visiem iespējamiem skatu punktiem – sēžot un rūpīgi skaitot tiešām sanāk par vienu mazāk. Noslēpumu var vieglāk atminēt kājās lēnām ejot pa terasīti un mēģinot ievērot, kuru brīdi kāds no akmeņiem sāk aizslēpties aiz cita. Kaut man lielāku iespaidu atstāja pati ēka ar savu koka arhitektūras mezglu un detaļu pilnību.
Zelta templis novietots neticami gleznainā parkā, savukārt Sudraba templis skaitās pati arhitektūras harmonijas pilnība – tradicionālās Japānas arhitektūras eksperti uzskata - tāpēc, ka ir nepabeigts.
Visi, kas kādreiz padomājuši sev piemājas dārziņu iekopt „japāņu stilā”, lūdzu pievēršat uzmanību ieceres neiespējamībai, tieši šeit ir īstā vieta apjēgt dārza iekopšanai nepieciešamo zināšanu, laika un pozitīvas enerģijas daudzumu.
Tomēr, neskatoties uz seno tempļu un dārzu simtiem gadu laikā iegūto harmoniju, man no Japānas arhitektūras spilgtākie iespaidi palikuši no redzētajiem pasaulslavenā arhitekta Tadao Ando darinājumiem. Viņa projektētās ēkas parasti nav iespējams nofotografēt. Toties, nonākot tajās, jēdziens „telpa” vērotāja apziņā pārvēršas no ikdienišķā priekšstata par plakņu norobežotu taisnstūri uz fiziski sajūtamu... pat nezinu kā ietērpt vārdos, - gaisa, kosmosa daļas vai matērijas elementārdaļiņu gabaliem organizētiem neticamā struktūrā, kas vismaz man iemācīja un paskaidroja daudz vairāk kā augstskolā apgūtais un līdz tam šajā lauciņā paša eksperimentētais.
Ando ir ģēnijs, un Kioto ir apskatāms viņa Open air museum un Time’s building, savukārt Tokijā atrodas Collezione, Omote Sando un vesela „Ando iela”, kur apskatāms mākslas muzejs un vingrinājumi par dzīvojamās apbūves tēmu. Virkne izcilu Ando objektu atrodas Japānas mazpilsētās un „lauku teritorijā”, to apceļošana ir viens no maniem nerealizētajiem sapņiem.