Austris Mailītis. Lidojošo mūku templis un svētceļojums uz Šaoliņu
Autors: Austris Mailītis0 ATSAUKSMES
Kā filozofijas virziens austrumu reliģiju formas mani interesējušas jau zināmu laiku. Līkumojot savās domās un apcerēs, biju nonācis pie dzenbudisma kā sev tuva dzīves attieksmes virziena. Dzenbudisma fundaments ir apcere, meditācija un intuīcija. Manā uztverē tā ir radoša apcere un attieksme, kas rezultējas ar radošu dzīvošanu. Šāda dzīves izpratne mazāk ir balstīta dogmās - vairāk intuīcijā.
Dažādu apstākļu sakritības dēļ, dzīve piespēlēja sava veida svētceļojumu uz Šaoliņas - dzenbudisma rašanās centru. Piektajā gadsimtā iedibinātā Šaolin klostera pirmais abats bija dzenbudisma pirmais patriarhs Bodhidharma, kurš Ķīnā ieradās no Indijas, izplatot budisma mācību.
Vienmēr biju vēlējies ceļot, reizē kaut ko darot, tādējādi visam nonākot tuvplānā. Un arī šajā aspektā dzīve bija vēlīga - manu ceļojumu uz Šaoliņu un Ķīnu iezīmēja uzdevums profesionālā sfērā.
Īstenojot arhitektonisko projektu Latvijas paviljonam EXPO 2010 Šanhajā, radās izdevība iepazīties ar cilvēkiem no Šaoliņas, kuri vēlējās līdzīgu projektu.
Tādējādi man izdevās nokļūt dzenbudisma dzimtenē pavisam no otras puses - ne grāmatu un filozofiskās izzināšanas ceļā, bet pavisam praktiskas nepieciešamības vadīts.
Nosacīti kā ceļojums, Šaoliņa priekš manis ir svētceļojums.
Atvērti un radoši attiecoties pret dzīvi, tā tevi pati aizved vēlamajā virzienā - mani tā aizveda uz ārkārtīgi skaistu un kultūrbagātu vietu.
Ķīnas centrālais svētais kalns SongShan ar tam pieguļošajiem līdzenumiem caur kuriem plūst Dzeltenā upe ir Ķīnas civilizācijas šūpulis. Tā īpašās dabas dēļ, SongShan ir internacionālas nozīmes dabas parks. Šaoliņā un citās SongShan kalna nogāzēs esošās kultūras vērtības kopš 2010. gada ir iekļautas UNESCO sarakstā - zem konceptuāla nosaukuma „Debesu un zemes centrs". SongShan pakājē meklējamas pirmo Ķīnas dinastiju saknes un senās Ķīnas galvaspilsētas. Te (Henan provincē) izgudrots kompass, šaujampulveris un papīrs. Te radās dzenbudisms, daoisms, cīņas mākslas skola un tiek izzināta levitācija.
SongShan daba pārsteidz ar aizsalstošiem ūdenskritumiem un kalnu takām, kas ved uz klosteriem un koku biezokņos ieslēptām idilliskām lapenēm. Šeit rodams arī viens no svarīgākajiem daoisma klosteriem Ķīnā un viena no četrām senajām konfūcisma universitātēm, tāpat arī tūkstoš gadu vecas observatorijas.
Viena no zināmākajām vietām ir Šaoliņas klosteris jeb Šaoliņas templis.
Interesanti, ka šeit reliģiskā pasaule un pasaulīgās lietas ir cieši līdzās pastāvošas. Brīvā dabā - vienā no ielejām tiek izpildīta scenogrāfiski spēcīga performance par dzenbudismu rašanos. Performanci radījis autors, kurš nesen veidoja Olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju, un šādas izrādes šeit jo bieži tiek rīkotas par naudu.
Jaunajā Kung Fu universitātē, kas iekārtota betona rūpnīcā, mācās pat vairāk kā 10 000 studentu - viņi ir sportisti un meditācijai nododas pavisam sekundāri. Viņi piedalās olimpiskajās spēlēs, lai gan pamatos Kung Fu cīņas māksla ir turpinājums dzenbudisma reliģiskajai mācībai.
Lai gan klosteri aptver industrija un komercija, tā dzīlēs iekļūt, protams, nav tik vienkārši.
Šaoliņas Lidojošo Mūku Templis. Mailitis A.I.I.M.
Iedvesmojoties no vietas spēcīgās dabas un kultūras un sadarbojoties ar Aerodium, es piedāvāju arhitektūras koncepciju - Šaoliņas Lidojošo Mūku Templi - līdz šim nebijušu būves veidu - platformu levitācijas performancēm. Tā līdzinās brīvdabas estrādei jeb amfiteātrim ar skatītāju tribīnēm un sagatavošanās telpām zem tā, ar skatuvi un vēja tuneli centrā.
Daļa koncepcijas balstās levitācijā, kuras pētniecībai jau gadsimtiem nodevušies Šaoliņas mūki. Tagad viņiem būs iespēja levitēt. Idejas pamatā ir izaugsme - ne tikai garīga, bet arī fiziska iespēja spert nākamo soli levitācijas noslēpuma atklāšanā.
Šaoliņa nozīmē „kalns mežā", tāpēc projektā izmantota tiek arī kalna un meža metafora. Gaisa tunelis ir dizainēts kā mežs, bet celtne - kā kalns. Intuitīvā līmenī šeit savukārt darbojas koncepts par cilvēka darbošanos horizontālās zemes plāksnē un garīgajā vertikālē.
Ir doma šo projektu veidot tādu, lai tajā iesaistītos arī mūki - turpināt praktizēt šīs laicīgās un garīgās pasaules ir savienojamu.
Dzīvojot DegFeng pilsētā, ir iespēja pilnībā būt autentiskuma ieskautam. Rietumu ļaudis šeit praktiski nav iespējams sastapt un pagāja laiks līdz atradu vietu, kur iespējams iegādāties kafiju.
Šaoliņā lielus apgriezienus ir uzņēmusi kalnrūpniecība un ceļi šeit vienmēr ir ieputējuši akmens putekļos. Meklējot akmeņus projektam, apbraukāju vairākas akmeņlauztuves un darbnīcas, atklājās interesanti kontrasti - kalnrūpniecības turētāji braukā limuzīnos, taču pieputējušos rajonos strādnieki - baltām, noputējušām mutēm, dzīvo praktiski uz ceļa. Šeit, kopā ar kalnračiem sildot rokas uz oglēm pie līdz pusei noraktiem kalniem, jaušama sava veida nolemtība un milzīgas industrijas klātesamība, kurai līdzāspastāv pirmatnība, patiess dzīvīgums un cilvēcība.
Tieši šādas sastapšanās sniedz vistiešāko kultūršoku.