Mawlamyaing
Autors: Andis Sīlis3 ATSAUKSMES
Ja ir vēlēšanās ceļot, baudot arhitektūru bez citu bālģīmju klātbūtnes, iesaku aizkļūt līdz Mjanmāras (Birma) bijušajai Mon state galvaspilsētai Mawlamyaing.
Kā jau Austrumāzijas nelielajās pilsētās pierasts, šeit neatradīsiet laikmetīgās arhitektūras uzbāzīgos eksperimentus ar cilvēku izmitināšanu stikla un betona kastītēs. Toties iespējams netraucēti baudīt britu koloniālās arhitektūras un vietējās nabadzības eksotisko mutāciju. Pretēji musulmaņu valstu tradīcijai, šeit apskatei atvērtas arī trīs šīs reliģijas mošejas un pilsētas „svētajā” kalnā atrodas pieci terevadas tradīcijas klosteri.
Reti kur sastopami šādi apzeltītu stupu un grieztiem ornamentiem bagātīgi rotātu, vietējās koka arhitektūras tradīcijās ieturētu ēku kompleksi. Mon nacionalitāte ir gandrīz simtprocentīgi asimilēta, un tās atstātais arhitektūras mantojums, šķiet, būs apskatāms vēl pārdesmit gadus. No centrālā tempļa skatu laukumiem paveras gleznains skats uz pilsētu, upi un bezgalīgajiem džungļiem.
Klīstot par ielām un aplūkojot smalkās fasādes var priecāties par Vakareiropas, Indijas un vietējo arhitektūras stilu sajaukumu, kā arī iztēloties spocīgo tā laika sadzīvi (iedvesmai Rangūnā pašķirstiet ārkārtīgi skaisto seno fotogrāfiju albūmu vai šeit apmeklējiet reģiona vēstures muzeju). Nemēģiniet fotografēt tiltu, huntas kareivji to uzskata par spiegošanu, esat arī gatavi periodiski kāpt laukā no autobusa un ļaut dīkdienīgiem militāristiem pagrozīt jūsu pasi (viņi neatšķir kādā virzienā tā jātur, jo pazīst tikai savus apaļos burtus), tomēr baidīties no negācijām nav iemesla – cilvēki ir pretimnākoši un pēdējā laikā populāros „budistu nemierus” šķiet, ka organizē kāds no ārpuses.
Birmā neceriet uz pārāk ērtiem sadzīves un transporta apstākļiem. Pa ceļam pārdomājiet labi, vai vēlaties apmeklēt Kyaiktiyo Pagoda – akmens un ainaviskie skati ir iespaidīgi, tomēr svētceļnieku bari tiek spaidīti kravas auto (vienīgais veids kā nokļūt virsotnē) gluži kā siļķes, un sastiķēt lejā braukšanas laikus ar citiem transportiem praktiski nav iespējams. Pats savām acīm redzēju, kā vienai vācietei no gaidīšanas piekarsušajā kabīnē un rietumniekiem neizprotamās neziņas, sākās histērijas lēkme, kaut turpat pāris metru attālajā „kafejnīcā” varēja izbaudīt jaukas un dīkdienīgas stundas sūcot drinku un veroties brīnišķīgajā ainavā – vajag tik palūgt šoferītim, lai pasauc, kad būs gatavs braukt.
Pie viena varbūt jāpasaka, ka Rangūnas arhitektūra uz mani pārāk lielu iespaidu neatstāja, savukārt populārais Bagan tempļu komplekss tiem, kas nav bijuši Kambodžas Angkor Vat, maršrutā jāiekļauj obligāti.
DALIES:
Jūsu atsauksmes
Birmā iemīlējies
Apmeklēja: 2010. (visa valsts, izņemot puscilvēku - pusdzīvnieku apdzīvotos ziemeļus un diskotēku kūrortu Ngapali)
P. S. Vērtīgs informācijas avots par Birmu:
С. РАМЕШОВА
СТРАНА ЗОЛОТЫХ ПАГОД
«МЫСЛЬ»
МОСКВА • 1987
Grāmata lejupielādējama no tīkla. Daudz noderīgas un savu aktualitāti nezaudējušas informācijas, kas šopingā nenoderēs, bet ļaus labāk saprast dažas Birmā pamanītas un nesaprotamas lietas, piemēram, kāpēc pa autobusa logu daudz un bieži redzamas mājas pagalmā mazgājošās sievietes "dušojas" apģērbtas (iemesls tikai viens un nekāda sakara ar lūriķiem: lai nesaniknotu un izrādītu cieņu pusdieviem - mežu būtnēm, tostarp natiem...).
Birmā iemīlējies
Apmeklēja: 2010. (visa valsts, izņemot puscilvēku - pusdzīvnieku apdzīvotos ziemeļus un diskotēku kūrortu Ngapali)
1. Cita starpā fotografēju arī tiltus, lidostas, militāristus un algotņus, kas apsargā bagātnieku villas Jangonā vai Mandalajā ar kalašiem, tilti, lidostu fasādes un interjeri neiebilda, armijnieki un algotņi smaidīja un pozēja.
2. Pasu kontroli piedzīvoju tikai lidostās, no autobusiem, lidmašīnām, laivām, mopēdiem, zirgu pajūgiem un ziloņiem neviens ārā nesēdināja un identitāti nepārbaudīja NEKAD. Heho lidostā muitnieks konfiscēja otrās šķiltavas, klanīdamies un atvainodamies.
3. Neceriet uz pārāk ērtiem sadzīves un transporta apstākļiem? Ko gan tas nozīmē??? Viesnīcas nereiz nepievīla, neatkarīgi no "zvaigžņu" skaita, apkalpošana visaugstākajā līmenī gan miestu viesu namiņos, gan lielpilsētu *** un ****. Ceļojot pa Birmu, savam čemodānam pieskāros tikai, atkārtoju, tikai istabā, atverot un aizverot to. Nesēji ir vienmēr un visur, neuzbrūkoši, laipni un korekti. Dzeramnaudas provincē izraisa izbrīnu un bailes, lielākās pilsētās dziļu un neviltotu pateicību. Dažviet apkalpojošais personāls no dzeramnaudas laipni atteicās vai, piemēram, vienā pilsētelē netālu no Inle ezera, atstājot restorānā "tējas naudu" un pametot šo jauko iestādījumu, tiku panākts pēc divdesmit metriem. viesmīlis, redzot, ka smēķēju un ēdienu aizdzēru ar alu, skrēja pakaļ ar maisā iepakotām pāris alus pudelēm un smēķu paciņu, sak, bonuss. No piecu dolāru dzeramnaudas šis pamanījās sarūpēt man ceļamaizi un smaidīja tā, it kā viņam šodien bērns piedzimis. Transportam ar nekādas vainas. Ja pats pie stūres nesēdi, uzticies šoferim un nenervozē. Par 60 USD Birmā var aizlidot, kur vien sirds kāro. Mazpilsētās jebkurš puika ar vislielāko prieku paķers tevi, lielo balto citplanētieti, uz sava moča un aizvedīs, kur lūgsi, par baltu velti. Viņam piķi nevajag, viņam lielākā debessmanna ir iespēja pēc tam pusgadu lielīties saviem družkām, ka viņš eiropieti ir vedis, runājis ar viņu un pat...roku paspiedis. Ja meklē ēstuvi vai dzertuvi, tad gan, visticamāk, nokļūsi pie puikeļa radu vai draugu pārvaldītā biznesiņa, kas nebūt nav mīnuss, taisni otrādi, radiņš tevi ir atvedis un tu jau skaities teju savējais, apčakarēšanu, apskaitīšanu, finansiālas mahinācijas un acīmredzamu, bezkaunīgu smadzeņu kompostrēšanu Birmā neesmu pieredzējis ne reizi. Ēdiens negaršīgs, viduvējs un garšīgs. Ja vēlies viduvēju un garšīgu, nepasūti nekādus sautējumus, ja zivi, tad veselu zivi, ja gaļu, tad ceptu gaļas gabalu, sautējumi smako (tiesa, gaumes lieta) pēc zaļā čili, sastāvdaļas grūti nosakāmas un ēstgribu brīžiem totāli iznīcinošas. Zupiņas vienmēr gana labas, dzidrs buljons, peld kaut kādi zaļumi, garšīgi. Saindēšanās ar pārtiku nepiedzīvota, pirmajās dienās pirms ēdienreizes glāzīte stiprā alko, un caureja ceļojumu nesabojās. Ielās pirku tvaicētu kukurūzu vai zemesriekstiņus, kas garšo stipri labāk par Latvijā nopērkamajiem, vēl daži auglīši, un tādā karstumā var iztikt arī bez solīdām pusdienām.
3. Pārdomājiet labi, vai vēlaties apmeklēt Čaitijo pagodu? Kas nav tai kalnā uzkāpis/ uzbraucis un Zelta akmenim pieskāries, tas Birmā NAV bijis. Apgalvojums neattiecas uz sievietēm, tām Birmā pavisam tuva pieeja svētvietām un svētiem priekšmetiem liegta. Sensenos laikos caurlaide sievietes personīgi pārbaudīja, tagad to liedz "civilizācija". Runa iet par "ikmēneša svētku dienām". Tā kā autora pieminētā histēriskā vāciete diez vai piekristu šādai pārbaudei (uz vārda neviens neticētu, gribi pieskarties Kyaiktiyo Golden Rock, esi laipna, novelc bikses un ieplēt kājas...), tad birmieši atrada vienīgo iespējamo risinājumu: sievietes nepielaist vispār. Kalnā vari uzkāpt, visas ceremonijas vari noskatīties, bet Birmas "galvenajam akmenim" pieskarties vai zelta folijas gabaliņu uzlīmēt nedrīksti. Turklāt, spaidīšanās kravas kastē ir pārspīlēta. Viegla kratīšanās kādas 30 minūtes līdz bāzes nometnei. Tad brīvā izvēle: kājiņām kā īstenam svētceļniekam pienāktos vai uz nestuvēm sēžot. Izmaksas: ja čāpo kājām - nervu sabrukuma risks un 100 % dehidrācija, ja neizdzer pusspaiņa ūdens; ja sēdi nestuvēs - 40 USD četriem nesējiem, katram pa 10, varbūt iespējams sarunāt arī lētāk, man sirdsapziņa neļāva turpināt kaulēties. Uz kalna, kā daudzviet citur, foto un video nodoklītis, sīcene.
Pāris padomiņi:
1) oficiālais čata "IELAS" kurss atrodams te:http://www.irrawaddy.org/; esmu šokā, čats pret USD gada laikā pieaudzis teju dubulti, ardievu, lētā Birma;
2) svētvietās tiec ielaists TIKAI basām kājām; retās ir sausa un tīra dēļu grīda, vairumā - slapjas, slidenas, netīras un beteļa (vietējais kaifiņš - stimulants) sarkano siekalu nospļaudītas flīzes, izskatās tā, it kā nupat kāvušies 100 vīri un situši viens otram tikai pa deguniem, nu ļoti noderēs slapjās salvetes, kaut kāda dezinfekcija, ūdens pudele un lupata.
Barbara
Apmeklēja: 2008.-2010.gadi daudzkart
Saprotami pavirss raksts, ipasi slaidzinot Baganas un Angkor Wat templu kompleksu. Var jau ari salidzinat Kijevas Ruses un Angkor Wat kompleksus. Lai mazliet iepazitu Mijanmaras jeb, kaa angli to joprojam sauc Birmas, kontekstu, iesaku izlasit Thant Mint U gramatu "River of Lost Footsteps". Tas novirzis no domam par no arpuses organisetiem budistu muku protestiem, kaa ari radis sajutu, ka vismaz nedaudz ir sapratne par to, kas notiek Birmaa. man gan pec 3 gadu ilgiem celojumiem saja valstii nav skaidrs itin nekas, tikai tas, ka ar cilvekiem atklati labak nerunat - lai neapdruadetu vinus.
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.