GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW VEIKALS FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Nepāla

Baudītāja ceļvedisCitādi maršruti

IZVĒLIES CEĻVEDI

2011. gada atradumi. Ceļotāju piezīmes

Antra Birzule. Nepāla un vērtību pārvērtēšanaImants Jansons. Pasaules skarbākais ultramaratons Nāves ielejāAndis Sīlis. Autentiskuma druskas un ekonomiskā uzplaukuma vājprātsIngus Augstkalns. B.a.s.e jumping Norvēģijā un ItālijāAndris Vītoliņš. Par mākslu un gastronomiju BakuAustris Mailītis. Lidojošo mūku templis un svētceļojums uz ŠaoliņuIrēna Frīdenšteina. Uz sēra krāteri mēnesgaismāKaspars Klapklans. Kaitbordista, nirēja un Robinsona galamērķis Los RoquesJānis Jenzis. Ekstravagance Barselonas operāPauls Irbins. Bērnu un jauniešu zinātnes festivāli DienvidkorejāIeva Irbina. Piedzīvojums Glastonburijas festivālāGundega Skudriņa. Neordināri gastronomijas galamērķiRoberts Gobziņš. Neticamie atradumi automaģistrālē Kijeva-Odesa« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Baudītāja ceļvedis · Āzija · nepāla · Nepāla · 2011. gada atradumi. Ceļotāju piezīmes

Antra Birzule. Nepāla un vērtību pārvērtēšana

Autors: Antra Birzule2 ATSAUKSMES

Antra Birzule. Nepāla un vērtību pārvērtēšana

Ceļš uz Nepālu veda kāda sena paziņas vadībā, kurš turp dodas vismaz reizi divos gados, vienmēr sev līdzi aicinādams draugu pulku. Kopā ar saviem domubiedriem - arhitektiem no Sanktpēterburgas, Vācijas, Somijas un Šveices - projekta Art Tour (www.art-tuor.spb.ru) ietvaros viņš ik laikus rīko ekskluzīvus ceļojumus un ekskursijas uz dažādām pasaules vietām, kā galveno vadlīniju izvēloties vēstures, kultūras un arhitektūras izzināšanu. Šoreiz uz Nepālu devusies radošā Sanktpēterburgas kompānija nedevās ceļojumā kalnu zemi kā uz meditācijas vai jaunas garīgās esības meklējumu galamērķi, nedevās turp arī uzdevumā iekarot kalnu virsotnes, bet izmantoja laiku, lai vērotu, jautātu, izzinātu un saprastu.

Šķiet, Nepālas izzināšanas mērķi mēs sasniedzām par deviņdesmit astoņiem procentiem, kamēr divus atlikušos mums, teju visu tur pavadīto laiku, liedza sasniegt lietus un miglas plīvurs, kas, pavisam neraksturīgi oktobra beigām - novembra sākumam, pilnībā aizsedza Himalaju aprises. Mūsu pēdējo dienu Katmandu gan saule aplaimoja un mākoņu gubas izšķīdināja, ļaujot vēl pēdējo pusotru stundu skatīties tikai uz kalniem.

Manuprāt, Nepāla nav tā vieta, kurp doties ar noteiktu mērķi, drīzāk tā ir vieta, kur ļauties plūdumam un organiskai notikumu gaitai. Protams, ir zīmīgākie punkti, pie kuriem apstāties, kurus redzēt, taču, ja tas nav izdevies, tad nedrīkst uz Nepālu apvainoties.

Foto: Antra Birzule. Nepāla un vērtību pārvērtēšana

Tāpat nedrīkst dusmoties uz vietējiem ļaudīm, kad saņemts pirmais kultūršoks. Vispirms Nepālā par sevi liek manīt nevis netīrība un nabadzība, kas šai zemē patiešām valda ar milzīgu jaudu, bet tieši ārprātīgais piesārņojums. Īsta pašiznīcināšanās! Kad Eiropā vēl pirms diviem simtiem gadu viss nevajadzīgais tika izgāzts turpat uz ielas un piesārņojums sita augstu vilni, tad zeme vēl pati spēja ar šo cilvēku neprātu tikt galā - pirms divsimt gadiem tie bija tikai organiskie atkritumi, kas sakalta, sabirza, sapuva un sadalījās. Taču šodienas Nepāla slīkst plastmasas un folija kalnos. Skaistākie pilsētas skati tiek fiziski aizkleķēti ar drazu, kamēr pašu iedzīvotāju namiņos, lai arī cik pieticīgi un pārapdzīvoti tie nebūtu, valda tīrība, cilvēki par sevi rūpējas un bērniņi smaržo pēc ziepēm.

Lai gan šo apstākļu dēļ, ūdeni Nepālā jācenšas izmantot tikai to, kas pildīts pudelēs, un no brīvas gribas ēst ielas malā arī nevajadzētu, ēdienu, kas ir vārīts vai gatavots verdošā eļļā, baudīt var droši. Dubults neplīsīs, ja vismaz rītā un vakarā tiks izdzerta glāze spirtota dzēriena. Kad mūsu līdzvestā vodka bija jau iztukšota, labs mikrobu iznīcinātāja aizstājējs un krietni vien gardāks izrādījās vietējais rums - tradicionālais kukuri.

Nepālas lielākajās pilsētās ir gana daudz eiropiešu restorānu, kurus nākas izmantot kā alternatīvu dienās, kad autentiskās ēstuves ir slēgtas. Un tādu dienu valstī ir ne mazums, jo, šķiet, šeit svētku dienu noteikti ir vairāk kā darba dienu. Ir svinamās dienas, kad publiskās vietas darbojas, bet ir svētku dienas, kad atvērtas būs vairs tikai citzemju iestāžu durvis. Tradicionālā nepāliešu ēdienkarte ir samērā vienkārša - pamatā tā ir bļodiņa rīsu ar garšvielās bagātīgi apstrādātu vistiņu, pupiņām un salātiem. Būtībā nepāliešu nacionālā virtuve paredz ēšanu ar rokām, taču rietumniekiem tiek piedota arī ēšana ar instrumentiem. Esot Nepālā, obligāti nobaudiet nacionālo ēdienu momo - fantastiski gardus pelmenīšus plānā, plānā mīklā. Šos pasaulē gardākos pelmenīšus variet baudīt gan smalkākās vietās, gan tādās, kur, šķiet, skaidrā prātā kāju nespertu. Nepālas ēdienkartē ir trīs veidu gaļa - putnu gaļa, cūkgaļa un bifeļu gaļa (govs ir svēta un neskarama), bet saldumus uz kalnu cilvēku galda neatradīsiet.

Iepērkoties, vienmēr kaulējieties, no savas puses kā pirmo cenu piedāvājot tikai 1/3 no sākuma cenas. Svarīgi ir maksimāli ilgi turēt cietu mugurkaulu, tomēr jāzina, ka nepālieši ir lepni ļaudis un tikpat labi var bez darījuma arī iztikt. Citādi ir oficiālajās fair trade tirdzniecības vietās, kur cena ir stingri noteikta.

Tā kā tūrisms šajā zemē ir teju vienīgā iespēja nopelnīt, angļu valodas zināšanas nepāliešiem ir labas, jauniešiem - ļoti labā līmenī. Datorprasmes bērni mācās no grāmatām un praktiskas darbības tiek apgūtas attālināti, jo datora iegāde lielākoties nav iespējama. Gadījumā, ja izdosies iegūt darbu, kur šīs prasmes ir nepieciešams, zināšanu starta kapitāls jaunietim būs nodrošināts.

Foto: Antra Birzule. Nepāla un vērtību pārvērtēšanaFoto: Antra Birzule. Nepāla un vērtību pārvērtēšanaFoto: Antra Birzule. Nepāla un vērtību pārvērtēšana

Patiesībā, šī ir viena no tām zemēm, uz kuru derīgi atvest savus izlutinātos bērnus pusaudža vecumā, kuri lielākoties jau vairs nezina, ko vēl viņi varētu gribēt. Nepālas nabadzība ir skaudra. Visa ģimenes iedzīve mēdz satilpt vien sešu kvadrātmetru istabā. Vecāki guļ uz nelielām lāvas veida gultiņām, bet bērni uz nakti atritina paklājiņus un guļ uz grīdas. Viss ģimenes drēbju skapis satilpst nelielas rokas bagāžas izmēra koferī, bet bērnu nelielā bagātība ir viena mācību somiņa. Virtuvīte ar vienu prīmusu, trim nelieliem plauktiņiem priekš četrām krūzītēm un četriem šķīvīšiem - iekārtota turpat istabiņā. Taču spītējot visam, Nepālas tauta savu nabadzību neuztver ar kādu pārmetumu un nedusmojas uz pasauli, ka tā nav viņus apveltījusi ar naudu vai labāku dzīvi. šejienes cilvēkos jaušams miers un samierināšanās par to, kas tiem ir lemts.

Valsts situācijā sazīmējama virkne paradoksu un valda liela korupcija, piemēram, turīgās ģimenes saņem bezmaksas izglītība, kamēr nabadzīgie ļaudis par to maksā. Ir nodibinātas labdarības skolas, kurās mācības ir bezmaksas, taču vecākiem bērni ir svarīgi darbā uz lauka, tāpēc uz skolu tie sūtīti netiek. Tādēļ virzība uz priekšu nenotiek - no paaudzes uz paaudzi zemnieku ģimenes audzina nākamos zemniekus, rikšas - nākamos rikšas. Kā paradoksu var minēt arī ikdienas izmaksas, kuras valsts nabadzības apstākļos ir neizprotami augstas un no vecākiem prasa 20 eiro, lai palaistu uz skolu vienu bērnu, bet lai segtu istabiņas īres izdevumus - 30 eiro.

Foto: Antra Birzule. Nepāla un vērtību pārvērtēšanaFoto: Antra Birzule. Nepāla un vērtību pārvērtēšana

Runājot par nepāliešu mājokļiem vai arhitektūru kopumā, ir jābūt ļoti lielai iztēlei, lai tajā visā saskatītu kādu būvmākslu. Saucamā, modernā arhitektūra ir vien klučveidīgi veidojumi, kas salipināti pēc vienkāršotiem celtniecības principiem. Mūsdienu Katmandu tiek būvēta aizvien uz augšu, teju katra dēla ģimenei pieķibinot aizvien jaunu stāvu uz nelielās platības pamatiem. Savukārt vecajā arhitektūrā atklājas dažādi interesanti Nevari stila principi ar fantastiskajiem kokgrebumiem un pilsētās slejas pulksteņa rādītāja virzienā aptekājamās stūpas ar vēlējuma dzirnaviņām un lūgšanu rituālā nodeldētiem dēlīšiem.

Foto: Antra Birzule. Nepāla un vērtību pārvērtēšana

Taču, jāsaka, ka šīs tautas attieksme pret senatni un vēsturiskām vērtībām ir visai vienkāršota. Tibetiešu klosterī šķirstot sešus simtus gadu vecos rakstu sējumus un izrādot par tiem interesi, vietējie daudz nedomājot, ir gatavi tos vienkārši atdot. Vēsturiskās ēkās un pat tempļos viņi ilgi nefilozofējot, iemitina skolas, bet pēc gada jau pārvērš tos par dzīvojamām platībām.

Foto: Antra Birzule. Nepāla un vērtību pārvērtēšanaFoto: Antra Birzule. Nepāla un vērtību pārvērtēšana

Citādi kā rietumos novecošanos uztver arī tie, kas sasnieguši savu dzīves perioda vecuma atzīmi. Nepālieši savu vecumu pieņem, viņi saprot, ja kļuvuši veci, strādāt vairs nespēj un kļuvuši sabiedrībai nederīgi, tiem jādodas uz veco ļaužu pansionātu. Un viņi dodas. Vecu cilvēku vēl laimīgu dara apziņa, ja viņš varēs nomirt tuvāk hinduistu mekai - tuvāk Pashupatinath, un, ja vien ļaus līdzekļi, tiks kremēts pie Nepālas svētās vietas sāniem un viņa pelni tiks aizpludināti Gangas straumē. Netālu no Pashupatinath tempļa ir Mātes Terēzes iedibinātais veco ļaužu nams, bet kremācijas pie tempļa noris no rīta līdz vakaram.

Nepālā interesanti ir vērot un izzināt, uzdot jautājumus un saprast, kādēļ šeit viss it tā, kā tas ir.

Kad man jautā, vai es šeit vēl gribētu atgriezties, es saku - jā, taču pēc gadiem septiņiem, lai redzētu, kā Nepāla ir mainījusies. Nepāliešu gids sacīja, ka arī viņš jūtot, ka Nepāla mainās.

Beidzot valstī ir ieviests sods par plastmasas dedzināšanu. Tātad kausēta plastmasas smaka Nepālā vairs nav ikdiena. Vēl pirms septiņiem gadiem pat pilsētās neesot bijis ne internets, ne mobilie sakari. Tagad WiFi pārklājums ir blīvs un arī mobilie telefoni pēdējo trīs gadu laikā darbojas teju nevainojami. Elektrība gan aizvien tiek palaista tikai uz dažām stundām, tāpēc arī svētki tiek svinēti tikai pa dienu.

Vienlaikus šarmanti un brīžam neizturami ir pļerkšķoši trokšņi no pārnēsājamiem atskaņotājiem, pie kuriem nepālieši mēdz dejot pilsētas laukumos. Svētkos dejo puiši un atsevišķi dejo meitenes, dejo arī bērni, nometuši savu pļerkšķīti pie kāda veikaliņa durvīm.

Foto: Antra Birzule. Nepāla un vērtību pārvērtēšana

Nepāliešu svētku kalendārā iezīmējas neskaitāmas reliģisko godu dienas, bet Katmandu vēl joprojām ir saglabājusies kāda sena un interesanta tradīcija - dzīvā dieviete Kumari. Dzīvā dieviete tiek izvēlēta no Nevari jaunavām. Mazajai meitenei ir jābūt apveltītai ar noteiktu prasmju un citu nosacījumu kopumu, tad kā pārbaudījums tai tiek uzlikts nakti pavadīt vienai pašai tumšā, slēgtā telpā, kur līdzās ir dažādi plēsīgi dzīvnieki, taču meitene nedrīkst ne mirkli iespiegties, ieraudāties vai saukt pēc palīdzības. Ja meitene pārbaudījumu iztur, viņa ir dieviete Kumari. Īpaši sargāta, lai tā nekad nezaudētu ne piliena asiņu, viņa dzīvo Kumari Ghar templī līdz sasniedz pubertāti. Noteiktos svētkos mazā Kumari sēžot tronī, tiek vilkta cauri pilsētai milzu ragavās - īpašā, krāšņā procesijā, bet atsevišķos svētkos dievietei uz mirkli jāparādās īpašā tempļa lodziņā.
Svētkus nepālieši svin no visas sirds. Viņi svin reliģiskos svētkus, kuru laikā ne tikai greznojas paši, bet grezno citas cilvēkam tuvas radības un samteņu krellēm grezno arī suņus. Reliģija ir viņu dzīves veids un reliģiskās tradīcijas diktē katru ikdienas soli. Piemēram, līdz bērnam nav bijušas iesvētības, tam nedrīkst griezt matus, bet seja tiek notriepta, lai sveša cilvēka acs vispirms uzlūkotu traipu un neskatītos bērna acīs, laupot tā enerģiju.

Foto: Antra Birzule. Nepāla un vērtību pārvērtēšanaFoto: Antra Birzule. Nepāla un vērtību pārvērtēšanaFoto: Antra Birzule. Nepāla un vērtību pārvērtēšana

Katmandu ik uz soļa liek izbrīnā un apbrīnā piesiet acu skatu. Uz ielas tiek pārdota, šķiet, pati varavīksne viskošākajās minerālu auduma krāsas, uz ielas virs salmu paklājiem tiek žāvēti rīsi - tos šeit basām kājām spārda un vētī, un laukumos tiek izkārtota fantastiska mandala no rīsiem, pupām, lēcām, zirnīšiem - atklājot fantastiskas dabisko zemes augļu krāsas.

Foto: Antra Birzule. Nepāla un vērtību pārvērtēšanaFoto: Antra Birzule. Nepāla un vērtību pārvērtēšana

Visnetīrākajās mēslainēs aug viskošākie ziedošie krāšņumkoki, bet līdz neprātam izkrāšļota smagā mašīnā šeit dragā pa pasaules sliktākajiem ceļiem.
Bēdu nezinādami, ļaudis vizinās uz sabiedriskā autobusa jumta, un, šķiet tas pasažieriem aplipis arī no sāniem, taču sešvietīgais auto sāks kustēties tikai tad, kad tajā būs jau divdesmit braucēju. Kaut kur piesēduši kolorītie svētie vīri - vienīgie, kam oficiāli atļauts uzvilkt zālītes dūmu, lai gan zālītes smarža jūtama ik uz soļa. Kamēr sievietes ar "jēzenēm" kājās nes smilti no kalniem, uz stūriem vīri lēnu garu sit kārtis.

Atšķirībā no Indijas, Nepālā ielu tirdzniecība nav uzbāzīga un pieklājīga atteikšanās tiek respektēta. Tas ir kalniešu pašlepnums - viņi ir priecīgi palīdzēt, bet ne pakalpot. Mērkaķu templī (Swayambhunath) gan var sastapties ar uzbāzīgākiem un zaglīgākiem savas sugas pārstāvjiem - citiem maziem un mīļiem, citiem lieliem un apveltītiem ar gariem, melniem nagiem.

Foto: Antra Birzule. Nepāla un vērtību pārvērtēšana

Pilsētā nebūt ne delikāta un diskrēta lieta ir publiskā mazgāšanās. Šādu pat nesarežģītu attieksmi pauž arī nepāliešu skulptūras, kurās katra intīmā detaļa ir sīki izzīmēta gluži tāda, kāda tā ir dzīvē.

Taču Nepālai vajag ļauties tādai, kāda tā ir. Uz šo zemi no Eiropas dodas neskaitāmi cilvēki, noskuj kailas galvas, lai atbrīvotos no visa vecā, un vienkārši dzīvo kalnu zemē pat trīs mēnešu garumā.

Foto: Antra Birzule. Nepāla un vērtību pārvērtēšana

Nepālā nav nepieciešams pucēties, tas vienkārši neprasās. Paši nepālieši tērpjas skaistos sari dažādās krāsas, lai gan, kad skatījos pilsētas fotogrāfijas, kas uzņemtas pirms desmit gadiem, manīju, ka šodienas pilsētā ir iezadzies rietumnieciskais. Aizvien mazāk cilvēki staigā tradicionālajos tērpos un aizvien vairāk paradās džinsi. Nacionālo apģērbu nepālieši šuj paši - bieži vien turpat uz ielas pie sava veikaliņa namdurvīm.

Ik gadu pilsētā samazinās arī dažādo, krāšņo rikšu skaits un pilsētā iebrauc automašīnas. Ielu troksnis ir piesātināts un blīvs, to ik brīdi satricina signāltaures, bet virs pilsētas ceļas bieza un pelēka smoga masa no nekvalitatīvās degvielas un nepārdomātajiem motoriem.

Foto: Antra Birzule. Nepāla un vērtību pārvērtēšanaFoto: Antra Birzule. Nepāla un vērtību pārvērtēšanaFoto: Antra Birzule. Nepāla un vērtību pārvērtēšana

Savukārt mierīgu un skaistu pārvietošanās veidu izbaudīju jāšanu uz ziloņiem Chitwan nacionālajā parkā. Izdevās tos arī peldināt, lai gan to darīt kādu laiku jau kā ir aizliegts, jo diemžēl nepālieši sajūtot naudas garšu, sākuši peldināt arī tos ziloņus, kuri galīgi tam nav piemēroti un tos, kas ir saguruši, tādēļ bijuši arī nepatīkami starpgadījumi. Peldēties upē kopā ar ziloni - tā ir neaizmirstama sajūta! Dzīvnieks bauda ūdeni, viegli met nost no savas muguras un ļauj no jauna rāpties augšā, zilonim patīk, ka cilvēks viņu mazgā un kutina sānus.
Pavisam tuvu izdevās sastapt arī balto degunradzi. Degunradži, palielinoties tūrismam, arvien vairāk atkāpjas dziļāk džungļos. Bijām instruēti, sastapšanās gadījumā ar kādu agresīvāku raga nēsātāju, neskriet taisnā virzienā, bet ievērot zig-zag distanci, jo savus lielos apmērus dzīvnieks šādi nespēs manevrēt.

Ja jāiesaka vieta, kur nakšņot, jāatzīst, ka smalku viesnīcu Nepālā nav. Patīkama viesnīca ar savu elektrības ģeneratoru ir pašā Katmandu centrā, nogriežošies no pašas karstākās gājēju ielas. Īsta miera oāze ar filigrānu arhitektūru - Thamel Eco Resort Hotel.

Par spīti visam, nevajag uz Nepālu doties, lai kādu mācītu, jo šiem cilvēkiem viņu vidē ir labi, kamēr mums mūsu perfekcijā mēdz būt ieskābas sejas. Turp vajag doties, lai redzētu, novērotu un saprastu.

Lietas, ko Nepālā vērts iegādāties:
- Pašminas (Pashmina) izstrādājumi. Brīnišķīgas vieglas šalles dažādās krāsās un rakstos, arī džemperi, vestes - dizaina pieskāriena pamaz, toties ļoti silti un patīkami.
- Himalaju melnais sāls, kas iegādājams garšvielu bodītēs. Iespējams pirkt cietu gabalu un mājās to pašam rīvēt, vai iegādāties uzreiz saberztu. Īpatna garša, bet ļoti patīkama, bez sāls izteiktā sāļuma. Naža gals šī sāls uz 1/3 ūdens ir labs līdzeklis situācijās, kad vēders pūšas vai streiko.
- Dažādas garšvielas. Nevajag pārspīlēt ar to iegādes daudzumu, bet tās ļoti noder mājās, kad gribas uztaisīt, ko neierastāku.
- Ja ir nodoms kāpt kalnos vai doties pārgājienos, visu nepieciešamo - virsjakas, ūdensizturīgas bikses, somas, termoveļu un visu pārējo iespējams iegādāties Nepālā.

Pokharā, kas ir vieta, no kuras dodas tālāk uz Anapurnu, iespējams ir vislielākā un labākā izvēle. Kaulēties vajag vienmēr un nevajag cerēt, ka tās ir oriģinālas lietas. Mammut, The North Pole, Jack Wolfskin un citu zīmolu preces par tik smieklīgām cenām nevar būt, to, ka preces nav oriģināli nodod pogu, rāvējslēdzēju, jostu u.c. detaļu kvalitāte, taču sporta apģēŗbu pārzinātāji atzina, ka kopējai preces kvalitātei "piesieties" nevar.

Apmeklējot restorānus/ēstuves tie, kuri ne īpaši mīl asi piparotus, garšvielām pārbagātus ēdienus, droši var teikt, lai ēdienu gatavo vispār bez garšvielām - „no spice at all"! Tad to vienkārši būs nedaudz mazāk, jo trauki, kuros gatavo ēdienu jau tāpat ir garšvielu pilni un pavāru rokas arī netiek mazgātas pēc katras garšvielu lietošanas, aiz nagiem taču arī tās aizķeras... Tādu paskaidrojumu saņēmām mēs.

 

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

maks

Apmeklēja: bieži

Interesanti palasīt vairākus viedokļus. Bet par to alkohola dzeršanu " vēdera dezinfekcijas" vajadzībām- tas ir nejēdzīgi. Ēdiens tur ir izcili garšīgs. Es tur braucu vairākus gadus pēc kārtas un nekas ļauns ar gremošanu nav mani piemeklējis. Galvenais nebaidīties un uzticēties. Mūsu zemes restor[aniem es gan neuzticos... Jo, diemžēl citi cilvēki, cita mentalitāte un tā sirsnība, kas ir tur, tā dezinficē visu.

Santa

Apmeklēja: 15.07.2013

Super raksts, radās sajūta, ka pati tur esmu pabijusi. Paldies :)

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: