Kāpšana Tibetas Himalajos nav iedomājama bez apziņas par vietu, kurā atrodies un reliģiju, kas te valda. Tā ir un paliek budisma mājvieta. Sākot jau ar daudzajiem klosteriem, starp kuriem daļu rotā vairs tikai drupas, un Dalailamas (Potalas) pili, kuru ieraudzīt budistam ir tas pats, kas kristietim nokļūt Vatikānā vai musulmanim - Mekā. Tiesa, Ķīnas okupētā teritorija savus unikālos un autentiskos vaibstus ik dienas zaudē arvien vairāk. Nu jau līdzās 6,5 miljoniem tibetiešu te uz dzīvi iekārtojušies 6 miljoni ķīniešu. Tā vai citādāk, taču pagaidām piecu dienu gājiens apkārt svētajam Kailaša kalnam rada īpašu sajūtu. Gan lielo svētceļnieku pulku dēļ, gan tāpēc, ka kalnos vienkārši tā notiek. Stāvi Tibetas augstkalnu tuksneša ieskauts un saproti, ka teju viss, par ko līdz šim esi satraucies, tāds sīkums vien ir. Naudas pelnīšana un centieni par katru cenu dzīvē izsisties kaut uz mirkli šķiet mazsvarīgi. Jo ir taču kaut kas varenāks par to. Un nav tālu jāmeklē. Līdz 5000 metru augstumam ērti nokļūt ar auto, tāpēc iešanai kājām nemaz tik daudz vairs neatliek. Ar plaukstu pieskarties grandiozajai Everesta ziemeļu sienai var kaut turpat. Bet līdz Kailašam ved vien 4-5 dienu brauciens ar auto no Tibetas galvaspilsētas Lhasas.
Zemākais šīs teritorijas punkts atrodas jau 3,6 km augstumā, tāpēc trekinga maršruts ved gabaliņu tālāk aiz apdzīvoto vietu robežām. Pēdējais ciemats skatam aizslīd līdz ar 4,9 km atzīmi. Pēc tās tikai nakšņošana teltīs. Ir jau arī pa kādai retai būdelei, bet uz to nevajadzētu paļauties. Jebkurā gadījumā skats ir fantastisks - Himalaju grēda no ziemeļu puses. Kas zina, varbūt agrā pavasarī paspējat uz vēl nenokusušo sniegu. Lai arī ik gadu pieaug Tibetu apmeklējušo tūristu īpatsvars, tā joprojām ir milzīga teritorija ar minimālu apdzīvotību un tā īsti pat nav skaidrs - kā teju 5000 metru augstumā iespējams ilgstoši dzīvot?! Kartupeļi, kurus vietējie stāda jau pavasarī, cītīgi gaidot pirmo lietu, un pieradinātais savvaļas jaks, kas vietējiem kalpo pilnībā - vilna apģērbam, piens, siers un gaļa ēšanai. Pat dzīvnieka mēsli tiek rūpīgi savākti, uz akmeņiem saulē izkaltēti un ziemā izmantoti kā kurināmais. Jo koku jau te tāpat nav. Arī tās dažas papeles zemākajos punktos ir mākslīgi stādītas.