Akonkagva

Zigurds Berdigans

Apmeklēja: 2010.gada novembris-decembris

VILTĪGĀ ANDU LAPSA.

Kā jau pieņemts šādos blogos ceļotāji dalās savā veiksmīgā un arī mazāk patīkamā pieredzē...
Kā saka - mācies no citiem un nepieļauj līdzīgas kļūdas...Man radās doma šoreiz padalīties ar neliela piedzīvojuma niansi. No 40 dienu ilgā ceļojuma Argentīnā un Čīlē, kura galvenais mērķis bija solo ekspedīcija pa tuksnešaino augstkalnu plato ( PUNA DE ATACAMA 2010 ).

Tātad Argentīnas ziemeļrietumos, Katamarkas provincē, vietā, kas pasaulei vairāk zināma kļuvusi dēļ tur notikušiem Dakāras rallija posmiem (šogad liekas iet secen) ir pavisam neliela pilsētiņa - drīzāk ciemats Fjambala (Fiambala). Un dzīvo tur kāds apsviedīgs indiānis - vārdā Jonsons. Bez Fjambalas eksportvīna un termāliem avotiem, tā tiek reklamēta un dēvēta arī kā Capital de la Cordillera. Tas tā ir iespējams tikai un vienīgi pateicoties Jonsona aktivitātēm. Šis vīrs ir zināms ekspedīciju un īsāku pārgājienu cienītāju vidū, atslēgas persona, ja ierodies šajā vietā un gribi kaut ko tādu īstenot vienā no pasaules nomaļākiem nostūriem (samērā ekstrēmā vidē, pietam maršruti pat 200km attālumā no apdzīvotām vietām). Palīdzot ar loģistiku un citiem padomiem - transportu, naktsmītni, kartēm un nedaudz ar ekipējumu.
Man personīgi, ceļojot vienatnē, nekad nav diži paticis stāties kādos kontaktos ar vietējiem, lai saņemtu vērā ņemamu palīdzību. Maksimāli , protams – vadoties no iespējām, visu ar saviem spēkiem...tā vismaz kādreiz biju sev noteicis.
Taču ņemot vērā pierobežas situāciju (turpat atrodas Čīle, kurā ir viss daudz stingrāk), nepamatoti riskēt negribējās... Jonsons izskatījās priecīgs līdzēt arī kādam latvietim. Igauņi jau bijuši. Jonsona klienti pārsvarā kāpēji kalnos (6000-6900m), tādos kā Pissis, Walther Penck, Tres Cruces, Ojos, San Francisco, Incahuasi...

Tomēr jāsaka uzreiz - diezgan viegli varēja noprast, ka šim cilvēkam svarīgākais ir peļņas iespēja (autora remarka: kādi nodokļi, šeit ir indiāņu zeme, vai tad Čavess jums bālģīmjiem to vēl nav ieskaidrojis) un daži it kā labdarības žesti ir galvenokārt reklāmai un pievilināšanai (pat teiktu ievilināšanai).Viss sākās ar striktu paziņojumu, ka mulas priekš mantu nogādes pārgājiena sākuma vietā nav dabūjami, lopiņi esot aizņemti pie militāristiem. Tikai 4X4 auto. Izcenojumi nopietni. Piekrītu, ka viņiem ir tiesības noteikt cenu kādu vien grib. Kā nekā jābrauc augstos kalnos, arī bezceļa apstākļos. Brauciens divu stundu attālumā (9/10 ceļa pa apbrīnojami lielisku šoseju) par nieka 340 USD (salīdzinājumam - vairāk kā 40 000 km lidojums izmaksāja ap 600 USD).Protams, man, kam ceļojuma ekonomiskais budžets izkalkulēts līdz pēdējam santīmam, bija tiesības no šāda servisa atteikties. Ko arī , nepārprotami , izdarīju. Sarunājām , ka braucu tikai līdz vietai, līdz kurai jāmaksā 75 ASV dolāri (nekādu citu valūtu, arī nacionālo, nepieņem). Iedodu 80. Braucam !
Pie diezgan seklas upes stop. Sāk tēlot indiāni - pēddzini, ošņā zemi, skraida gar upīti, seko vēl citas neizprotamas manipulācijas. Esam iebraukuši ceļā no kura iepriekš atteicos...Ko darīt? Mans ceļš esot tur tālāk...var par nelielu piemaksu, aizvest dažus kilometrus dziļāk kalnos, kam arī piekritu. Seko sajūsmas kliedzieni un indiāņu trio salec savā 4X4, kas bez mazākās minstināšanās pārvar upi un laižam kalnos! Vēl seko nemitīgas maršruta korekcijas ar GPS, zvani kādai kalnā kāpējai pa satelīttelefonu, mistiska apmaldīšanās - redz cik nopietns maršruts (eu Jonson, Jūs taču te ar aizsietām acīm katru taciņu zināt !) un ziedojums priekš Pačamamas - Zemes Mātes klēpis tiek slacināts ar Fjambalas mājas vīnu (Casa Vino) un turpat piemestas dažas kokas lapas (dievībai veltītā īsā ceremonija -auksts taču - notiek kalnu pārejas virsotnē 5 kilometru augstumā...) Nelabas aizdomas apstiprinās. Esmu aizvests pa dārgo maršrutu. Pietam izrādās, ka tas ir brauciens pretī Jonsona klientei austrietei Nicole, kura tūri jau apmaksājusi un tagad nāk lejā. Protams, ka manis doto nelielo summu Argentīnas peso izteiksmē Jonsons pieņemt atteicās, runāja par to, ka gribējis pie izdevības man izlīdzēt, maksa nav galvenais - kad atgriezīšos , tad runāsim ... Beigu beigās jau Fjambalā, viņa ofisā, Jonsons atkal uzvedās savādi. Gan uzstāja, ka jāmaksā vairāk (bez tam - vienmēr naudu no klientiem ņēma pirms brauciena - tā arī bija iepriekš notikušā aklimatizācijas pasākumā), gan samierinājās ar maniem iebildumiem. Izskatījās pēc situācijas zondēšanas. Visnepatīkamākais tomēr notika manā aizbraukšanas dienā, kad dažas minūtes pirms autobusa atiešanas uz Katamarku, Jonsons stacijā sarīkoja skandāliņu. Norimās tikai tad, kad sāku ārēji izrādīt savas dusmas un pieprasīju policijas iejaukšanos. Tad gan alpīnistu draugs kaut kā noplaka, kaut arī neviens policists tādā Fjambalā nenostātos manā pusē, jo policisti no rītiem godbijīgi sveicināja vietējā tūrisma veicinātāju un drošībnieku (?) un likumi arī tur savi...
Uz atvadām godājamais Jonsona kungs svēti (O,PACHAMAMA!) nosolījās , ka viņš pacentīsies izplatīt man neslavu alpīnistu aprindās, jo ar tām ir cieši saistīts, kā arī šos kalnus turpmāk drīkstēšu vērot un apciemot tikai no Čīles puses...

Negribu teikt, ka Jonsons ir krāpnieks, līdz tam viņam patālu un ne par to ir runa, taču viltībnieks gan. Ja jūs arī kādreiz ceļi aizvedīs uz šiem mežonīgajiem Andu apvidiem, kurā koncentrētas septiņas no abu Ameriku TOP 10 virsotnēm, ekspedīcijai jārēķinās ar pārgājienu divu nedēļu garumā, tuksnesīgā apvidū, maršruts pārsvarā no 4000 līdz 5500 metru augstumā, kur pašiem uzceļama bāzes nometne kāpšanai augstākajos vulkānos. Vējš var būt arī nepārvarāms, teltis vēlamas ekstrēmi noturīgas, neretas smilšu vētras, nelielas dzeramā ūdens problēmas, temperatūras diapazons viens no skarbākajiem šajā pasaulē - no plus 40-45 līdz pat mīnuss 30...Nevar nestiept līdzi arī alpīnisma aprīkojumu, pat janvārī (pašā vasaras vidū) var gadīties sniegs līdz ceļiem (tā bijis Ruth, jaukajai Jonsona meitai), nogāzes apledojušas. Un savlaicīgi jārēķinās ar dažu Jonsona piedāvāto pakalpojumu padārgām izmaksām un jādomā par mutisko vienošanos garantijām. Lai nebūtu dižu problēmu, neesiet skopi (bagātie eiropieši!) un paņemiet ceļojumam vairāk ASV dolārus (visu apspiesto indiāņu drauga Hugo Čavesa bolivārus un pat Argentīnas peso varat uz ekspedīcijas laiku iesālīt...).
Nav ko vairs piebilst, ak jā - viltīgās indiāņu lapsas pilnais vārds ir JONSON REYNOSO.

***

zigurds berdigans

Apraksts liekas ljoti preciizs, jo pasham palaimeejies skatiit shiis apbriinojamaaas vietas, kad 1997.gadaa devos uz Akonkagvu.Par kalnu kraasainiibu jaasaka, ka redzeetais Saltas provincee, celjojot pa Argentiinas augstkalnu plato (PUNA), bija veel iespaidiigaaks. Ar to domaaju dazhaadu kraasu iezhu atsegumus , liidz ar to kalni tieshaam iesviitroti visneiedomaajamaakos tonjos, ko, nereti pastiprina saules apgaismojums (sunset).Iesaku interesentiem kaadreiz ieluukoties shajos Argentiinas ziemeljrietumu regionos, kas robezhojas ar Atakamas tuksnesi.Starp citu, Katamarkas provincee ,Chiiles pierobezhaa ir visiistaaakais augstaako Andu rajons-te atrodas 7 no 10 augstaakaam Dienvidamerikas virsotneem...