Vairākus Anglijas mēroga restorānu kvalitātes apbalvojumus ieguvušais Galvin La Chapelle jau kļuvis par iekārojamāko kulinārijas, servisa un sava vēstures stāsta galamērķi. Galvin La Chapelle ar vitrāžu logu rūtīm un augstajām griestu velvēm vispirms izraisa baznīcas bijību, savukārt skatam pārslīdot pār majestātiski klātajiem galdiem, šķiet, tūlīt pat ar spārnu vēdām gar acīm nozibēs pasta pūces no Harija Potera burvju skolas ēdamzāles. Taču patiesībā, pie aptuveni 120 restorāna sēdvietām, ēdienu, vīnu un dzīvi, 18. gadsimta meiteņu klostera skolas kapelā, svin Liverpool strītas biznesa vides plēsoņas un citi labi ģērbti un manierēs izmeklēti ļaudis. Kā jau augstas klases restorānā ēdienkarte ir neliela un sastāda vien piecu uzkodu un piecu otro ēdienu sarakstu, ēdiens tiek pasniegts filigrānā noformējumā un apkalpošanā tiek ievērotas formālas attiecības. Šobrīd stāstu turpinot un pievēršoties ēdiena aprakstam sajūtu atmiņā uzvirmo fantastiska garšu buķete... Iesākumā Vidusjūras terīne ar gluži kā mozaīkā izkārtotiem, labākajā olīveļļā mirdzošiem dārzeņiem; tad jūras ķemmītes - svaigas, tikko no gliemežnīcām; un dabīgā ierauga maize ar olīvām un biezu kraukšķīgu garozu... Mmm.. Taču pats galvenais restorāna apmeklējuma mērķis šoreiz - irbe Galvin La Chapelle sniegumā. Tā kā Anglijā ir irbju medību sezonas pats sākumposms, tad tā ir obligāti jānobauda. Irbe! Taisni tāda, kādu biju to iztēlojies! Malkas krāsnī cepta, tā ieguvusi to īsto lauku garšu, ko ēdienam var piešķirt vienīgi dzīvā uguns. Fantastisks baudījums, ko desertā vainago suflē ar saldējumu un melleņu mērci! Vīnu someljē atlasa katram ēdienam piemērotāko, un, kā jau labā restorānā, vīnu šeit iespējams pasūtīt glāzēs un izvēle ir plaša. Galvin La Chapelle gan nav tās lētākās cenu kategorijas restorāns, taču tu saņem to, par ko esi maksājis - rūpīgu servisu un neatkārtojamu maltīti.