Restorāns, uz kuru dodas nevis garšu, bet to nianšu dēļ. Izsmalcinātas un izspēlētas tās fascinē jau pirmajā mirklī, un ātri vien saproti, ka neko tādu iepriekš neesi baudījis. Daudzkārt apbalvotā jaunzēlandieša Pītera Gordona (Peter Gordon) un viņa kolēģa Maikla Makgrāta (Michael McGrath) izlolotais restorāns nenoliedzami ir viens no pārsteidzošākajiem Londonā. Šarmantajā Marylebone rajona ieliņā neatrodas nekā komerciāla - vien vecie, gadsimtus pārdzīvojušie nami, gaumīgi pieturpunkti un starp tiem arī The Providores, turpat ap stūri no Latvijas vēstniecības. Restorāna pirmajā stāvā atrodas tapu bārs ar tradicionāli garajiem koka galdiem, vīna krājumiem turpat aiz letes un vieglu zumoņu plašajā telpā. Bet stāvu augstāk skatam paveras neliela telpa, mazi, omulīgi galdiņi ar klasiski baltajiem galdautiem, baltām sienām un bagātīgu gaismas devu. Vakaros gan te kļūst diezgan patumšs un valda intīma, pieklusināta gaisotne. Konservatīvi, neuzbāzīgi un dabīgi. Interjers, kurā nav sagrūsti miljoni. Un nevajag, jo tāpat tos nemanītu. Ieslīgt maltītes garšu gammā ir tik viegli, ka aizmirstas viss pārējais un cieši blakus sēdošos apmeklētājus pamani vien promejot. Jebkurā gadījumā izcils koncepts un biznesa modelis - neformālas čalas apakšstāva vīna bārā, piezemēta un mazliet formalāka atmosfēra restorānā. The Providores virtuvi dēvēt par fusion būtu mazliet neprecīzi. Ierastā rietumu/austrumu salikuma vietā Pīters Gordons piedāvā teju unikālu izpratni par Jaunzēlandes un Austrālijas gastronomiju. Tradicionālos kangaroo gan negaidiet, taču no kazas piena sūkalām pagatavotā siera bumba un kraukšķīgie griķi ir vairāk kā debešķīgi. Apaļais, viegli apceptais pikucis ir tieši tik krēmīgs un baudāms, lai lieko kaloriju skaitīšanai vienkārši atmestu ar roku, bet parastos, šķietami necilos griķus burtiski atdzīvinājusi timiāna un citronu mirtes saspēle. Tamarinda, zaļo piparu un kokosriekstu laksa ar kalmāru, krabju pelmeņiem, zaļās tējas nūdelēm un koriandru. Vai arī cepts Elwy jērs ar Fetas siera salātiem un Marcona mandelēm... Lai ko jūs arī pasūtītu, katrs šķīvis pārsteidz ar jaunu garšu buķeti un reizēm par to, ko īsti esi nobaudījis, gudrs netiec pat pēc maltītes. Skaidrs ir viens - baudkārē ģībst pat zinošākie kulinārijas guru un viss garšo fantastiski! Pat skābēti sarkanie kāposti šķiet pavisam citādāki kā pašu mājās gatavotie - interesantāki un atspirdzinošāki. Porcijas gan ir nelielas, kā jau gardēžu vietā pienākas. Arī vīna kartē Eiropas karaliskās dziras meklējamas vien pēdējās lappusēs. The Providores jābauda Jaunzēlandes vīni un nezinātājam labāk ļauties someljē ieteikumiem. Vīnu iespējams pasūtīt arī glāzēs. Starp citu, Pītera Gordona kulinārijas prasmju cienītāji droši var doties uz arī uz Stambulu. 2001. gadā Taksim rajonā atvērtais Changa ātri vien kļuva par aprunātāko Turcijas restorānu ainas jaunpienācēju. Bet četrus gadus vēlāk izlolotais Müzedechanga restorāns Sakip Sabanci mākslas muzejā tiek uzskatīts par labāko visā pilsētā. Lai vai kā, vismaz skats uz Bosfora šaurumu garantēts.