Antibas
Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES
Antibām piemītošā īpašā Vidusjūras gaisma un Provānsas krāsu palete savulaik iedvesmojusi daudzus slavenus māksliniekus un arī šodien turpina apburt ikkatru, kas še nokļuvis.
Kad 1946. gadā Pablo Pikaso ieradās Antibās kopā ar savu toreizējo jauno mīļāko Fransuāžu Žilo, apkārtnes zvejnieku ciematu piekrastes pludmales bijušas gandrīz tukšas. Ne sauļošanās krēslu, ne kafejnīcu, ne miljardieru jahtu, ne šovbiznesa zvaigžņu un viņu pielūdzēju, vien absolūts dabas skaistums un miers. Pikaso Antibās uzturējās pusgadu un šajā laikā tapa daudzi leģendāri mākslinieka darbi. Slavenākais no tiem ir Le Joie de Vivre (1946), tajā attēlotajām draiskajām nimfām, satīriem, fauniem un kentauriem iemiesojot ne tikai Antibu grieķu-romiešu vēsturi, bet arī Pikaso tā laika noskaņojumu. Māksliniekam tobrīd bija jau 65 gadi, bet jauniņajai Fransuāzai Žilo – tikai 23. Pikaso bija laimīgs, Žilo bija viņa mīļākā un mūza vienlaikus, viņas tēlam klātesot arī daudzos Pikaso tā laika darbos. Te viņš viņu attēloja kā ziedu, te kā zivi, te kā dejojošu nimfu plīvojošiem matiem La Joie de Vivre cetrā. Mitoloģija vēsta, ka īsi pēc tam, kad darbs ticis pabeigts, Fransuāza atklājusi, ka ir stāvoklī.
Neilgi pēc ierašanās Antibās, Pikaso no sava drauga, fotogrāfa Michel Sima uzzinājis par seno romiešu cietoksni Château Grimaldi, kas savulaik ticis uzcelts vietā, kur reiz atradušās grieķu pilsētas Antipolisas drupas. Pils tikusi būvēta 12. gadsimtā, viduslaikos kalpojusi kā bīskapu rezidence, bet līdz pat 17. gadsimtam tajā dzīvojusi Grimaldi ģimene. Vēlāk tā kļuva par rātsnama sēdekli, bet no 1925. gada – pārtapa Grimaldi muzejā (Musée Grimaldi). Toreizējais muzeja direktors pils otrā stāva zāli uz sešiem mēnešiem atvēlējis Pikaso, kurš to pārvērtis studijā. Vērojot saules rotaļas caur pils logiem un teju pie kājām vīdošo Vidusjūru, nav grūti iztēloties iedvesmas mirkļus, kas še pārņēma Pikaso. Šobrīd ēkā iekārtots Pikaso muzejs, kura fondos rodami 250 Pikaso darbi. Daļu no tiem muzejam novēlējis pats mākslinieks.
Pikaso gan nav vienīgais, kuru iedvesmojušas Antibas. Pilsētā pat radīta īpaša Gleznotāju taka (Painter's trail) - apmēram kilometru garas pastaigas maršruts, kuras laikā varat izbaudīt daudzus leģendārus pieturpunktus. Ielaminētām gleznu reprodukcijām acij atklājot vietas, kur savulaik gleznojis Monē, Šagāls, Bodēns, Peynet un, protams, arī Picasso. Kaut daudzviet ainava ir manījusies, pagātnes gars te joprojām ir dzīvs. Ik pa mirklim liekot izsaukties gluži kā Kloda Monē, kurš, 1888. gadā pirmoreiz ieradies Antibās, nespēja valdīt sajūsmu - “Cik šeit ir skaisti, cik skaidrs, cik dzidrs, cik spilgts! Jūs varat peldēt zilajā gaisā...” Monē uzskatīja, ka Antibām piemīt “maģisks gaiss” un kā savus iedvesmas pieturpunktus cita starpā bija iecienījis priežu audzi netālu no Juan-les-Pins un Salis pludmali. Juan-les-Pins atrodas apmēram 40 minūšu pastaigas attālumā no Antibām – tiesa, klusu zvejnieku ciematu gan še vairs neatradīsiet (drīzāk naktsdzīves un gastronomijas epicentru), taču Monē gleznotās priedes joprojām stāv kā stāvējušas. Juan-les-Pins slavens arī ar savu ikgadējo džeza festivālu Jazz à Juan, kurā savulaik pirmoreiz Eiropā debitēja Mailzs Deiviss un Rejs Čārlzs. Šogad tas notiks no 11. līdz 20. jūlijam.
17 kilometrus no Antibām atrodas atrodas St Paul-de-Vence, vēsturisks viduslaiku ciemats, kuram jau kopš 20. gadsimta sākuma piedēvējams Franču Rivjēras mākslas dzīves epicentra statuss. Tās leģendārākais pieturpunkts ir restorāns – viesnīca La Colombe d'Or, kura stāsts aizsākās 1920. gadā, kad provansietis Pols Rū (Paul Roux) pie savas dzimtās Senpoldevānsas pilsētas mūriem atvēra nelielu kafejnīcu-restorānu À Robinson. Tā slava ātri vien apskrēja visu apkārtni, sākot pulcēt visdažādāko rangu baudītājus - sākot no tuvējo ciematu iedzīvotājiem un beidzot ar aristokrātiem, karalisko ģimeņu pārstāvjiem un slaveniem tā laika māksliniekiem. Diemžēl izslavētais restorāns kļuva iecienīts arī gangsteru aprindās, tālab to uz laiku nācās slēgt. Pēcāk Pols Rū tā vietā atvēra mazu trīs istabu viesu namu, ko par savu radošās iedvesmas darbnīcu sāka izmantot ne mazums mākslas dižgaru. Par naktsmītni norēķinoties ar saviem šedevriem... Vēl šodien restorāna zāles, viesnīcas istabas un vestibila sienas rotā Pikaso, Matisa, Šagāla, Ležēra, Frānsisa Pikabias un citu gleznotāju darbi.
Dažu minūšu brauciena attālumā no La Colombe d'Or atrodas arī viens no skaistākajiem modernās mākslas muzejiem pasaulē - La Fondation Marguerite et Aimé Maeght, kurš šogad svin savu piecdesmito dzimšanas dienu. Vienu no jubilejas izstādēm (apskatāma līdz 9. jūnijam) veltot ēkas arhitektam Josep Lluís Sert un unikālajam dialogam, ko tā veido ar tās teritorijā eksponētajiem mākslas darbiem. Muzejs atrodas brīnišķīgā vietā – nelielā kalnā, priežu paēnā un lepojas ar vienu no izcilākajām 20. gadsimta mākslas kolekcijām. Staigājot pa tā teritoriju brīžiem šķiet, ka māksla, ainava un arhitektūra te saplūdušas vienā veselumā, tās krāsām, noskaņām un sajūtām mainoties atbilstoši dienas stundai un gadalaikam.
Pavisam netālu ir arī Vānsa (Vance), kur rodams viens Anrī Matisa pēdējiem darbiem – Chapelle du Rosaiere. „Neraugoties uz nepilnībām, es domāju, ka tas ir mans labākais darbs... Rezultāts dzīvei, kas veltīta patiesības meklējumiem", 1951. gadā to pabeidzis teica Matiss. Nezinot šai nelielajai, baltajai ēkai, kuras celtniecība prasīja četrus mākslinieka dzīves gadus, viegli paiet garām. Tās sienas, griesti un grīda ir balti, gaismai iespīdot caur zaļi zilajiem stikla logiem. Kaut kapela ir tikai 15 metrus gara, sešus plata, ar piecus metrus augstiem griestiem - tai piemīt gluži neticama plašuma sajūta. Chapelle du Rosaire ir trīs melnbalti Matisa sienu gleznojumi, arī logu vitrāžas, kas ietver trīs krāsas - zilu, zaļu un dzeltenu, ir meistara darbs.
Kur nakšņot. La Jabotte (13, avenue Max Maurey; www.jabotte.com) atrodas vien 60 metrus no pludmales un ir viena no tām mazajām, šarmantajām naktsmītnēm, kur acumirklī sajūtaties kā mājās. Interjers ir īstena Provānsas krāsu eksplozija.
Hotel du Clos. (3 Chemin des Écoles, 06650 Rouret; www.hotel-du-clos.com) mājvieta ir neliels ciematiņš kalnos virs Antibām. Mazā, olīvkoku ieskautā viesnīca atrodas 17. gadsimta lauku mājā. Istabas izvietotas gan galvenajā ēkā, gan izbijušajā klētī. To laikmetīgā franču stilistikā izturētajam interjeram radot siltu un mierpilnu sajūtu.
Kur paēst. Ja ne reizi neesat papusdienojis leģendārajā La Colombe d'Or, varat uzskatīt, ka neesat bijis Franču Rivjērā. (Place du Général De Gaulle, 06570 Saint-Paul-de-Vence; www.la-colombe-dor.com) Vakariņas sāciet ar restorāna slaveno uzkodu plati, kurā ietilpst grozs ar svaigiem dārzeņiem. Tikko no dārza nākušiem artišokiem, tomātiem, selerijām, sarkaniem sīpoliem, cigoriņiem u.c., kas tiek pasniegti ar artišoku mērci. Un 14 dažādas uzkodas, kurām pat tiek atvēlēts atsevišķs galdiņš!
L'Armoise (2 rue de la Tourraque, Antibes). Nelielais ģimenes restorāns atrodas tikai pāris soļus no tirgus, piedāvājot pašu svaigāko un labāko, kas vien tajā dienā tā piedāvājumā rodams. Ieskaitot tās dienas lomu.
Le Petite Plage (Boulevard Guillaumont, Juan-les-Pins) Kaut pilsētas pludmale gar boulevard Guillaumont šķietami nosēta restorāniem un kafejnīcām, noteikti uzmeklējiet La Petite Plage. Izvēles ir divas - vai nu galdiņš uz terases jeb pašā pludmalē ar kailām kājām smiltīs. Svaigi, garšīgi, fantastiski salāti, lielas porcijas un saprātīgas cenas.
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.