Medokas vīna maratons
Autors: Santa Meikulāne0 ATSAUKSMES
Kad divi mūsu draugi pieteica savu dalību Medokas vīna maratonā, mēs izlēmām doties līdzi kā atbalsta grupa. Nepilna nedēļa šīs „bekvokāla" grupas sastāvā izvērtās ļoti piesātināta un pozitīvām emocijām bagāta.
Bordo reģions septembra pirmajā pusē vispār ir ideālākā vieta, lai noķertu vēl pēdējo atvasaras sauli, baudītu franču impresionismu dabā - ik pusminūti mainīgās okeāna saulrieta debesis, lai padziļināti izprastu franču vīna tradīcijas un apmeklētu vienreizīgos Gironde upes grīvas pilsētiņu tirdziņus.
Marathon du Médoc 2010 sākās Puillac pilsētiņā, tā garums ir 42 km un tajā piedalās aptuveni 10 000 cilvēku. Maratona maskarādes tēma šogad bija farss un komēdija. Starp dalībniekiem lielā daudzumā skrēja multiplikācijas filmu varoņi - Les Schtroumpfs zilie rūķi, Flinstoni ar plīša cūku uz muguras (saules svelmē - visu maratona distanci!), meitenes indiešu dejotāju ietērpos ar zvaniņiem (kādā 15. km nepārtrauktā šķindēšana droši vien varētu kļūt jau kaitinoša!), vīrieši pārģērbti par sievietēm (klasisks fetišs!) utt. Mūsu tērpa dizaina ideja aizsākās ar Karlu Bruni stila bildēs, padziļinātu franču komiksu un komēdijas izpēti, kura mūs tomēr tik un tā ieveda „auzās" - beļģu Tintiņa tēlu pieskaitījām pie franču scēnas...
Taču, protams, mums visiem bērnības atmiņas sasaucās ar sunīti Pifu - to arī izmantojām mūsu T-kreklu apdrukā kopā ar, šobrīd Francijā tik populāro, Karlu Bruni un un it kā viņai piedēvējamu teikumu „Tu būsi aiz manis!", kuru kā sloganu izmantojām krekla mugurpusē - lai skrējiena laikā atpalicēji uz mirkli aizdomājas par šo divdomību! Un, jāteic, mēs izcēlāmies ar gaumi un asprātību, un guvām atzinību - gan iekļuvām vietējā avīzē, gan mūsu foto varēja uziet internetā.
Lai gan maratons ir ar karnevāla ievirzi, tas nebūt nenozīmē, ka mazinās 40 km distances sportiskais izaicinājums. Tas ir nopietns fizisks pārbaudījums, taču mūsu puiši salīdzinoši noskrēja ļoti labi - maratonu veica četrās ar pusi stundās, no kurām pirmās divas esot veikuši pat savā starpā sarunājoties. Taču tie, kas maratonam vairāk koncentrējas kā izklaides pasākumam, to nesteidzīgi bauda pat astoņas stundas - ēdot austeres un malkojot vīnu katrā vīndarītavu pieturpunktā.
Bet, kamēr puiši skrien, mēs nododamies piknikam turpat uz asfalta ar lieliskajiem, vietējā tirdziņā iepirktajiem sieriem, kurus atceroties vēl tagad jānorij siekalas, un klasiskajiem reģiona vīniem. Lieliski! Vairāk neko nevajag! Tāpat arī baudām austeres, ar kurām šeit mielojas pirms ēšanās, pēc ēšanas, brokastīs, pusdienās, launagā un vakariņās!
Tāpat mums doto laiku izmantojam savā piļu apskates maratonā (gan bez skriešanas), vadoties pēc 1855. gada vīna darītavu klasifikācijas, kuru izstrādāja Bordo Tirdzniecības palāta Paris Universal izstādes ietvaros.
Jebkura Bordo pils ir vīna darītava un zīmols pats par sevi! No klasifikācijas augstākā gala apmeklējām pirmšķirīgo Chateau Latour pili - vīna darītavu. No otrās grupas - Chateau Lascombes fantastisko pili, kas pāri tās sienām apvilkusi vīteņaugu mēteli, un tai visapkārt izpletušies vīna dārzi, šķiet, līdz pat horizontam. Arhitektūra un ainava -- šeit var redzēt, ka veidojās franču ainavas, cik harmoniski un gudri ēkas tiek integrētas dabā!
Izsekojot vīna darīšanas procesam, tika atklātas līdz tam nezināmas interesantas lietas. Izrādās - vīna darīšanā tiek izmantots olbaltums. Tā ir atbilde uz jautājumu, kāpēc šai reģionā ir tik ļoti daudz dažādu olu ēdienu un saldumu. Nu, ja! Nekas jau dabā nenotiek tāpat vien - ja ražošanā izmanto vienu sastāvdaļu, tad skaidrs, ka otra netiks laista zudībā! Kēksiņi ar svaigu olas dzeltenumu un kanēli ir sena mūķeņu recepte. Loģiski - vīnu sāka darīt klosteros mūki, mūķenes tikmēr - no olas dzeltenuma taisīja kēksiņus!
Kamēr izzinām vīna darīšanas noslēpumus, puiši skrien... Man rodas ideja viņus finišā sagaidīt ar lauru vainagiem! Lauru lapas atrast būs grūti, bet paparžu audzes pamanīju gan. Paparžu vainagu bez diega uzpīt ir visai pagrūti, bet gan angļu, gan franču mēlē vārdiņš „diegs" kaut kā aizmirsies... Tad nu ar diega „piemēru" no rokas apsēja devāmies meklēt to pa vietējiem miestiņiem. Dabūjām un uzpinām lielisku lauru-paparžu vainagu mūsu maratonistiem, ar ko sagaidījām mūsējos varoņus finišā daudziem citiem par prieku un izbrīnu par šo emocionālo soli!
Pēc Bordo reģiona apgūšanas, noteikti varu ieteikt vietas, kuras jāredz! Pirmkārt jau tā ir Dune du Pilat Eiropas lielākā kāpa - Arkašonas pilsētiņā. Tā ir kā mazs tuksnesītis Eiropā - okeāna malā. Vientulīgs dabas moments! Vienā pusē - okeāns, otrā - priežu meži, pa vidu - smilšu klajumi iespaidīgā platībā, kuri sauszemē iestumti no jūras. Arī okeānā sastopamas klejojošās salas, kas vētru laikā tiek dzenātas šurpu turpu.
Savukārt kā pārsteidzošs pilsētvides objekts Bordo jāmin - Michel Corajoud ūdens objekts Miroir d'eau, kas atrodas Place de la Bourse. Uz neslīdošām akmens plāksnēm, pa kurām var brīvi un droši pārvietoties, periodiski notekot un uztvaikojot ūdenim, rodas aptuveni 5 mm ūdens slānis. Tas, kādā veidā šajā spoguļvirsmā atspīd pilsēta - tas ir kaut kas fantastisks! Tā ir vieta, kur bērni spēlējas ar apskaužamu aizrautību, bet pieaugušie staigā mulsām sejām un smaidu, lāgā nesaprotot, vai ļauties bērnībai vai ne. Kad ūdens tvaiko, pazūd robeža starp šo spoguli un cilvēka veidoto arhitektūru... Tāda jocīga, sirreālā sajūta! Kā pastaiga mākoņos!
Kā lielisku arhitektūras pieturpunktu, savukārt iesaku Le WY vīna studiju, kas sevī apvieno vīna lektorijus, noliktavas, restorānu, vārdu sakot - visu par un ap vīnu. Le WY izveidota vecā vilcienu depo. Šis ir lielisks futūristiskās un modernās arhitektūras piemērs, kā vidē integrēt vecas detaļas jaunā veidolā. Ārkārtīgi gaumīgi pat restorānā izmantotas dažādas dzelzceļa detaļas. Le WY kompleksā izvietoti interesanti vides objekti, kas būvēti no sliežu posmiem (www.winery.fr).