Šajā namā mājo vēsture un teātra vārda kultūra. 1680. gadā Saules karalis Ludviķis XIV Moljēra aktieru trupai pievienoja vairākas citas un jaunizveidoto ansambli nosauca par Comédie-Française. Tā radās senākais Nacionālais teātris Eiropā. Ar Napoleona izdotu rīkojumu Comédie-Française atrodas aktieru pašpārvaldē, kas nosaka svarīgākos mākslinieciskos un saimnieciskos lēmumus, un 1808. gadā izveidotais modelis šajā teātrī darbojas vēl joprojām. Uz arhitekta Viktora Luija (Victor Louis) projektēto ēku, kurā šodien spēlē Comédie-Française, teātris pārcēlās jau pēc Franču revolūcijas - 1799.gadā, līdzi paņemot svarīgākās relikvijas. Viena no būtiskākajām ir krēsls, kurā Moljēram 1673. gadā, spēlējot «Iedomu slimnieku», sākās sirds lēkme, kas izrādījās nāvējoša. Šis krēsls ir novietots teātra foajē un pieder Comédie-Française simboliem, kas aicināti liecināt par Moljēra garīgo klātbūtni namā, kurš, lai arī dēvēts par Moljēra namu, klātbūtni viņa dzīves laikā nebija pieredzējis. Ar slaveno priekšteču krūšutēliem ir pilni visi Comédie Française koridori un ejas.1900. gadā teātrī izcēlās ugunsgrēks, pēc kura ēka tika pārveidota. Comédie-Française repertuāru pārsvarā veido klasikas darbi un vispirms jau franču augstā klasika - Moljēra, Korneija, Rasina, Marivo lugas. Šeit tās skan tā, kā franču izpratnē, franču teātra klasikai ir jāskan. Taču beidzamajos gados arī šo teātri ir skārusi modernizācija - gan repertuāra jomā, ienākot mūsdienu autoru tekstiem, gan režijas ziņā, teātrim atverot durvis režisoriem ar dažādiem mākslinieciskiem rokrakstiem. Zem Comédie-Française vārda tiek izrādīts teātris trīs ēkās : Richelieu-Saal, kas atrodas Colette laukumā, Théâtre du Vieux-Colombier un Studio-Théâtre. Blakus Comédie-Française atrodas Palais Royal, kurā šodien mājo Francijas Kultūras ministrija, un Karaliskās pils dārzi (Jardin du Palais - Royal) ar Daniela Burēna (Daniel Buren) nozāģēto kolonnu laukumu.