SAŅEM JAUNUMUS

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

2011. gada oktobra sākumā Parīzē atklātais multimediālais klubs-kultūras telpa - Club Silenco radījis totālu furoru radošās elites un naktsdzīves cienītāju aprindās - ne tikai Parīzē.
Neviens vien kluba nosaukumu atminēsies no amerikāņu kulta režisora Deivida Linča kinomisticisma „Malholanda ceļš" (Mulholland Drive, 2001), tam līdzās arī uz kluba skatuves skaudri izskanējušo retoriku „No hay banda" („Orķestra nav"). Parīzes Club Silencio repertuārā gan dzīvā mūzika ir pārstāvēta, taču sava vieta arī dīdžeja atskaņotiem ierakstiem, un Parīzes Club Silencio tik tiešām ir vistiešākais sakars ar Deividu Linču.
Tieši Linčs veidojis kluba dizaina konceptu un darījis to ar īstenu interjera režijas pieeju, velkot idejisku paralēli ar filmas varoņu Betijas un Ritas noslēpumaino, slēgto, zilo kārbiņu. Parīzes Silencio Linčs veidojis kā publikai atvērtu zilās kārbiņas makrokosmu, tāpēc kluba veidolā nav jāmeklē tiešs filmas Silencio pēctēls. Tajā jāiemanās saskatīt analoģiju un alūziju - daudz mazu „linčisku" detaļu.
Melna, klusa kluba prelūdija ir platās kāpnes, kas ved dziļi trīsstāvu pagrabā. Tumša vakuuma ieskautas, tās serpentīnā ved lejup, un šajā visai ilgajā kāpiena laika sprīdī, kad nav dzirdami nedz ielas trokšņi, nedz saklausāma kluba junda, emocijas jau saņem pirmo tīri „linčisko" lādiņu.
Un tālāk jau sākas Linča spēlēšanās ar realitātes apziņu stikla un spoguļu vidē. Spoguļi apmuļķo koordināciju un orientēšanos telpā, un cilvēki nemitīgi viens otram traucas virsū. Kluba mistika paredz arī īstenu riņķa danci - kustība kluba zālēs plānota apļveidā, taču spoguļu maldināšana liek jau nezin kuro reizi no jauna attapties zālē, kurā jau būts. Savukārt ienākšana kādā kluba zālē no otras puses jau izraisa šķitumu par atrašanos pavisam citā zālē un... „Malholanda ceļa" scenārijā. Linčs šajā filmas makrokosmā tikai lieku reizi atgādina, ka mūsu acis nepārtraukti tiek muļķotas un tas, kas notiek citās dimensijās nav nedz saredzams, nedz saprotams.
Ar atsauci uz kluba Sarkano zāli filmā, arī Parīzes Silencio kluba lielās zāles skatuvei uzvilktas smagas, sarkanas portjeras. Linča filmām raksturīgs līdz sīkumam izstrādāts skaņas dizains, un arī šī kluba zāle aprīkota ar izcilu skaņas tehniku. Savukārt aiz melnās bāra letes redzama vien akla siena un viss noklusētais dzērienu piedāvājums meklējams tikai dzērienu kartē.
Kluba savdabīgā smēķētava ieslēpusies aiz durvīm bez uzraksta un ieved melnā, samta karcerim līdzīgā telpā. Par pelnu traukiem tajā kalpo grīdā iemūrētas caurules. Pilnīgā tumsā, uz zemas naktslampas izgaismota paklāja, atgāzušies cilvēki visapkārt kaisa pelnus un biezina tā jau smagnēji piesmēķēto gaisu. Šeit pārņem tā sajūta, kad tūliņ būtu jāiezvanās Linča telefona zvanam... Savukārt citā telpā izveidotās mānīgas ieslīpu galdiņu virsmas prasa modrību: Linča brīdinājums - briesmas var būt katrā kustībā.
Savdabīgu pārsteigumus klubā sagādā arī tualetes telpa - virs izlietnēm izvietotie grimētavas stila spoguļi atklāj seju teju mītiskas būtnes veidolā. Pret acs radzeni tieši iepretim izvietotās spuldzītes abās acu zīlītēs veido lampiņu precīzu atspīdumu. Savukārt pārdomātais spoguļu leņķiskais izvietojums ļauj brīvi novērot attālākā cilvēka darbošanos - viņam pašam to nemaz nezinot. Skaidrs tikai viens - nejaušību nav, viss ir pārdomāts līdz pēdējam sīkumam.
Kluba paradoksa un sirreālās vides dominējošā krāsa ir melnā. Taču melnā mistērija vēl pasvītrota ar zeltītu faktūru - sienās izvirzītiem brusu galiem, šķautnēm un zeltītiem ķieģeļu krāvumiem.
Kluba īpašnieki un veidotāji ir pieredzes bagāti cilvēki Parīzes klubu dzīvē, un kā vērā ņemamu kluba pievienoto vērtību uztur komfortablu un nesaspiestu atmosfēru, kluba telpās vienlaicīgi ļaujot uzturēties ne vairāk kā 200 cilvēkiem. Saprotams, kluba izkārtne klusē - tās vienkārši nav, kamēr pie durvīm nostādītie divi prāva auguma vīri un sarkanā lieguma lente regulē apmeklētāju plūsmu. Ik brīdi ārpusē nepacietībā mīņājošos pūli uzrunā kāda ļoti „linčiska" persona - maza auguma vīrs ar īpatniem sejas vaibstiem. Piežmiegtām, vērtējošām acīm un niknu skatienu viņš stigri nostādītā intonācijā izsauc nākamā iekšā ticēja vārdu un uzvārdu.
Club Silecio ir biedru klubs. Vienkāršākā biedru karte maksā 780 eiro mēnesī, premium kategorijas - 1500 eiro mēnesī. Piebilde: obligāts priekšnosacījums tās iegādei ir darbošanās radošajā industrijā. Kluba biedra kartes īpašniekiem klubs atvērts no 18.00 līdz pusnaktij, savukārt pēc pusnakts - tiem, kas ir kluba viesu sarakstā.
Klubs atvērts no otrdienas līdz svētdienai; no 18.00 līdz 06.00. Dress code - smart.

142 rue Montmartre
75002 Paris
silencio-club.com
www.mulholland-drive.net/studies/silencio.htm

10/2011

DALIES:

PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: ENG LAT

© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c., ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.