Lai parks būtu valdzinošs, tam nebūt nav vienmēr jābūt gadsimtiem senu koku ieskautam vai jāslēpj kādas viduslaiku pils drupas. Tāpat tam nav jābūt atrakciju parkam. Parīzē ir vairāki jauni parki, kuri projektēti salīdzinoši nesen, taču apmeklētājus saistošā manierē. Tā, piemēram, Andrē Citroena parks, kas radīts 1992. gadā, Parīzes 15.rajonā saista ar tā daudzveidību. Tas sadalīts septiņās zonās, katrai piešķirta sava krāsa, nedēļas diena, metāls, ūdens stāvoklis un pat planēta. Piemēram, Zilais dārzs simbolizē Venēru, piektdienu, lietu un smaržu. Zelta dārzs – zeltu, sauli, svētdienu, iztvaikošanu un sesto prātu. Šķērsojot parku pa tā diognāli, sanāk iziet caur visām šīm zonām. Parka ziemeļaustrumos izvietotas divas siltumnīcas, kur mājvietu raduši eksotiskie un Vidusjūras reģionam tipiskie augi, tad seko dīķis un divas 15 metrus augstas strūklakas un visbeidzot īsts bambusa koku mežs.
Parks atrodas pie Sēnas upes, paverot neierastu tās ainu – pretēji ierastajai gadsimtu seno mūru ieskautajai, šī Sēna ir industriāli „dekorēta” ar kravas kuģiem. Tādējādi radot ilūziju par jūras „netālo” klātbūtni un piešķirot parkam citu atmosfēru. Šis ir arī viens no retajiem parkiem, kuram pieguļas Sēnas upe. Izejot cauri visām ģeogrāfiskajām joslām (no tropu līdz Eiropas ) vienā no attālākajiem parka nostūriem var aizceļot mazliet vēl tālāk – proti, apokaliptiskās dimensijās un spoguļoties stiklotu māju sienās, kas ir biroju telpas.
Parks veidots pēc jaunākā laika tendencēm un tiek dēvēts par postmodernu parku. Tas tematiski sasaucas ar vietas vēsturi - agrāk tur slējās Citroen mašīnbūves rūpnīca. Tādēļ tā mazliet urbānā noskaņa ir piedodama. Parka veidotāji Alens Provosts (Alain Provost) un Žils Klemēns (Gilles Clément) parka konceptā iekļāvuši četrus pamatpostulātus – parkā jābūt dabai, kustībai, mazliet no arhitektūras un mazliet no senatnes, tā radot netveramu noskaņu, kas svārstās starp urbāno vidi un lauku ainavu.
ENG
LAT