Valdzinošas romantikas apvīts, starp dzīvojamo māju un biroju bulvāriem slejas Monso parks (Monceau), kas ir tikpat baudāms kā gabals franču šokolādes kūkas. Jau sākotnēji tas bijis plānots tā, lai savā veidā apburtu – ar vēlmi atgriezties vēl un vēl. Tas ir arī viens no pirmajiem publiskajiem parkiem Parīzē, Orleānas Filipa iecere. Viņš parka plānošanu uzticēja rakstniekam, scenogrāfam un gleznotājam L.K.Karmontellam un, šķiet, viņa radošais pasaules redzējums krietni vien iedzīvinājis šo parku un padarījis to īpašu. Sākotnējā iecere bijusi veidot angļu parku, jo Filips Orleāns īpaši cienīja angļu kultūru. Taču parks jau tā pašos tā pirmsākumos bija diezgan eklektiks. Proti, starp ozoliem un apsēm slējās miniatūra Ēģiptiešu piramīda, parka tālākajā stūrī atradās tatāru teltis ar etniski ģērbtiem apkalpotājiem, varēja sastapt dažādus eksotiskus dzīvniekus un noslēpumaino Marsa telpu u.tml. Ar laiku, pakļaujoties dažādām varām, parks tika kanonizēts, ieviešot simetriskas takas promenādēm un izveidojot Napoleona kupejai ceļu cauri visam parkam. No oriģinālajām iecerēm parkā saglabājusies vien Ēģiptes piramīda, angļu klasiskā kolonāde un dīķis. Parks papildināts ar vēsturisku personu krūšutēliem un eksotiskiem kokiem dzīvnieku vietā. Taču arvien, pat pēc trīs gadsimtiem, tas nav zaudējis tipiska 18.gs aristokrātu sapņotāja fantāziju vizualizācijas iespaidu. Manso tiešām ir parks sapņotājiem un nebeidzamiem romantiķiem! Īpaši baudāms tas ir rudenīgajās dienās un vēlās novakarēs, kad zemi pārņem saules zeltainā gaisma.