Feta, frappe un grieķu izēšanās kults
Autors: Ilze Lasmane-Brože0 ATSAUKSMES
Šoreiz raidījuma „Sirmais. Kulta ēdieni” komanda devās uz Grieķiju, protams, labākā fetas siera meklējumos. Tiesa, šajā ceļojumā Sirmais apzināti pieturējās tieši Grieķijas kontinenta daļai, taču, ja lūkojas šīs zemes daudzo salu virzienā, tad absolūtais salu kulta ēdiens ir astoņkāji. Tos salinieki uzskata par grieķiskāko jūras velti. Tās pagatavošanā tie izmanto teju eksekūcijai pielīdzināmu procesu, kuru filmēšanas komanda šoreiz atļāvās raidījuma kadros neiekļaut. Bet kulinārija paliek kulinārija, un, lai panāktu astoņkāja gaļas pareizo mīkstuma pakāpi, tas pirms grilēšanas tiek dauzīts pret akmeņiem no visa spēka - stundu no vietas. Pēc izklapēšanas astoņkāja gaļa tiek izkārta uz veļas striķiem žāvēties un mazliet saulē apkalst.
Kulta ēdiena meklējumi aizsākās Atēnās. Tiem, kas salasījušies grieķu varoņeposus, uz Atēnām dodas gaidu pārpilni – ieteicams neko negaidīt. Skaistākās vēsturiskās vietas tomēr meklējamas ārpus galvaspilsētas, un noteikti jādodas uz Kalamatas pusi, kur arī koncentrēti būtiskākie sengrieķu nostāstu pieturpunkti. Pirms veikt 250 km garo ceļu no Atēnām uz krāšņo Kalamatu, vērts tomēr iegriezties Atēnu zivju tirgū. Vēlams to darīt kopā ar kādu vietējo, kas varētu apstāstīt fantastiskās teiksmas par šeit sastopamajām zivīm. Teju katrai sugai še ir savs stāsts, piemēram, bruņiniekzivis iemantojušas savu nosaukumu pašu zvejnieku ne sevišķi bruņnieciskās izdarības dēļ. Zvejnieki tās ķer, uz iesma liekot zivju mātīti. Mātīte tiek saķerta tīklos, tad vilkta prom, līdz tēviņi to metas glābt. Protams, tās ir tēviņu lamatas.
Savukārt ciematos netālu no Atēnām vērts sarūpēt iespēju doties zvejā. Tik daudz dažādu zivju izvilkt vienā reizē – tas ir ko vērts! Teju viss akvārijs ar jūras zvaigzni galvgalī! Ja izdodas atrast cilvēkus, ar ko kopā to izdarīt – šo iespēju noteikti nevajadzētu laist garām. Krastā izbraukuši, zvejnieki zivis iztirgo turpat no kuģiem. Piekrastē jau visiem zināms, ka pulksten 9.00 zvejnieki būs atpakaļ ar lomu. Viens kuģis pēc otra - ej tikai un izvēlies absolūti svaigus jūras augļus!
Kalamata ir izslavēta ar savām olīvu audzēm. Tās šeit nudien ir bagātīgas, daudzveidīgas un tiek uzskatītas par pašām labākajām. Dažādos veidos sagatavotas – saulē kaltētas, marinētas, sālsūdeņos izmērcētas – tās ir spēcīgas un dievīgi gardas. Par tām vēl gardāka ir to eļļa.
Olīvkoki aug gadu simtiem, tāpēc to audzēšana Grieķijā noteikti ir ģimenes tradīcija. Filmēšanas komandai izdevās iepazīsties ar kādas senas plantācijas īpašnieka mazdēlu, kurš nu apņēmies grieķu olīvas izcelt saulītē un popularizēt, cik vien iespējams. Jo, kaut arī grieķu olīvas ir izcilnieces, visus laurus, kā vienmēr, plūkuši tieši itāliešu olīvkoka augļi. Tas tāpēc, ka pretēji itāliešiem – grieķiem allaž pietrūcis mārketinga talanta. Tikmēr itālieši, būdami pārdošanas giganti, pat mēdz grieķu izcilo olīveļļu pārpirkt un uzdod par savējo.
Jā, un to, ka grieķi neprot reklamēties, var sajust ik uz soļa. Filmēt vēsturiskās vietās mums tika noliegts – sak’, tāpat jau visi zinās uz šejieni atrast ceļu. Tomēr jādomā, ka milzu informācijas masā par viņiem aizmirsīs jau mirklī, kad beigsies pēdējie inteliģentie prāti, kuri lasījuši sengrieķu varoņstāstus.
Atgriežoties pie pasaulē reāli gardākās olīveļļas, nevar nepieminēt, ka tā ir būtiskākā sastāvdaļa pasaulē gardākajiem grieķu salātiem. Ja esi ēdis grieķu salātus Grieķijā, tad citur tos baudīt – tā jau būs tikai otršķirīga bauda. Tie šeit tiek saukti par zemnieku salātiem un patiešām ir pavisam vienkārši, visa sāls ir tikai izcili kvalitatīvajos produktos – eļļā, gurķos, tomātos, raudenē un fetas sierā.
Bet īstu fetas sieru var uztaisīt tikai Grieķijā. Pamatā to gatavo no aitas piena, taču ir pieļaujama sīka atkāpe, kad tā pagatavošanā tiek izmantots līdz 30 % kazas siers. Taču šis likums ir stingri atrunāts. Un par fetas sieru var saukties tikai tāds, kurš radīts Grieķijā, turklāt noteiktos valsts reģionos.
Vēl viens Grieķijas kulta ēdiens ir caciki (tzatziki) mērce. Mums tā zināma kā mērce un piedeva, taču Grieķijā, jo sevišķi karstajā vasaras periodā, kad cita nekā negribas, tā tiek lietota kā pamatēdiens. Caciki ir aitas vai kazas piena jogurts, kas sajaukts ar atsulotiem gurķiem, ķiploku un raudeni.
Raudene jeb oregano Grieķijā ir lielā cieņā, kamēr kaimiņvalstī Itālijā tik ļoti cienītais baziliks, šeit tiek audzēts kā kaitēkļu atbiedētājs.
Raudenes šeit aug griezdamies. Šķiet, ka labvēlīgais klimats un tas, ka viss aug bez īpašas piepūles, ļauj grieķiem būt tik atslābušiem, laiskiem un neraizēties par neveiklām dzīves situācijām.
Lai gan filmēšanas komandai izdevās uziet kādu saimniecību, kur par augšanu tiek rūpēts pavisam īpaši. Moderni tā tiktu saukta par biodinamisko saimniecību, un tās īpašnieks būtu ... „bio/eko un kosmiskās enerģijas ietekmes/saplūšanas/kustības eksperts”. Tas, ar ko nodarbojas šajā saimniecība, ir kaut kas neiedomājami interesants, un tomēr atstāj neziņā – ticēt vai neticēt.
Šejienes ganības ir saulē visai izkaltušas, un saimnieks tām gatavo īpašu spēka eliksīru, lai pēcāk aitas labi ēdušas, dotu vislabāko pienu, no kura savukārt pagatavot pašu labāko fetas sieru. Kā tas notiek? Pie aitu kūts, speciāli izpētītā stūrī, novietota lietus ūdens tvertne. Ūdens ik laikus ar speciālu koka rīku tiek apmaisīts. Tam tiek pievienots īpašs maisījums, ko saimnieks uzjaucis govs ragā no kalnos izrakta fosfora, kaļķa un citiem iežiem. Pirms tam rags ticis enerģētiski ļoti labvēlīgā laikā ierakts augstākajā kalnā tā, lai mēness to apspīdētu. Tur tas ticis noturēts trīs mēnešus, tad izrakts un kaisīts lietus ūdenī.
Nevarētu gan sacīt, ka pēc šī īpašā lietus ūdens izsmidzināšanas ganībās augtu lekna zāle, taču ticība ir, ka tajā ielikts pats labākais no zemes, pazemes un kosmosa. Viss ir izdarīts pēc labākās gribas un viedākajām zintīm. Saimnieks ar šādu siera ražošanu tīri labi dzīvo, turpina eksperimentēt, eksportē un lepojas ar paveikto.
Tālāk Sirmais devās uz Kozani pilsētu, kas atrodas Grieķijas pašos ziemeļos. Tur satika divas pilnīgi trakas dāmās – Helēnu un Faniju, kuras sadomājušas popularizēt Kozani virtuvi. Pirms neilga laika tās divatā sacepušas ēdienu trīssimt cilvēkiem un devušās 700 km uz Atēnām, lai piedalītos Grieķijas kulinārijas mesē. Pabarojušas tur visus imigrantus, abas draudzenes tikušas pie vārda Grieķijas radio. Radio pārraidē viņas stāstījušas interesantus stāstus par Kozani virtuvi, ko sadzirdējusi arī kāda latviešu meitene, kam uzreiz tapis skaidrs, ka, lai pilnībā izzinātu fetas siera recepšu noslēpumus, Sirmajam jādodas tieši pie viņām.
Trāpīgi! Filmēšanas komanda tika sagaidīta ar teju trīssimt ļaudīm paredzētu bagātīgi klātu galdu, kura ēdienu galvenais kodols bija fetas siers.
Neiztrūkstoša, protams, bija gardā fetas siera maize – tira pita. Tās cepšana ir piņķerīga lieta. Vispirms tiek sagatavoti neskaitāmi mīklas palagi, kas, plāni kā papīrs, tiek izklāti pa visām iespējamām virsmām mājā. Kad mīkla apžuvusi, tā, drapējot un krokojot, tiek klāta lielā pannā. Pa vidu tiek likts siers un ieslacīts margarīns, tad atkal drapēta mīkla... Gardums tiek cepts publiskajā krāsnī, jo tik lielas krāsns nevienam mājās nav.
Helēna un Fanija Kozani pilsētu sauc par neglītu. Gluži neglīta tā nav, taču nav noslēpums, ka vēsturiskais centrs šeit ticis nojaukts un tā vietā uzceltas „bloķenītes”.
Pilsētā ļoti jaušama ortodoksālās ticības klātbūtne. Maiznīcā, tajā pašā, kur tika cepta tira pita, tiek cepta dievgalda maize – jeb oblātes. Pilsētas ielās sastopamas neskaitāmas ikonu darbnīcas, kurās ikkatrs laipni aicināts ienākt un vērot to tapšanu. Tā, lūk, ticība integrējusies šejienes ikdienā.
Pavisam jokains galamērķis, vismaz divu iemeslu dēļ, ir Saloniki pilsēta. Salonikos ir kāda īpatna tradīcija, proti, muzikālajos pasākumos augstākā atzinības izrādīšanas pakāpe skatuves māksliniekam ir... šķīvju lidināšana viņu virzienā. Lēts šis prieks nav, par kaudzi šķīvju, kurus šķaidīt skatuves virzienā, būs jāšķiras no kaudzes naudas.
Otra lieta ir frappe kafija. Loģiski prātojot, izdzerta glāze frappe, ir tas pats, kas vienā rāvienā apēsta milzu ēdamkarote šķīstošās kafijas. Frappe tiek gatavota no pamatīga daudzuma šķīstošās kafijas, nedaudz ūdens un cukura - tas viss tiek uzputots, lai iegūtu kafijas „apjomu” līdz pilnai glāzei, tad tai klāt tiek pievienots ledus. Frappe nedrīkst izdzert ātrāk kā pusstundas laikā!
Grieķijā, kā zināms, restorāni nav tā lielākā aktualitāte. Tur iecienītas ir tavernas - tiešā tulkojumā „mājas virtuve”. Visi ēd tavernās un ēd daudz. Galdi lūzt un krīzi nejūt. Čekus šajos iestādījumos nemīl un pat apvainojas, ja tos pieprasa. Galdam ir jālūzt - mazāk par desmit vienībām reti, kad uz tā redzēsiet. Un tomēr dīvaini – Grieķija pasaulē ieņem pirmo vietu pēc miskastē izmestā ēdiena daudzuma. Un tikmēr... augļu koku zari lūzt no ražas smaguma. Dārzu izrādot, grieķi šķiežas un dāļā - plēš bumbierus un vīģes ar visu zaru, un krauj pilnu klēpi... Neskopojas nemaz.
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.