SAŅEM JAUNUMUS

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Ja arī šoziem jāizvēlas, kurp doties slēpot, tad slēpošanas kūrorts Gudauri Gruzijā noteikti būtu galamērķis, kur atgriezties vēlreiz. Taču ar vienu būtisku nosacījumu – ja dzīvošana un nakšņošana iespējama pie vietējiem. Varu ieteikt mazu, taču ļoti mīļu viesu namu, proti, Hotel Shamo (www.allgudauri.ge) ar pašu viesmīlīgāko saimnieku, kādu nācies sastapt - Gela Burduli. Gadu gaitā šī omulīgā viesnīca kļuvusi par savdabīgu latviešu pulcēšanās vietu, un arī mūsu viesošanās laikā visus desmit numuriņus bija “okupējuši” mūsējie. Tie, kuri vienreiz tur pabijuši, turpina atgriezties atkal un atkal, un nevilcinās šo vietu ieteikt arī citiem, jo tikai šāda tipa vietās tā pa īstam iespējams izbaudīt izslavēto gruzīnu viesmīlību. Kāds latviešu pāris pat esot tur svinējis savas precības, par vedējiem pieaicinot viesu nama saimniekus. Protams, tas jaunajam pārim nodrošinājis jaudīgas kāzas - īstā gruzīnu garā!

Diemžēl rietumu invāzija Gruzijas kalnos noris strauji. Autentiskiem kalnu ciematiem līdzās jau sabūvētas Austrijas kūrortu tipa viesnīcas, no kurām vietējā gruzīnu ikdienas esence izsūknēta līdz pēdējai lāsei. Gruzija šobrīd Gudauri attīstībā iegulda milzīgas investīcijas, par ko pārliecinājāmies arī paši, vērojot apkārt notiekošo. Viesnīcas būvējas, dzīvokļi tirgojas, attīstās infrastruktūra... Rezultātā mazie ciematiņi saraujas arvien mazāki un, ja slēpošanas brīvdienas pavadāt kādā no jaunajām viesnīcām pie kalna, lielas atšķirības nav – vai slēpojat Gruzijā vai kādā no Eiropas kūrortiem. Arī cenu ziņā izmaksas par naktsmītni būs līdzīgas.

Taču dzīvojot mazajā viesu namiņā pie Gelas, mums bija iespēja izjust vēl neaizpūderētu Gruzijas šarmu.

Saimnieks pats vēlīgi atbrauca pakaļ uz lidostu ar auto – tādu, kāds nu tam ir, un tālāk parūpējās par stīvām kājām, vizinot augšup pa aizsnigušiem kalnu serpentīniem.

Ik vakaru saimnieks noskaidroja, ko īpašu viesi vēlas nākamajās vakariņās - tā nu mums bija iespēja pamēģināt plašo Gruzijas virtuves daudzveidību. Lai arī pati gaļu ēdu reti, tur tā bija tik garda, ka atteikties nebija iespējams!

Saimnieks viesnīcā ir nemitīgi klātesošs - no rīta sagaida, aizvizina līdz kalnam (lai arī trases atrodas tikai pāris kilometru attālumā), taču īstā jautrība sākas pie vakariņu galda. Pats Gela ir tamada, jeb tostu meistars, kas Gruzijā ir ļoti cienījams pienākumus. Kā mēs viesību vadīšanu uzticam vakara vadītājam, tā viņiem par saviesīgo daļu rūpējas tamada. Pēc katrām vakariņām sākās tostu sadaļa, kam netiek žēlots ne lielās krūkās saliets pašu darināts vīns, ne arī kāds stiprāks saimnieka brūvējums. Dzērieni bija patiešām labi un par galvas sāpēm no rīta uztraukties nevajadzēja. Gruzīnu tosts nav ietilpināms vienā teikumā. Parasti tas ir stāsts no dzīves vai paruna, kas noslēdzas ar kādu vērtīgu atziņu. Pēdējā vakarā mans draugs painteresējās - ko nozīmē dzeršana no govs raga... Labāk nebūtu vaicājis! Tā nu viņš dabūja teikt tostu, izdzert ragu, pilnu ar vīnu un vēl apgriezt to otrādi, lai nodemonstrētu, ka nav šmaucies un iztukšojis visu raga saturu. Tāds liktenis piemeklēja visus pie galda sēdošos. Tas, kurš sāk šo raga dzeršanas apli, arī to noslēdz - tādā veidā mans draugs dabūja tukšot veselus divus ragus, turklāt - pēdējā vairs nebija vīns, bet gan saimnieka stiprais, brendijveidīgais brūvējums.

Pateicoties šiem burvīgajiem vakariem, varēja pievērt acis un mazajiem, vienkāršajiem numuriņiem un kolorīto skatu aiz loga, kas man atgādināja pasaku par sūnu ciemu. No sniega kupenām ārā lūkojās vien māju jumta kores, bet katru rītu pie viesnīcas mūs sagaidīja skumji lopiņi. Šķiet, tiem nabadziņiem nebija lielas atšķirības, dzīvoties pa pussabrukušo kūtiņu, vai staigāties pa ciematu cerībā atrast sniegā ko ēdamu. Taču no otras puses, tieši šie kontrasti piešķīra ceļojumam īpašu šarmu. Pēc nakts īstenās gruzīnu mājās, mēs katru dienu devāmies uz perfekti sakopto trasi, pa kuras muguru augšā rāpjas ultramodernas, apsildāmas gondolas. Starp citu, pacēlāja dienas maksa ir pati lētākā pozīcija, salīdzinot ar Eiropas kūrortiem – vien 10 eiro. Mēs Gudauri apmeklējām martā, kad tur ir patiešām ideāli, slēpošanai piemēroti laika apstākļi. Visas nedēļas garumā saule no debesu juma neatkāpās, un mājās atgriezāmies viegli iedeguši, atpūtušies un pozitīvu emociju pārpilni.

DALIES:

PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: ENG LAT

© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c., ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.