Palmižana ir maza sala - piecpadsmit minūšu ūdenstakša braucienā no Hvaras. Nu jau vairāk kā 300 gadus lielākā tās daļa pieder Menegello ģimenei, precīzāk, viņu īpašumā ir 300 hektāru aizsargājama rezervāta, kas slavens ar klusām pludmalēm, eksotisku botānisko dārzu, kurā īpašnieks pirms simts gadiem sastādījis dažādus augus no visas pasaules, kristāldzidro ūdeni un nelielajām villām, kur, kā zina stāstīt vietējie, dažkārt mēdzot uzkavēties arī Džons Malkovičs. 1848. gadā ģimene te atvēra nelielu aromātisko augu eļļu ražotni - līdzīgi kā Hvarā lavanda, Palmižānas lepnums ir rozmarīns. Turklāt tas zied vairākas reizes gadā un visur esošās smaržas dēļ Palmižana tiek dēvēta arī par rozmarīna salu. 1906. gadā profesors Eižens Menegello sadomāja pievērsties tūrismam, vēlāk ģimenes biznesu pārņēma viņa dēls, bet nu jau vairāk kā 30 gadus tas ir viņas sievas Dagmāras, viņu trīs bērnu un mazdēla pārziņā. Dagmāra ir ekstravagantākā no visiem, mīl abstrakto mākslu, pabalsta dažādus jaunus un daudzsološus vietējos māksliniekus, tālab, ja viņu īpašumā nakšņosiet, nebrīnieties kaut ko no tā visa ieraugot arī pie savas villas sienām. Taču īstenā salas "oga" ir restorāns Meneghello, slavens visā apkaimē - ar izcilo virtuvi un zivju zupu, kas te tiek vārīta uz atklātas uguns, pasniegta lielā, melnā, apkvēpušā katlā un līdzās citiem gardumiem tur peld arī puse omāra un vairāk kā kilograms zivs. Kad viena no Dagmāras meitām jums to atnes, pirmajā mirklī šķiet, ka tā domāta vismaz cilvēkiem desmit - kaut esat tikai daži... Un, kur vēl zivs karpačo un aragulas salāti, mēli var norīt... Šī pieder vietām, kur zaudējat modrību un akmenī iecirstais taupības režīms sabirst putekļos (zivis Horvātijā ir nepieklājīgi dārgas!), taču piedzīvojums ir tā vērts...
ENG
LAT