ENG LAT

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Baudītāja ceļvedis · Eiropa · igaunija · Igaunija · Sirmā neticamie garšu ceļojumi

Raidījuma “Sirmais. Kulta ēdieni” 4. sezonas 2. epizodē filmēšanas komanda devās uz Igauniju baudīt igauņu tradicionālo ēdienu – kamu. Šis rupjmaluma grauzdētu rudzu, kviešu, miežu un sauso zirņu maisījums ir teju katra igauņa mājās, un šobrīd piedzīvo savu atdzimšanu jaunās, modernās kulinārijas interpretācijās.

Protams, tas jau nebūtu Sirmā ceļojums, ja kulta ēdiena meklējumos neatgadītos kas neparasts, mazticams vai gluži neticams. Šoreiz filmēšanas komanda piedzīvoja īstu safari ekspedīciju Sāremā salā, sastapa pasaules čempionu karošu grebšanā un talantīgu galvaspilsētas šefpavāru, kurš savulaik nolēmis par labu darbam skolas ēdnīcā.

Triju miltu universālais brīnums - kama

Kā kārtējo kulta ēdienu, kamu vēsturiski radījuši čakli cilvēki - dziļā nabadzībā. Sākotnēji vienkāršie igauņu ļaudis to ņēma līdzi lauku darbos – maišelis kamas, kanniņa rūgušpiena, kas karstumā kļūst tikai biezāka un labāka, - un pusdienas gatavas! Ar laiku kama kļuva par tradicionālu brokastu ēdienu, ko igauņi iejauca ar kefīru vai jogurtu. Arī šodien kama ir katrā igauņa mājā - citi to lieto daudz, citi mazāk, taču pēdējos gados tā no vienkārša brokastu paēdiena sākusi transformēties par kaut ko vairāk. Tagad no kamas miltiem, kā izejvielas, tiek gatavoti brīnišķīgi deserti un kūkas. Turklāt Tallinā kādu laiku jau darbojas vietējo un pilsētas viesu iecienītā kafejnīca Kamahouse (Kopli 25, www.kamahouse.net), kuras koncepta autore ir kāda igauņu māksliniece - viņas studija atrodas turpat līdzās kafejnīcai. Šī arī būtu īstā vieta, kur kamas baudītajam izzināt plašās ēdienu iespējas, ko sniedz šis vienkāršais un reizē ģeniālais miltu maisījums.

Meža ēdieni

Vēl viena lieta, bez kuras nav iedomājam Igaunijas virtuve, ir meža ēdieni. Savukārt tie bez pasaulē labākajām kadiķogām, kas aug tieši Igaunijas salās – sākot no Muhu plantācijām līdz Sāremā kadiķu audzēm. Salās augušajiem kadiķiem raksturīgas lielas ogas, bet mazi krūmi, kamēr kontinentālajā Igaunijas daļā – lielos kokos aug mazas odziņas. Kadiķogas, galvenokārt, cep maizē, izmanto kazas siera ēdienos un kopā ar medījumu.

Safari Sāremā

Saistībā ar medībām Igaunijā notiek trakas lietas. Izrādās, Igaunijas mežiem ir kāds pavisam nopietns apdraudējums. Alnis! Aļņi, veģetārieši būdami, mīl mieloties ar svaigiem koku dzinumiņiem, tāpēc diennaktī mierīgi var notiesāt veselu jaunaudzīti. Mežus pie šādiem apstākļiem atjaunot nav iespējams, tāpēc valdība noteikusi normu, cik, kā minimums, vienai mednieku apvienībai aļņu gadā ir jānošauj. Ja tas netiek izdarīts, var tikt atņemta medību licence. Par to mednieki vairs nav priecīgi – medības nu no brīvā laika pavadīšanas pārtapušas darbā.

Medību tūrisma bums Igaunijā ir milzīgs. Noteikto medību kvotu dēļ, turp dodas somi, norvēģi, zviedri, vācieši un franči. Te ir ko medīt un te ir ko redzēt! Patiesībā, Igaunijā iespējams īstens safari. Protams, bez lauvām un leopardiem, taču ar stirnām, aļņiem, trušiem un zaķiem. Brauc tik un skaties! Tikai lēni brauc.

Karošu Valdurs

Arī igaunis Valdurs ir mednieks. Un vēl viņš ir pasaules čempions karošu grebšanā. (Igauņi jau vispār ir pasaules čempioni visneiedomājamākajās lietās!!!) Valdurs no pilsētas pārcēlies uz dzīvi laukos. Viņam ir četri bērni un pašam sava saimniecība, kuras uzturēšanā bērni aktīvi līdzdarbojas. Valdurs ar trim, četriem darbarīkiem uz ‘trīs-četri!’ var dabūt gatavu lielisku karoti; viņš pārzina dažas patiesi tradicionālas igauņu ēdienu receptūras; un viņš arī piegādā labāko medījumu Igaunijas vienam no izcilākajiem restorāniem - Põhjaka Mõis (Mäeküla, vald, Paide vald, 72604, www.pohjaka.ee).

Põhjaka Mõis restorāns atrodas nekurienē. Labi, skaidrības labad, tā atrašanos var iezīmēt ar Tartu -Tallinas automaģistrāles posmu.

Pirms vairākiem gadiem Tallinas labāko restorānu šefpavāri Märt, Ott un Joel atklāja, tolaik jau mazliet pamirušo, 19. gadsimta sākuma muižu - Põhjaka. Viņi pašu spēkiem to rūpīgi atjaunoja un sagodīja. Plāns bija šeit atvērt restorānu, kura virtuvē netiktu izmantots nekas cits kā vien Igaunijas pārtikas veltes. Un tā vien būs, ka šajā mājā neatradīsiet nevienu ar globalizāciju saistītu produktu, - toties kadiķogas no salām, zivis no Peipusa, dārzeņus no pašu dārza, kazas sieru no tuvējās saimniecības un medījumus no apkārtnes mežiem – atliku likām!

Nesen Põhjaka puiši uzsākuši arī paši savu ražošanu – paši taisa pastētes un būvē arī salami cehu.

Tas gan nav viss, ko Märt, Ott un Joel  uzbūvējuši. Uzsākot restorāna darbību, pavāri pašrocīgi, vien sekojot līdzibūvniecības pamācībām kādā Youtube video, uzbūvējuši picas krāsni. Redzot, to labu esam, beigās arī paši safilmējuši krāsns celšanas instruktāžas video, ko ievietojuši tajā pašā Youtube.

Vēl kāds interesants fakts par Põhjaka komandu saistāms ar vienu no pavāriem, kurš savulaik, kad viņa bērniem bijis jāuzsāk skolas gaitas, pieņēmis lēmumu par labu mazākai skolai lauku vidē. Bērnus palaidis lauku skolā, pats viņš tiem pievienojies skolas ēdnīcas virtuvē. Tā nu viens no galvaspilsētas atzītākajiem šefpavāriem trīs gadus darbojies lauku skolas virtuvē – pārkārtojis tās sistēmu, sarunājis labākās produktu piegādes un palaidis augsta līmeņa mašinēriju, kas tagad darbojas arī bez viņa klātbūtnes.

Peipusa sīpoli

KatramIgaunijas garšu izzinātājam būtu jāredzslavenie Peipusa sīpoli. Vasaras beigās vērts izbraukt slaveno Peipusa Sīpolu ceļu, kurā iespējams skatīt mazo, apaļo un plakano sīpolu bezgalīgās audzes. Šos sīpolus te ieviesuši vecticībnieki, un to audzēšana sādžu iedzīvotājiem izsenis bijusi svarīgs rūpals. Šie sīpoli garšas ziņā ir jaudīgi un stiprāki, līdz ar to arī ļoti veselīgi. Un, patiesībā, citus sīpolus arī Igaunijā nemanīsiet.

Setu kultūra

Katram, kam līdz ar Peipusa apmeklējumu, atgadījies nonākt Igaunijas-Krievijas robežas teritorijā, vērts papētīt šejienes kolorīto etnisko grupu - setus, un paviesoties setu ciematā Obinicā, kas pasludināts par somugru kultūras galvaspilsētu. Seti ir tauta ar dziļām kultūras tradīcijām, kas cieši saistītas ar viņu reliģisko piederību pareizticīgo baznīcai.

Setu tautastērpi ir atšķirīgi no igauņu tautastērpiem. Populārākās krāsas tajos ir melna, balta un sarkana. Sievietēm ap kaklu tiek liktas sudraba monētu virtenes un uz krūtīm liela sudraba sakta. Šī milzu bļoda ir katras precētas setu sievas lepnums. Arī šodien savus tautastērpus seti aktīvi tērpj svētku laikā, lai gan tas neizslēdz, ka viņi ir gana moderni, gudri un uz nākotni tēmēti ļaudis.

Ja ciemojaties pie setiem, pabaudiet viņu ēdienu vietējās ēstuvēs – piemēram, gaļas-zivju zupu, kur mazas reņģu vobliņas peld kopā ar speķi un zirnīšiem!

Garākais ledus ceļš Eiropā
Viena no atrakcijām, ko “Kulta ēdienu” komanda ir ierakstījusi savu nākotnes ceļojumu plānā, ir Igaunijas ledus ceļu pārbraucieni. Tieciet vai nē, bet garākais ledus ceļš Eiropā meklējams tieši uz Baltijas jūras ledus. Tas ir 26,5 km garš maršruts starp Rohuküla ciematu kontinentālajā Igaunijā un Heltermaa ostas ciematu Hijumā salā. Patiesi, ja bargākā ziemā uzsalst vismaz 20 cm bieza ledus kārta, Igaunijā tiek izsludināts konkurss par ledus ceļu servisu. Pa šiem ceļiem drīkst braukt lēni vai ļoti ātri, taču aizliegtais ātrums ir 50 km/h. Inženieri ir aprēķinājuši - pastāv iespēja, ka tad ledus var neizturēt. Citādi veicot šādu maršrutu, nekas nav daudz citādāk – tikai jāievēro distances starp automašīnām un stingri aizliegts sprādzēties ar drošības jostām. Jācer tik uz aukstu ziemu!

Foto: Dāvis Doršs

 

Raidījumu “Sirmais. Kulta ēdieni” skaties LTV1 ik ceturtdienas vakaru, plkst. 21:15 un sestdienās, plkst. 10:00. Klausies SWH raidījumu “Radio KULTA ĒDIENI”.
Raidījums tapis sadarbībā ar RIMI un AmericanExpress, atbalsta If un Ķekava.
Seko KULTA ĒDIENIEM: www.facebook.com/KultaEdieni/ un www.youtube.com/user/KultaEdieni

DALIES:

PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: ENG LAT

© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c., ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.