GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW VEIKALS FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Apūlija

Baudītāja ceļvedis

IZVĒLIES CEĻVEDI

2013. gada atradumi. Ceļotāju piezīmes

Olīvu ražas vākšana ApūlijāMadara Ulme. Pasaules garākais trolejbusa maršrutsZigmārs Jauja. Septiņi savdabīgi dārzi AustrijāLote Jakrina. Aleksandra Laimes taka un piranju medībasUna Ulme. Vēl neaizpūderēts Gruzijas šarmsKatrīna Ģelze. Kino kadri - Barselona« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Baudītāja ceļvedis · Eiropa · itālija · Apūlija · 2013. gada atradumi. Ceļotāju piezīmes

Olīvu ražas vākšana Apūlijā

Autors: Irina Vītola1 ATSAUKSME

Olīvu ražas vākšana Apūlijā

Atšķirībā no ierastajiem - ar kultūras un mākslas baudījumu saistītajiem - Eiropas apceļojumiem, par šī pievienoto vērtību kļuva jau tik aizmirstā talkošanas tradīcija, un par ceļojuma mērķi tika izraudzīta olīvu novākšana un eļļas ieguves procesa novērošana pašu acīm.

Maskavas kurators un mākslas teorētiķis Viktors Miziano, kurš pusi gada pavada Maskavā, pusi – Dienviditālijā, kādā tikšanās reizē atklāja, ka pērnā gada olīvu raža no viņa paša dārza Apūlijas (Puglia) reģionā palikusi nenovākta...

Kā var atstāt olīvas kokos?! Pieteicāmies olīvu novākšanas talkā, un novembra sākumā ar auto no Bari devāmies uz Itālijas papēdi.

Pēc nakšņošanas īstenā itāliešu lauku savrupnamā masseria, svētdienas rītu sagaidījām gleznainajā olīvbirzī. Apūlijas ainavai raksturīgs zemes iesarkanais tonis, un augsne šeit ir pārbagāta ar aizlaiku fosilijām, ko šeit atstājuši spītīgie un atkāpties negribīgie ledāji. Vēl viena šejienes īpatnības ir sagriezušies un savērpušies olīvkoku stumbri. Varētu domāt, ka tādi tie veidojušies stipro vēju ietekmē, taču patiesībā tie, gluži kā saulespuķes, uzticīgi sekojuši dāsnajai Itālijas saulei.

Olīvu vākšana ir salīdzinoši vienkāršs darbs, kuru lielā mērā atvieglo mehanizācija - dakšas, kuras olīvas sabirdina speciālos tīklos. Mūsu darba devums ir lapu un zaru izvākšana no kritušajiem koka augļiem, un to sabēršana kastēs.

Ogas no novāktās ražas ir neprātīgi rūgtas. Tās šajā reģionā ierasti vāc puszaļas, atšķirībā, piemēram, no Toskānas, kur vāktas tiek tikai gatavākās ogas. Lai gan šādi iespējams iegūt daudz mazāk eļļas, toties tā tiek uzskatīta par daudz augstvērtīgāku.

Pēc sešu stundu darba, mūsu 832 kg olīvu ceļo uz eļļas spiestuvi, kur tās ātri tiek pievienotas rindai uz apstrādi. Eļļa ir jāizspiež pēc iespējas ātrāk – citādi sāk veidoties skābuma procents un eļļa vairs nebūs tik vērtīga.

Ir divi eļļas spiešanas procesi, no kuriem vienu sauc continua, kas ir jaunākā spiešanas metode. Šo mehanizēto procesu izmanto lielākā daļa eļļas spiedēji, savukārt otru - klasisko, kurā tiek pielikts arī roku darbs, lai iegūtu lakrimu jeb nektāru – lielākoties izvēlas restorānu vajadzībām.  Ar tradicionālo metodi iegūtā eļļa ir biezāka, augstvērtīgāka, dārgāka, taču tās tīrības procents krietni atšķiras no mehanizācijas procesā iegūtā.

Mucās iepildīto, svaigo šī gada olīveļļu varam pārvest mājās, vēl atceļā apmeklējot pāris galamērķa vērtās Apūlijas pilsētas.

Viena no tādām noteikti ir Alberobello, kas slavena ar savām trulli - akmens vigvama tipa mājām. Alberobello atrodas divu kalnu ielejā, kas agrāk bijusi upes gultne. Pilsētiņu veido īpatnējā balsināto trulli arhitektūra ar pelēko kaļķakmens plākšņu jumtiem.

Pārsteidzošas ir arī baroka pilsētiņas - par „Dienvidu Florenci” sauktā Leče (Lecce), kā arī Dienvidu baltās arhitektūras pērle - Martina Franca.

Ja iespējams, garām nevajadzētu palaist arī kaimiņu reģiona Bazilikatas noslēpumaino Materas pilsētu ar tās vecpilsētu - akmenī cirsto Sassi. Šī pilsēta joprojām ir senatnes pētnieku sapņu darba lauks, bet kino ļaudīm labi kalpo par Jeruzalemes lomas dublieri kinofilmās.

Vēl viena lieta, ko noteikti vērts izdarīt Apūlijas reģionā – ir ļauties šī reģiona tradicionālās dejas - pizzica - ritmiem. Kādā lietainā pievakarē mūsu masseria īpašnieks piedāvājās uzaicināt pizzica skolotāju. Šo Dienviditālijas dejas izpildījumu reiz biju redzējusi Venēcijā – Svētā Marka laukumā, un jau tad tā aizkustināja ar savu burvību. Dejas galvenā ideja ir pretējo dzimumu aplidošana – bez pieskaršanās. Mūzika ir ritmiska, enerģiska un horeogrāfija atklāj daudzus interesantus elementus.

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

silva

Apmeklēja: esmu tur jau 10 gadus

"Olīvu vākšana ir salīdzinoši vienkāršs darbs, kuru lielā mērā atvieglo mehanizācija - dakšas, kuras olīvas sabirdina speciālos tīklos. Mūsu darba devums ir lapu un zaru izvākšana no kritušajiem koka augļiem, un to sabēršana kastēs."\r\n\r\nPec sada apraksta var likties ka tas tik tiesaam ir vienkarss darbs... Un izskataas ka olivu nav bijis daudz ko vakt.\r\nEs atceros agros riitus, kad rokas pat cimdos salst no salnas un mitruma, bet ap pusdienlaiku jau gursti no karstaas saules, tacu darba diena veel tikai pusee.\r\nTie tiikli ir retajam. Parasti zem kokiem tiek paklaati lieli audekla(dabiga vai biezjaak sintetiska materiala), ar taam vibreejosajaam daksaam/graabekliem olivas tiek sabirdinatas uz izklaatajaam segaam un tad tiek savaktas spainos un sabertas kastees. Viss notiek tempaa - kameer viiriesi ar garajiem graabekliem birdina oliivas, sievietes jau apklaaj naakosos kokus un savaac nobirdinaataas oliivas, skriesus metas klaat naakosajam kokam. Un taa visu dienu, dienu no dienas. Lai ne mirkli nenaktos staaveet, sievietes zemakajiem zariem pielieto senako metodi - ar taadiem graabekliisiem, kadus mees lietojam darzu raveesanaa un kapu\r\napgraabstiisanaa, tiek kemmeeti zari, nobirdinot olivas. Dienas beigaas kaajas ir nogurusas no skraidisanas un smaguma, jo zaabaki biezi apliip ar zemi, ja nesen ir bijis lietus. Darbu sadalijums "viriesi, sievietes" ir nosacits. Italijaa lauku darbos straadaa tikai viiriesi, taas esam mees - viesstradnieces, kas straadaa uz lauka, kameer italietes katru dienu maajaas lidz pusdienai pidzamaa slauka puteklus un runaajas pa telefonu, gatavodamas pusdienas, lai peec tam zeelotos cik vinas ir piekususas.

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: