Osteria l'Oliveta
Autors: Mārtiņš Rītiņš0 ATSAUKSMES
Dienā vai naktī un jebkurā gadalaikā leģendārā itāļu komponista Džakomo Pučīni dzimtā pilsētiņa Luka ir nemainīgi ainaviska - Massarosas ciemata zaļie pakalni un nogāzes ieplūst Massaciuccoli ezera spogulī, un nebeidzamās olīvkoku birzīs, šķiet, aizķērušās Pučīni ārijas...
Luka ir galamērķis pati par sevi un viesošanos tajā noteikti ir vērts vainagot ar izcilu Toskānas maltīti.
Osteria l'Oliveta ir ģimenes restorāns - dzīvespriecīgā un rūpīgā saimnieka aizraušanās ar vīnu pasaules noslēpumiem ļāvusi katra ēdiena garšas dvēselei atvērties pilnībā, kad tas tiek baudīts ar tam piemērotāko vīna malku. Arī pašai maltītei te piemīt īpaša dvēsele, jo ēdieni te tiek gatavoti tikai no vietējo zemnieku sarūpētiem produktiem, savukārt saimnieka izdomas pārbagātība spējusi ikdienišķai tradicionālās Toskānas virtuvei piešķirt īpašu raksturu. Šķiet, restorāns licis pašiem itāliešiem lauzt savas tradīcijas un svētdienas māju gaisotni nomainīt pret vakaru draudzīgajā Osteria l'Oliveta atmosfērā.
Oktobra beigas ir labākai laiks, kad Itālijā baudīt olīveļļu un arī restorāna ēdienkartē tai ir īpaša vieta, tāpat kā dažādām trifeļu metamorfozēm, jo Toskāna, tāpat kā Pjemonta, ir Itālijas trifeļu oāze. (Tā kā saimnieks pats ir balto trifeļu mednieks, variet būt droši, ka par tām šeit netiks „plēsta" pilsētas tirgus cena.)
Kā jau kārtīgos ģimenes restorānos, vislabāk ļauties saimnieka ieteikumiem.
Pirmais ēdiens ir baltā buļļa tartars. No šī jaunlopa tiek gatavots tradicionālais Venēcijas steiks. Gaļas garša pati par sevi ir burvīga, bet kombinācijā ar baltajām trifelēm - kaut kas nedomājams! Turklāt, atcerieties - trifeles baudot, ir jābauda to smarža, burtiski - „jāēd" to aromāts.
Tālāk seko kas pavisam interesants - cepts galerts. Atdzesēts un saželējies tas tiek panēts līdz kļūst kraukšķīgs, tad tiek pasniegts ar svaigiem dārzeņiem. Iedurot dakšiņu, tas atdzīvojas gluži kā vulkāns un gardi sulojas...
Kā nākamais pārsteigums seko risotto, kas atklāja mazināmu faktu par to, ka rīsus mēdz arī noturēt gluži kā labu vīnu. Šis bija trīs gadus noturētu Acquerello rīsu risotto ar baltajām trifelēm un, lieliskam nobeiguma akcentam, paipalas kājiņu viducī.
Nobeigumā pārsteidzošais Cinta Senose cūkas cepetis. Fenomenāli kraukšķīgā ādiņa un gaļas tekstūra... Hmm... jāteic, ja visu mūžu ēsta Latvijas cūka, tad baudot šo pirmoreiz, nemaz nevarētu atpazīt tajā tik ierasto gaļu. Taču tieši tā, lūk, patiesībā jāgaršo cūkgaļai!
Desertā tiek pasniegta vējakūka pildīta ar ricotta sieru - siltu un pirmās dienas svaiguma. Un, kā jau Itālijā, ļoti laba kafija.
Noslēgumā saimnieks sagatavojis - „zāles"! No mazas pudelītes ar karotīti tiek iepilināts pa balzama lāsei.
Tik patīkama un jautra atmosfēra, ka nav iespējams nepiedalīties...
www.osteriaoliveta.it
Via delle Valli 272, Massarosa, Lucca