Šis ir opernams - mīts, kura fascinācijas pamatā ir ne tik daudz pašas ēkas iespaidīgums, cik mūzikas notikumi, kas šeit risinājušies kopš 1778. gada. Teatro alla Scala pirmo reizi ir tikušas uzvestas Vinčenco Bellīni „Norma", Gaetano Doniceti „Lukrēcija Bordžia", Džuzepes Verdi „Nabuko", „Otello", „Falstafs", Džakomo Pučīni „M-me Butterfly", „Turandota", Franca Pulenka „Karmelītu dialogi". Šeit ir uzstājušies visi pasaules ievērojamākie dziedātāji un diriģenti. Teatro alla Scala ir bijušas mājas Marijai Kallasai, kas viņas pirmo uzstāšanos uz šīs skatuves dēļiem uzņēmušas dziļi vienaldzīgi, tā kļūstot par patiesu izaicinājumu ģeniālajai dziedātājai, kura turpinājusi darbu šajā namā ar vārdiem - „Jūs vēl gulēsiet pie manām kājām!" Arī Teatro alla Scala, līdzīgi daudzām Eiropas operas celtnēm astoņpadsmitajā gadsimtā, ir ugunsgrēka bērns. Milānā tas bija sadegušais Teatro Regio Ducale, kas kļuva par impulsu jaunas operas celšanai. Un mēri tika pieņemti barbariski - lai atbrīvotu vietu jaunajai operas celtnei, līdz pašiem pamatiem tika noārdīta baznīca Santa Maria alla Scala un tās vietā divdesmit trīs mēnešu laikā pēc arhitekta Giuseppe Piermarini projekta tika uzslieta vienkārša, klasicisma stilā izturēta ēka ar Apollonu Saules ratos frontonā un piecu balkonu apjoztu skatītāju zāli, kas spēj uzņemt ap 2000 cilvēku. Paturot baznīcas vārdu operas nosaukumā, Teatro alla Scala atklāja ar Antonio Saljēri operu „L´Europa riconsciuta". Otrā pasaules kara laika Teatro alla Scala tika pilnībā sagrauta, lai rekordīsā laikā - jau gadu pēc kara beigām, vērtu durvis ar koncertu diriģenta Arturo Toscanini vadībā. Steiga namu atjaunojot, uzrādījās dīvainajā „jaunajā" akustikā, kuras izmaiņām cēloņus meklējot, atklājās, ka būvgružus itāļu strādnieki bija novākuši tieši zem orķestra bedres. Izcēlās vētrainas debates par jaunas rekonstrukcijas nepieciešamību, līdz 21. gadsimta sākumā operu uz trijiem gadiem tiešām slēdza, lai savestu kārtībā skatuves tehnisko aprīkojumu un akustiku pēc vismodernākajiem standartiem, vienlaikus rūpīgi saglabājot foajē un skatītāju zāles vēsturisko izskatu. No jauna Teatro alla Scala vēra durvis 2004.gada 7. decembrī ar to pašu operu, ar kuru 1778. gadā - Antonio Saljēri „L´Europa riconsciuta" ar Rikardo Mutti pie diriģenta pults. Kā labākā skatīšanās un klausīšanās vieta Teatro alla Scala tiek uzskatīta 18. loža parketā.