Algēro (Alghero) ir Sardīnijas Barselona. No 14. līdz 18. gadsimtam tā atradās katalāņu pārvaldībā un tā laika gars Algēro vecpilsētā valda joprojām. Tāds mazliet anarhistisks un atvērts visiem vējiem. Un tie te arī pūš – kā jau piekrastes pilsētā, pluinot pie namu fasādēm žāvēt izkārto veļu. Cita starpā Algēro slavena arī ar omāriem. Šejienes apkaimē mītošie omāri ar mazajām spīlītēm tiek uzskatīti par pasaulē īpašākajiem un gardākajiem, izceļoties ar sevišķi maigu gaļu. Nesalīdzināmi, piemēram, ar Karību omāriem. Un atbilstoši šejieniešu tradīcijām, tā ir vissvarīgākā un bagātīgākā maltīte īpašos vietējo dzīves notikumos un arī kāzās. Kaut omāri sastopami arī salas otrā pusē, tieši krasts no Algēro (Alghero) līdz Kastelsardo (Castelsardo) ir to visiecienītākais. Un še, kā arī pa vidu esošajā Sintino, arī baudāmi vislabākie omāri. Turklāt, varat būt droši, ka jums vienmēr tiks servēts tā rīta loms. Algēro omāri rotājuši arī karaļnamu galdus, savām kāzu svinībām tos pasūtinājusi arī karaliene Elizabete.
Viena no labākajām vietām, kur baudīt Algēro omāru, ir nu jau leģendas statusu iemantojušais restorāns Il Pavone. Pasniegts uz milzu šķīvja ar tomātiem, sīpoliem, sakapātu baziliku, citronu un olīveļļu, tas garšo vienkārši karaliski. Pārsteidzoši maigs un sulīgs. Turklāt – jau “izģērbts” no čaulas. Kā viegli smaidot bilst pavārs: ''Šī rīta loms. Izvilkts no jūras un novārīts. Saldētavu nav redzējis.” Tiesa, jārēķinās, ka sardīniešu omārs ir ne tikai neticami garšīgs, bet arī dārgs. Taču šis noteikti ir baudījums, kuru vērts atļauties. Otrs neiztrūkstošs Algēro virtuves raksturlielums ir jūras ezis (sea urchin) un viena no tipiskākajām tā pagatavošanas receptēm ir pasta ar jūras eža mērci.