Kļučevskaja kalniene
Autors: Ansis Egle1 ATSAUKSME
Kļučevskaja kalniene Kamčatkas pussalā - tas ir helibordings krievu stilā. Ieturam brokastis pie viena galda ar MI8-MTV helikoptera pilotiem, kamēr tie „iekapā" šņabi. Sasēžam riņķī drošības benzīna mucai un ceļamies gaisā sagrabējušā helītī.
Nopietnā daļa: pirms kāpšanas helītī tiek veikta lavīnu raidītāju - beeper instruktāža. Pilns ekipējums ietver arī tādu tievu, garu stieni, ar kuru sliktākajā gadījumā zem lavīnas sniega sataustīt biedru, kā arī lāpstu un pirmās palīdzības komplektu.
Dienas laikā „apstrādājam" pāris virsotnes. Līdzi ir trīs gidi, kuri „nočeko" sniega kvalitāti - vai vietumis sniegs nav nopūsts, vai nav nepareizi saslāņojies. Lielākais apdraudējums un helibordinga baiļu faktors ir sniega lavīnas, tādēļ ir pareizi, ja no kalna brauc pa vienam. Ja nu gadījumā izceļas sniega nogruvums, tad problēma skars pēc iespējas mazāk cilvēku. Lavīnas notiek bieži, par ko liecina arī masu mediju jo biežie ziņojumi.
Dienas laikā iespējams nobraukt piecas reizes, kas, protams, atkarīgs no vietas, nobrauciena garuma un laika apstākļiem. Šeit iespējams uzbraukt 4000 m augstumā un nobraukt līdz 2000 m - tātad dienas laikā tiek nobraukti 10 000 vertikālie metri. Tas tiešām ir daudz! Freeride ir spēkus patērējošs un izturību pieprasošs - pēc braucieniem esi pamatīgi izpumpējies. Taču sajūta ir neaprakstāma. Varbūt pat labāk par seksu!
Kļučevskaja kalniene lepojas ar augstāko vulkānu Eirāzijā - 4775 m. Vulkāni ir dzīvi un šņācoši. Runā, ka vienmēr 31. decembrī kāds no tiem izverd. Ielejā starp virsotnēm izbūvēts ciematiņš, kurā apsildes sistēma tiek darbināta ar siltajiem termiskajiem avotiem. Mājiņās var baudīt kārtīgu sutu, bet avotos - karstu peldi.
Daba šeit atstāj pirmatnīguma iespaidu. Lidojot helikopterā virs virsotnēm, skaties lejup un redzi - aizlāčo lācis. Jūtams neskartās dabas spēks un mežonīgums. Klusais okeāns pārsteidz ar mutuļojošu rūkoņu, tik spēcīgu troksni, ka stāvot metra atstatumā vienam no otra, nav iespējams sarunāties. Savukārt pludmale - ar melniem oļiem un smiltīm - acīmredzot, no vulkāniem. Un vēl iespaidīgā Kamčatkas ziemeļblāzma!
Vairoties izvilkt kontrastus un paradīt tos kā vispārraksturojošu dzīvi tur, jāatzīst, ka sadzīviskā līmenī tomēr komforta šeit nav. Karstais ūdens, protams, ir. Tā ir tā pati Padomju Savienība gan pēc vaiga, gan būtības, tikai ar to atšķirību, ka dēļ kopējas ekonomiskās zonas ar Japānu un Koreju, veikalā var nopirkt krāsu un ar to kādu stūri piekrāsot glītāku. Ir japāņu auto ar stūri labajā pusē, un vēl pāris pārticības simboli, bet izpratne par lietām un domāšana aizvien „padomiska".
Pacēlāji kalnu nogāzēs var strādāt no 10.00 līdz 12.00 un 14.00 līdz 16.00. Pa vidu ir pusdienlaiks. Ko lai šai laikā uz kalna dara?! Veikalos netrūkst arī zaļganu desu un citu joku. Taču no tā visa abstrahējoties, ir labi. Patiešām.
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.