Dramatiskās mākslas skola (Школа Драматического Искусства), kas atrodas pašā Maskavas centrā, ir pilsētas dāvana ģeniālajam krievu režisoram Anatolijam Vasiļjevam, kura ārkārtējo darbu cienot un novērtējot, viņam tika dota iespēja uzcelt tādu teātri, kādu viņš pats grib. Ļaujot izcelties virszemē no pagrabtelpām, no leģendārās „Studija na Povarskoi", kur astoņdesmito gadu beigās Anatolijs Vasiļjevs veidoja unikālas izrādes, nododoties padziļinātiem Staņislavska sistēmas, pasaules spēļu struktūru pētījumiem, aizurbjoties līdz psiholoģiskā teātra dabas saknēm un bagātinot to ar improvizācijas iespējām. Sava jaunā teātra telpu Anatolijs Vasiļjevs izgudroja kopā ar ilggadīgo scenogrāfu Igoru Popovu un arhitektiem Borisu Thoru un Sergeju Gusarevu. „Kad es to cēlu, mans sapnis bija uzcelt pilsētu - laboratoriju ar laukumiem, ielām, gaišām, plašām zālēm, lai skatienam nebūtu šķēršļu, bet ieinteresētās viesa acis varētu atdurties ja nu vienīgi debesīs." - tā sava teātra ieceri komentēja Anatolijs Vasiļjevs. Stikla jumts, cauri kuram redzamas debesis, klāj ēku ar divām skatītāju zālēm - „Manēžu" un „Globusu". Viena no tām celta pēc baznīcas parauga, otra veidota pēc Šekspīra teātra „Globuss" modeļa. Dramatiskajā mākslas skolā mēģinājuma telpu ir vairāk nekā skatītāju zāļu un izrādes tiek mēģinātas gadiem, pirms tās tiek parādītas, bet reizēm tā arī paliek neparādītas plašākai publikai vispār. Anatolija Vasiļjeva teātris, jau kopš tā dibināšanas 1987. gadā, nekad nav bijis repertuāra teātris, kas ik vakaru izrādītu izrādes. Un par tādu tas nekļuva arī nonākot jaunuzceltajā ēkā, kurā Dramatiskā mākslas skola turpināja attīstīties kā radošā darbnīca, kā teātra laboratorija. Mazais izrāžu un mazais skatītāju skaits tad arī kļuva par formālu iemeslu strīdam starp pilsētas tēviem un režisoru, kā rezultātā Anatolijs Vasiļjevs tika atbrīvots no teātra mākslinieciskā vadītāja amata, emigrēja no Krievijas un savā teātrī strādāt vairs nav atgriezies. Viņa pēdējā Dramatiskajā mākslas skolā veidotā izrāde „Akmens viesis jeb Dons Žuans ir miris" ir datēta ar 2006.gadu, taču laiku pa laikam, tāpat kā citus Anatolija Vasiļjeva darbus, šo izrādi atjauno rūpīgos mēģinājumos un spēlē. Dramatiskajā mākslas skolā šodien strādā Vasiļjeva skolnieki un domubiedri. No viņiem spilgtākais ir Dmitrijs Krimovs, kura izrādes ir attīstījušās no vizuālās domāšanas, ilgus gadus strādājot kā teātra scenogrāfam, pirms sākot veidot pašam savas izrādes.
ENG
LAT