Nāciju teātris, kurš desmit gadus darbojās Maskavā bez sava jumta virs galvas, ir ieguvis svaigi izremontētu namu, aprīkotu ar vismodernāko gaismas un skatuves tehniku, pašā Krievijas galvaspilsētas centrā. Skatītājiem tas durvis vērs 2011. gada beigās, taču Nāciju teātra svinīgā atklāšanas ceremonija notika jau 15. septembrī. Vēstures annālēs un youtube.com šis notikums jau iegājies ar Vladimira Putina uz baltām klavierēm spēlēto „S čevo načinajetsja rodina", aktieriem un teātra mākslinieciskajam vadītājam Jevgeņijam Mironovam pārtverot dziesmu. Šī mākslinieciskā akcija gan notika bez plašākas publikas klātbūtnes, Putinam ierodoties novērtēt remontdarbu rezultātus un izsakot par redzēto lielu apmierinātību. Nāciju teātris ir unikāls teātris Krievijā, tam nav sava aktieru ansambļa un štata režisoru. Šis teātris producē jaunus darbus, mākslinieciskiem meklējumiem apvienojot gan pašmāju spēcīgākos talantus, gan aicinot sadarboties ārzemju režisorus un scenogrāfus. Sākotnēji dzimis kā Tautu Draudzības teātris vēl bijušajā Padomju Savienībā, pēc tās sabrukuma teātris pārtapa par Nāciju teātri, paplašinot savus kontaktus transkontinentālos mērogos. Nāciju teātra afišā ir gan šī teātra producētās izrādes, gan arī starptautiski festivāli, kuru fokuss ietver gan inovatīvus mūsdienu teātra meklējumus, gan klasisku tekstu visdaudzveidīgākos risinājumus mūsdienu teātra praksē. Nāciju teātra izrādes ir veidojuši Eimunts Ņekrošus, Oskars Koršunovs, Alvis Hermanis, kā arī virkne talantīgāko Krievijas režisoru. Teātra tuvākajos plānos ir sadarbība ar kanādiešu režisoru Robēru Lepāžu un vācu režisoru Tomasu Ostermeieru. Ne tik vien kā svaigi izremontētā, bet arī fundamentāli rekonstruētā Nāciju teātra ēka ir kultūrvēsturisks piemineklis, savas jocīgās arhitektūras dēļ tautā dēvēts par Теремок ("Namiņš") - kā populāras krievu tautas pasakas atsauce. Šis ir agrākais Korša teātris, kas tika uzcelts 19. gadsimta beigās kā pirmais Krievijas privātais teātris. Šeit spēlēja tā laika labākie Krievijas aktieri, šis bija pirmais Krievijas teātris, kurš bija aprīkots ar elektrisko apgaismojumu, tieši šim teātrim pēc pasūtījuma ģeniālais krievu dramaturgs Antons Čehovs uzrakstīja lugu „Ivanovs". Skatītāju zāle ir saglabājusi savu vēsturisko izskatu un arī krēsli ir agrāko krēslu vēsturiskas kopijas. Izturēts pelēkos toņos, bez liekiem greznojumiem, skatītāju zāles iekārtojums ir veidots tā, lai visa uzmanība tiktu vērsta uz skatuvi un tur notiekošo.
ENG
LAT