ENG LAT

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Baudītāja ceļvedis · Eiropa · latvija · Daugavpils · Latvijas arhitektūras 2012. gada spilgtāko projektu ceļvedis

Daugavpils SIA  Arhis, projekta galvenā arhitekte, labiekārtojuma un interjera autore - Ilze Ratniece, arhitekta palīgi - Biruta Pūcīte, Kārlis Ziediņš 

IDEJA

Abstraktais ekspresionisms ampīra telpā

2013. gada 24. aprīlī svinīgi tika atklāts Daugavpilī dzimušā amerikāņu mākslinieka Marka Rotko mākslas centrs, kas izbūvēts pilsētas cietokšņa teritorijā - bijušajā artilērijas arsenāla ēkā, kuras pamati likti 1833. gadā.

Mākslas centrā līdzās izstāžu telpām, kurās, cita starpā, vienuviet skatāmi seši mākslinieka darbu oriģināli, iekārtota arī bibliotēka, restorāns un desmit mākslinieku rezidenču numuriņi, savukārt otrajā stāvā - neliels konferenču centrs.

Projekta koncepcijas pamatā ir vēsturiskās substances un modernās arhitektūras dialoga veidošana, maksimāli saglabājot un atjaunojot ampīra stila ēku un apkārtējo teritoriju, tajā pat laikā neizvairoties no jauniem, mūsdienīgiem elementiem gan fasādēs, gan interjerā.

KONTEKSTS

Ēka diktē nosacījumus

Arsenāla ēka atrodas netālu no Mihaila un Nikolaja vārtiem, noliktavu zonā - vaļņu fonā. Tās pakavveida apjoms apliecas ap iekšējo pagalmu, kas atvērts pret vaļņiem un veido no pārējās cietokšņa apbūves samērā nošķirtu zonu.

Mākslas centra funkcionālais plānojums projekta izstrādes procesā veidojies diezgan ātri un viegli. Projekta galvenā arhitekte Ilze Ratniece atzīst, ka ēka pati diktējusi savus nosacījumus, tāpēc Ziemeļu spārna 1. stāvā bija jāizvieto tehniskās telpas, ko noteica iespēja pieslēgties inženiertīkliem. Atlikušajā platībā projektētas telpas fondu glabātavām, bet 2. stāvā izvietoti rezidenču numuri. Dienvidu spārnā, kas tuvāks pagaidām galvenajai ieejai cietoksnī - Mihaila vārtiem, projektēts restorāns ar mūsdienīgu virtuvi, virs tā - konferenču centrs. Abos spārnos iebūvēti stikloti lifti. Savukārt centrālais korpuss atvēlēts ekspozīcijām, telpas augšstāva centrā - administrācijai.

REKONSTRUKCIJA

... ar ķelli, rīvdēli un krāsotāju otu

Rekonstrukcijas process projekta autorei un celtniekiem sagādājis dažādus pārsteigumus. Piemēram, pēc visu uzslāņojumu noņemšanas un demontāžas atklājusies īstā, monumentālā ārdurvju ailu forma, granīta blokos stiprinātie un sienā iemūrētie kaltie vārtu viru kāši. To dēļ nācies pārstrādāt visu ieejas mezglu, durvju un vārtu rasējumus.

Zem daudzajām preskartona kārtām atklājušies masīvi, skaisti sākotnējie koka pakāpieni. Tie tika notīrīti, pārklāti ar lineļļu un tagad ir viena skaistākajām vietām ēkā. Daudz pūļu tika veltīts kāpņu profilēto granīta pakāpienu restaurācijai un pareiza virsmas apstrādes veida atrašanai. Meistari vairākkārt pārtaisīja jaunos, protezējamos posmus līdz tika sasniegts vēlamais rezultāts.

Ēkā nebija saglabājies neviens būvgaldniecības izstrādājums. Laikā, kad cietoksnī saimniekoja okupācijas armija, jumts ticis nomainīts ar šīfera segumu, tāpat skaidro plānojuma un telpisko struktūru sakropļojušas sekundāras izbūves. Par būves pamatīgumu liecinājušas vien biezās, precīzi un kvalitatīvi mūrētās sienas.

Būvdarbu laikā tika noņemts līdz pat 0.6 m biezais „kultūrslānis”, atjaunojot zemes līmeni starp ēku un valni vēsturiskajās planējuma atzīmēs un atsedzot cokolu. Tika atrasti lieli, labi saglabājušies vēsturiskā apaļo laukakmeņu bruģa fragmenti, kas tika rūpīgi demontēti un, pēc apakšzemes komunikāciju iebūvēšanas, atkal atjaunoti.

Jumta konstrukcija tika izbūvēta no jauna, tā segumā izmantojot titāncinka valcprofila loksnes kā vēsturiskā jumta skārda mūsdienīga un ilgmūžīga versiju. Koka oderlogi, pildiņu durvis un dēļu vārti tika izgatavoti no jauna - pēc vēsturiskajos fotoattēlos redzamajiem paraugiem. Tika restaurētas granīta kāpnes un būvkalumi.

Mūra sienu un velvju apdares atjaunošana tika veikta ar kaļķa javu un kaļķa krāsām, izmantojot tikai klasiskos amatnieku darbarīkus - ķelli, rīvdēli un krāsotāju otu. Arī šis process nebija vienkāršs - līdz šim meistariem tika prasīta perfekti gluda sienu apdare ar precīziem stūriem un leņķiem, bet šeit negaidīti - arhitekts vēlas redzēt ko citu, proti, raupjas virsmas, roku darba pēdas. Psiholoģisko barjeru lauzt bija grūti, taču, kad apmetēji sajuta darba īsto garšu, ar lielu azartu tika izmēģināti dažādi javas un apdares varianti, arhitektei piedāvātas dažādas apmetuma tekstūras.

VĒRTS PAMANĪT

Zudušā un sava laika liecības

Jau projekta pirmsākumos bija skaidrs, ka netiks mēģināts atjaunot zudušo centrālo slīpo uzbrauktuvi (apareli). Mūsdienu mākslas centram bija jākļūst par sava, ne tikai zudušā laika liecību. Tādēļ gan priekšlaukums, gan ieejas mezgls, gan interjers runā mūsdienu arhitektūras valodā, skaidri apliecinot to radīšanas laiku. Šajā ēkā viss ir patiess - īsti, pamatīgi materiāli - akmens, koks, stikls, metāls un to adekvāts pielietojums.

Funkcionāli nepieciešamās jaunās starpsienas ar perfekto apdari un materiālu kontrastē ar raupjajām velvēm, grīdu sedz masīvi, eļļoti ozolkoka dēļi. Seno ēku rekonstrukcijā bieži vien problēmu rada tāda šķietami sīka detaļa kā grīdlīste. Arī šajā gadījumā ilgi nebija skaidrības - cik platai, ar kādu profilu tai jābūt. Talkā nāca laimīgs gadījums - citas cietokšņa ēkas rekonstrukcijas darbu laikā pagrīdē tika uziets oriģinālas grīdlīstes fragments, projekta autore īstajā brīdī bija īstajā vietā un tad tikai atlika šo fragmentu uzmērīt, uzrasēt un nodot rasējumu galdnieku darbnīcā.

Ēkas priekšlaukuma perimetrs gar cokolu klāts ar vēsturisko apaļakmeņu bruģi. Taču šāds segums rada diskomfortu atsevišķām apmeklētāju grupām un neatbilst vides pieejamības prasībām. Tamdēļ publiskās zonas segums veidots no mūsdienu materiāliem. Zemie granīta podiji pagalma sānu kabatās vēl skaidrāk demonstrē dalījumu vecajā un jaunajā, vienlaikus kalpojot arī kā papildus rekreācijas vai ekspozīciju laukumi. Sākotnēji projektā podiju iesegumam bija plānots pelēks granīts, jo arī ēkas cokola apdare šķita pelēka. Taču, salīdzinot granīta paraugus ar jau attīrīto cokolu, secināts, ka pelēkais ir pārāk vēss, nācās meklēt citu variantu. Pēc vairāku variantu noraidīšanas beidzot arhitekte Ilze Ratniece izvēlējās gaiši pelēkbrūnu toni, kas pa gabalu tonāli saplūst ar cokola akmens krāsu. Podiju funkcionalitāti pierādījusi jau centra atklāšanas ceremonija, kad uz tiem koncertēja orķestris, dejotāji, vasarā te plānota vasaras kafejnīca.

Īpaša noskaņa valda vakarā, kad satumst un tiek ieslēgts ārējais apgaismojums. Izgaismota ir gan fasādes arhitektūra, gan laukums un vaļņi. Lai izvēlētos īstās spuldzes un gaismas krišanas leņķus, kas izceļ klasisko arhitektūru, bet neiespīd telpās, pagājušās vasaras naktī tika izmēģināti dažādi apgaismojuma varianti.

Realizējot Marka Rotko centra projektu, tika sakārtota viena neliela cietokšņa daļa, atdodot arī vaļņiem to sākotnējo formu. Tika atsegta un sakārtota arī citur neredzēta blakus esošās pulvera noliktavas vairāk pakāpju apmale no laukakmeņiem Taču darbi turpinās arī citos cietokšņa objektos, pašlaik tiek restaurēti arsenālam pretī esošie Nikolaja vārti un Nikolaja ielas posms, tiek būvēts koka tilts pāri aizsarggrāvim. Ir cerība, ka nākotnē Daugavpils cietoksnis atgūs vismaz daļu no sava sākotnējā spožuma un kļūs par nozīmīgu punktu Latvijas un pasaules tūrisma kartē.

DALIES:

PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: ENG LAT

© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c., ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.