GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW JAUNUMI FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Līgatne

Baudītāja ceļvedis

IZVĒLIES CEĻVEDI

Latvijas arhitektūras 2014. gada spilgtāko projektu ceļvedis

Daugavpils (Dinaburgas) cietokšņa Nikolaja vārti un tilts, Nikolaja iela 3aAustrumlatvijas koncertzāle "Gors", Pils iela 4Veikals "top!", Rīgas iela 13Talsu Radošā sēta, Lielā iela 21Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas koka māja, Lāčplēša iela 55Kāpņu telpa Elizabetes ielā 21aRīgas Doms (Palasta iela 4, Herdera laukums 6, Jauniela 22)Kultūras pils "Ziemeļblāzma", Ziemeļblāzmas iela 36Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrsIelu telpa Kuldīgas vecpilsētā« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Baudītāja ceļvedis · Eiropa · latvija · Līgatne · Latvijas arhitektūras 2014. gada spilgtāko projektu ceļvedis

Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs

Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES

Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs

Projekta autors: Arhitektūras birojs Forma, Karklins Design Studio. Arhitekti Ināra Kārkliņa, Miks Kārkliņš, piedaloties Jānim Zaharānam, Gatim Kalniņam, Agnesei Smilškalnei, Rolandam Cibuļskim, Marikai Rupekai un Laurai Eglītei

Foto: Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs 

VĒSTURES PARAGRĀFS

Līgatnes utopija

Līgatnes papīrfabrikas vēsturiskais komplekss uzskatāms par tipisku 19. gadsimta beigu saimniecisko utopiju. Tā būtībā bija vesela pilsēta, kuru cēla, apsaimniekoja un tajā dzīvoja vienas konkrētas papīrfabrikas strādnieki un īpašnieki. Šādas utopijas (Mill Towns) pasaulē, protams, nebija nekas neparasts, un līdz pat  20. gadsimta 30. gadiem tās plauka un zēla. Dramatiskas izmaiņas ieviesa “lielā depresija”, kad daudzas rūpnīcas tika slēgtas, līdz ar to sagraujot arī rūpīgi būvēto rūpnīcpilsētu sociālo sistēmu.

Šajā gadījumā Līgatnes papīrfabrikas komplekss ir unikāls - pilsēta ne tikai ir pilnībā saglabājusies, bet arī spējusi noturēt saikni ar  rūpniecību, jo papīrfabrika vēl joprojām ražo un nodrošina darbu 15 procentiem Līgatnes iedzīvotāju. 

IDEJA

Pieskarties utopijai

Kad tika uzsākts darbs pie Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskā centra izpētes un attīstības koncepcijas projekta, pirmajā brīdī bijis grūti saskatīt un aptvert to vēsturisko bagātību klāstu un nākotnes potenciālu, ko sevī slēpa šis unikālais valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis - vienīgais šāda veida komplekss Baltijā, gadsimtu mijā - viens no modernākajiem Eiropā.

Lai arī vēsturiskā izpēte Latvijas arhivārās sadrumstalotības apstākļos bijusi biedējošs uzdevums, projekta autoriem paveicies. Pēc relatīvi neilgas meklēšanas atrasts vesels Līgatnes vēsturisko karšu krājums, ko līdz šim nevienam nebija laimējies uziet.  Kartes lietojot kā atskaites punktus, tika veidota rūpnīcpilsētas izaugsmes matrica, vienlaicīgi gan rūpīgi izdalot dažādos attīstības parametrus, telpisko izkārtojumu un topogrāfiju, gan arī tos saistot laikā. 

Vēsturiskas aizsargājamas utopijas pielāgošana mūsdienīgai demokrātijai ir diezgan ambiciozs un neviennozīmīgs projekts.  Darbu padarīja  vienkāršāku tas, ka, lai gan Līgatnes rūpnieciskais sociālekonomiskais  paradokss Latvijā nebija pārāk izplatīts, pasaulē tas bija bieži sastopams, un tā saglabāšanas pieeju spektrs ir ļoti daudzveidīgs - sākot no  iesaldētiem muzejiem līdz pat privāti subsidētām mākslas komūnām.  

Saglabāšana pēc “dzīvā muzeja” principa

Jebkurā no spektra piemēriem neatņemamu lomu spēlē tūrisms.
 Ņemot vērā Līgatnes kompleksa netipiski lielos izmērus, jauktās īpašumtiesības, sarežģīto un ielaisto 90. gadu saimniecisko pašdarbību, jau no projekta pirmsākumiem bija skaidrs, ka jebkāda saglabāšana varēs notikt tikai tad, ja tās ietvaros lielā mērā tiks respektēta līgatniešu ikdiena un vajadzības. Tieši šai būtībai atbilstošākais šķita “dzīvā muzeja” princips - Līgatne un līgatnieši nevis kā muzeja eksponāti, bet gan kā savdabīgas realitātes uzveduma dalībnieki. Galu galā izkristalizējusies arī viena no nozīmīgākajām projekta tēzēm: kas labs līgatnietim - labs tūristam.

Šādi saistot brīžam šķietami nesavienojamas vērtības, radās pamats cerībām, ka būs iespējams nostiprināt saikni starp Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturisko centru un Līgatnes papīrfabriku.
Lai arī visi izvēlētie mērķi savā būtībā bija ēteriski un grūti tverami, to nepieciešamība apstiprinājās projekta elementu dizaina procesā. 

VĒRTS PAMANĪT

Tiltiņi - praktiskie un romantiskie, malkas šķūnīši - malkai un videi

Projekta realizācijā pastāvēja divi galvenie virzieni - apskates objekti un uz tiem vedošo taku, kāpņu un tiltiņu sistēmas restaurācija un attīstība. Projekts bija tikai daļa no vīzijā iecerētās taku un apskates objektu sistēmas. Šajā, pirmajā no trim attīstības fāzēm, tika attīstītas divas dzīvojamo ēku grupas – Rīgaskalns, Skolaskalns un ar tām saistītās tūrisma takas.

- Viens no svarīgākajiem elementiem tūrisma taku izveidē bija mazie gājēju tiltiņi. Līdz pat Otrajam pasaules karam, ap 32 nelielu, bet rūpīgi veidota tiltiņu sistēma savienoja plašo Līgatnes taku sistēmu, kurai bija vitāla nozīme pilsētiņas dzīvē. Līgatnes sarežģītajā topogrāfijā izkārtotās dzīvojamās, sabiedriskās un rūpnieciskās ēkas šī taku sistēma padarīja par kopumu. Lai gan neviens no šiem tiltiņiem nav saglabājies, to tēli, kopā ar vārdiem, kas doti vai ik tiltiņam, radījuši nostalģiju līgatniešu atmiņās un prātos. Primitīvu reprodukciju veidošana te nebūtu attaisnojama, tāpēc tika  meklēts kopsaucējs to būtībai. Palēnām radās pārliecība (lai gan trūcis pierādījumu),  ka to izveide varētu būt papīrfabrikas inženieru vingrinājumi 19. gadsimta tiltu būvniecības sasniegumu ietvaros. Arhitektu komanda, turpinot šos vingrinājumus, sāka ar mūsdienīgiem uzstādījumiem, kuru ietvaros radās ne tikai  jauni izaicinājumi dizaina jomā, bet arī formāts, kura ietvaros varētu restaurēt tiltiņu tēlus. Tika izveidota dizaina vadlīniju sistēma jauniem un mūsdienīgiem tiltiņiem, kuru tēli sasaucās ar  romantikas apvītajiem vēsturiskajiem Līgatnes  tiltiņiem. Uzstādījumi bija vienkārši un pragmatiski - koks un viegls metāls. Tika izstrādātas arī detaļas, kuras inženieri prata veikli pielietot. Rezultātā no jauna atdzima  divi vēsturiski tiltiņi - Eugen un Wilhelm (Eižens un Vilhelms), atbilstoši iepriekšējai konstrukcijai un, protams, tēliem.  Iepriekšminētie dizaina parametri, detaļas un mūsdienīga konstrukcija izmantoti arī Fabrikas tiltiņa būvē.

- Malkas šķūnīšu arhitektūra tipiskam arhitektam, iespējams, liktu uzraut degunu, bet Līgatnes  vēsturisko dzīvojamo ēku kompleksa izveidošanā tas bija ļoti nozīmīgs uzdevums, varētu teikt, tā bija arī filosofija. Liels skaits patvaļīgi uzbūvētu malkas šķūnīšu rokas stiepiena attālumā no mājas sliekšņa izaicinoši biedēja ar savas varenības apziņu. Atrast veidu, kā samazināt to skaitu, apjomus un vietu ērtā  attālumā no mājas - tas bija jauns izaicinājums. Tika meklētas vēstures liecības,  lai atrastu veidu, kā senāk novietoja malku, lai varētu tai ērti piekļūt arī tad, ja tā nav nokrāmēta durvju priekšā. Izdevās atrast kompromisu - malkas šķūnis un malkas placis būs ārpus dzīvojamās ēkas pagalma, bet nelielas piebūvītes  atradīsies pie dzīvojamās ēkas - netālu no ieejas. Rezultāts bija iepriecinošs - ērtāks malkas glabāšanas veids un arī skaists, pārskatāms  pagalms, kas kādreiz veidoja šo dzīvojamo kompleksu sirdi - ar brūzīti, dīķi, dārziem un bērnu spēļu laukumiem. Priekšdārziņi ar atjaunotajiem žodziņiem skaidrāk iezīmē katru no rindu mājām un atjauno vēsturiskās vides raksturu.

- Takas Līgatnes topogrāfiski sarežģītajā pilsētvidē ir vitāli svarīgas. Lai arī samērā ērti  no jebkura kalna Līgatnes centrā var nokļūt pa autoceļiem, tas parasti ir visgarākais un neinteresantākais veids, kā pārvietoties pilsētā, sevišķi tūristiem.
Lielākā daļa taku bija aizaugušas, vietējie tās vairs neizmantoja un bija pat aizmirsuši par to eksistenci. Taku attīstība tika veidota pragmatiski, estētiku šim pragmatismam aizņemoties no Līgatnes  vēstures. Daudzās kāpnes, taku margas un skatu platformas, kuras tika izveidotas ērtākajās un krāšņākajās vietās, tika papildinātas ar nelieliem informācijas stendiem, kuri iekļaujas apkārtējā vidē. Margu dizainam tika lietots līgatniešiem pazīstamais krustenisko atsaišu princips, aizpildot plaši izkārtoto vertikālo balstu starpas. Taku labirints sākas un beidzas pie vienas no vecākajām Līgatnes ēkām - Papīrfabrikas uzrauga mājas. Arī tā ieguva jaunu interjeru, jumta segumu un jaunu, košu krāsu. Te atrodas tūrisma informācijas centrs.

Teksta autors Miks Kārkliņš un Anothertravelguide.com
Foto: Indriķis Stūrmanis, vēsturiskais attēls - Gunta Gailīša arhīvs, grafiskie attēli - Arhitektūras birojs Forma+Karklins Design Studio

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: