Kāpņu telpa Elizabetes ielā 21a
Autors: Anothertravelguide.com0 ATSAUKSMES

Projekta autors: Sudraba Arhitektūra - Reinis Liepiņš, Ilze Liepiņa, Ainars Plankājs un Marta Rutka
VĒSTURES PARAGRĀFS
Kalpaka, Strēlnieku, Pulkveža Brieža un Elizabetes ielu sateces punktā slejas dzīvojamais nams ar divām plašām kāpņu telpām. Tas 1910. gadā būvēts pēc tolaik 25 gadus jaunā arhitekta Mārtiņa Nukšas projekta. Gan ēkas iekšpusē, gan ārpusē jaušamas jaunā arhitekta stilistiskās ambīcijas, proti, pāreja no klasiskā uz ko jau modernāku. Klasiskais dekors ēkā, protams, ir sastopams, taču tas pasniegts jau daudz minimālākā formā.
Pēc 1980. gadu sākumā veiktā kapitālā remonta, kura laikā ēkai ticis nomainīts pārsegums un apmetums, daudzas oriģinālās iekštelpu apdares bija zudušas.
IDEJA
Tāpat kā citviet Eiropā arī Rīgas kāpņu telpas ir skaistas. Restaurācijas arhitekts Reinis Liepiņš atklāj, ka ir pārliecināts par kāpņu telpu kā par daļēji publisku telpu, kā daļu no pilsētas.
Visas iespējamās liecības par estētiskajiem akcentiem ēkā tikušas atrastas, un šobrīd agrāko iekštelpu veidolu iespējams nolasīt ēkas ieejas daļā, proti, vestibilā un kāpņu telpā.
Restaurācijas darbā norisusi aktīva vēsturiskā un jaunā mijiedarbe, kad ar jauniem paņēmieniem mēģināts tikt pie vēsturiskajam ekvivalenta rezultāta. Arhitekts Reinis Liepiņš atzīst, ka rekonstrukcijas arhitekta būtība mazāk ir mākslinieciska, kā praktiska: “Ir dota vēsturiska lieta, ar kuru ir jātiek galā tā, lai risinājums atkal būtu gatavs kalpot vismaz savus 100 gadus.”
VĒRTS PAMANĪT
- Vestibilā tika atrasta interesanta 35 cm augsta apdares detaļa - Art Deco sienas dekors. Pēc šī motīva veidotie ornamenti tika iespiesti baltajā sienas apmetumā, un ar savu daļējo neprecizitāti izskatās kā “vēstures vēju aizpūsti”.
- Savukārt jauno kāpņutelpas un vestibila sienu apmetumu veido jau daļēji krāsota masa, kas līdz ar to ir daudz praktiskāka.
- Arhitektu grupa secinājusi, ka baltajai sienai pie grīdas nepieciešams nobeigums. Šajā gadījumā rasts tīri praktisks risinājums, kas reizē ļāvis izbēgt no tā dēvētās “pelēkās apkopējas līnijas”, proti, tika izveidoti īpaši betona cokoli - kārtīgi lieta 25 cm augsta arhitektūras detaļa, kas tika iestrādāta sienā.
- Kāpņu margas bija saglabājušās, taču ļoti zemas, tāpēc tās tika paaugstinātas - katrai margai apakšā piemetinot apmēram 15 cm augstu detaļu.
- Agrāk kāpņu telpas jumta seguma tērauda stīpojumu piepildīja matēts, gluds stikls. Tagad šo oriģinālo konstrukciju veido vitrāža ar apļveida zīmējumu, ko dizainējis stikla mākslinieks Artis Nīmanis (an&angel).
- Vestibilā pie ieejas - abos sānos izvietoti spoguļi. Pirms tam gan bijis viens, un izskatījies gluži kā interjers ar vienu “izsistu aci”. Tagad spoguļi viens pret otru reflektē perspektīvu, radot bezgalības efektu.
- Kāpņu telpas grīdā izklāts jauns betona flīžu vēdekļa veida segums, kas skatā no augšas - iluzori turpina vītņu zīmējumu.
Foto: Ansis Starks