Atliek vien nejauši pabraukt garām ar velosipēdu šai vietai, lai jau pirmajā brīdī būtu skaidrs, ka te pavisam noteikti gribas iegriezties. Vismaz, ja meklējat ko gaumīgu un vietējo iecienītu. Restorāns paslēpies uz mazās Nes šķērsielas, prom no tūristu okupētajiem Amsterdamas apskates objektiem. Ne uzrakstu, ne norāžu. Vienīgā šilte uz ēstuves durvīm ir kāda fotogrāfija siltos sēpijas toņos, kurā attēloti cilvēki. Tā uzrunā acumirklī un pārsteidzoši iemieso to, cik labi un mājīgi ikviens jūtas šai vietā. Ienākot restorānā, sajūti pašmāju Muklāja gaisotni - vienkāršu, izturētu, bez uzspēlētas pompozitātes vai ārišķībām. Liekas dizaina ekstras nemanīsiet arī restorāna interjerā. Koka mēbeles un bagātīga saules gaisma. Galdiņš pie paša loga šķiet ļoti omulīgs. Īpaša odziņa ir ar afišām nolīmētā siena tūlīt pa labi no ieejas. Aktuālākās teātra izrādes, mākslas izstādes un kultūras pasākumi. Pa vidu pielipināta vēl kāda sludinājumu lapele. Absolūti funkcionāli. Kā jau viss Nīderlandē. Līdzīgi kā daudzviet, arī te ēdienkarte netiek piedāvāta. Tā vietā pati saimniece aši apstāsta, kāds ir dienas piedāvājums un norāda uz melno tāfeli aiz bāra letes, ja kārojas arī dienas kūku. Svaiga, nupat cepta. Mmm... Arī tā sauktās pseidoholandiešu brokastis ir vienkārši izcilas! Lielās šķēlēs izcepta rupjmaize ar pāri pārceptu olu un šķiņķi. Milzīga porcija! Tā kārtīgi, lai pietiek enerģijas visai dienai. Taču jaukākais seko maltītes beigās, kad līdz ar atlikumu saimniece uz galda noliek kārdinošas lakricas konfektes uz kociņa. Super! Turklāt daži varbūt zinās, ka lakrica perfekti noņem pēcēdiena garšu. Publika gan nav tik radoši mākslinieciska kā Londonas Story Deli vai pašmāju Muklājā, tomēr arī šo vietu iecienījušie biroja darbinieki nav gluži tie stīvie un koku norijušie. Restorānu iespējams izīrēt arī korporatīviem pasākumiem.
Maltīte diviem - vidēji 30 eiro.
Adrese: Nes iela. Precīzāk diemžēl nav izdevies piefiksēt, un internetā atrast restorāna nosaukumu arī nav iespējams.