B.a.s.e jumping Norvēģijā un Itālijā
Autors: Ingus Augstkalns, Reinis Rūtentāls0 ATSAUKSMES
Vislabāk jūtos, ja kaut reizi trīs mēnešos „izraujos" kādā ceļojumā. Kaut tik uz pāris dienām, bet būtiski, lai ceļojumam ir kāds pašam pieņemams, attaisnojams iemesls - sports, darbs vai vismaz koncerta apmeklējums.
Tagad manai pasaules apceļošanai radies jauns saturs - sporta veids b.a.s.e jumping jeb lēkšana no klintīm, mājām, antenām un tiltiem. Tas ir sports, kuru raksturo gan bīstamākā sporta veida statuss un nāves bailes, gan laimes un brīvības sajūta, kā arī iespēja baudīt dabas skaistumu no putna lidojuma.
B.a.s.e lēcējiem visa pasaule ir saistoša lidojumu platforma un lēciena atspēriena punkts. Tie ir ceļojumi pa visiem kontinentiem, labāko virsotņu meklējumi un tikšanās ar domubiedriem populārākajās lēkšanas vietās.
B.a.s.e klinšu galamērķi Eiropā
Lai gan daudzviet šis sporta veids ir izsludināts ārpus likuma, ir vietas, kurās tas ir atļauts, jo piesaista gan sportistus, gan arī tūristus, kam interesanti vērot beiserus lecam.
Tādas vietas Eiropā ir Monte Brento klintis Itālijā, Lauterbrunnen ieleja Šveicē un, protams, b.a.s.e jumping „svētais grāls" - Norvēģijas Kjerag klintīs.
Fjordu tūrisma kuģu kapteiņi, braucot garām slavenajai klintij, rūpīgi seko b.a.s.e rāciju kanālam ar simbolisko skaitli 13-13. Ja tobrīd ir kāds "trakais" gatavs savam lēcienam, tad pasažieri pulcējas uz klāja, lai ieraudzītu, kā cilvēks brīvā kritienā no klints virsotnes planē fjorda virzienā. Skatītājiem interesants ir ne tikai skats, bet arī skaņa, kāda rodas beiseralidojuma laikā - līdzīga reaktīvas lidmašīnas radītajai skaņai.
Ceļojums uz "svēto grālu"
Pēc Līgo svinībām ar komandas biedriem Igoru un Reini devāmies uz Norvēģijas fjordiem, kurā veicu savu pirmo lēcienu no klints. (Ingus Augstkalna (b.a.s.e pieredze - 15 lēcieni) lēciena video no Kjerag - 2011. gadā skatīt šeit)
Norvēģijas fjordu un klinšu varenība slēpjas ne tikai to diženumā, bet arī formās, krāsās un laikapstākļu bardzībā. Tūkstoš metru augstajā kalnā, cik tālu vien sniedzas skats, paveras monotons mēness virsmai līdzīgais apvidus, kuru pāršķeļ fjords.
Tieši skarbuma un varenības dēļ, tas iemantojis kulta statusu starp lekšanai piemērotajām klintīm.
Sniegs uz tām 1 km augstumā nav nokusis vēl jūnija beigās. Sastopamas kalnu upes, strautiņi un ezeri klints virsotnē, kas ļauj veldzēt slāpes un atgūt tonusu, peldoties aukstajos kalnu ūdeņos. Starp stāvajiem, klinšainajiem krastiem plūst izteikti zilie, sāļie fjorda ūdeņi, kurus vietām sakuļ simtiem metru augstie ūdenskritumi.
Civilizācija no šīs vietas ir visai patālu, bet ciemats, kurā atrodamies daudz iespēju nesniedz. Taču tā ir laba iespēja atteikties no ikdienas komforta un ieviest lielāku devu askētisma. Dzīvojam kemperī, ēdienu gatavojam savām rokām no līdzi atvestiem produktiem, bet katru rītu pamostamies ar prieku par brīnumaino skatu aiz logu, ko sniedz iespēja "noparkoties" pie paša fjorda krasta.
Kjerag sastopamā b.a.s.e sporta kopiena ir maza, taču ļoti internacionāla. Kopā kāpt kalnos un lēkt no tiem lejā gadījās gan ar cilvēkiem no Francijas, Vācijas, Zviedrijas, Spānijas, Lielbritānijas, gan Austrālijas un ASV. Turklāt šāda veida piedzīvojumā cilvēkus iespējams iepazīt pamatīgi.
Pastāvīgi apmākušās debesis un kalnu neparedzamie laika apstākļi, kas pārsteidz ar vējiem un negaisu, nekad neļauj būt drošam, vai lēciens izdosies un pēc trīs stundu kāpiena augšup 960 m augstajā klintī nebūs jāpieņem saprātīgais lēmums - kāpt lejā.
Saulainā arka Monte Brento
Itālijas piedzīvojums dod pavisam citu pieredzi un nes līdzi dienvidu zemei raksturīgo sauli, vieglumu un bezrūpību.
Brento ir viena no slavenākajām klinšu kāpšanas vietām Itālijā, uz kuru dodas sportisti un entuziasti no visas pasaules. Tā tuvumā ir milzīgs ezers, kura pastāvīgais vējš šurp vilina arī burātājus, bet apkaimes senatnīgās pilsētas - ceļotājus.
Ceļojumu uz Brento pavada ērti dzīvošana viesnīcā un ēdienreizes izcilos jūras velšu restorānos. Vieglāk kāpjami, mežiem noauguši kalni un saule, ietekmē mūsu noskaņojumu un sniedz pavisam cita piedzīvojuma sajūtu nekā Norvēģijas skarbums.
Vairāku stundu kāpienam rītausmā pa salnā iesaldētu kalna ēnas pusi seko pāreja pāri virsotnei - saules pusē, +20 C siltumā. Nesteidzīgi sēžot kalna virsotnē sildāmies saulē, vērojam ainavu un iegūstam nepieciešamo mieru gaidāmajam lēcienam. Tad vēlreiz pārbaudām ekipējumu, sakārtojam to lēcienam un dodamies pa kori uz lekšanas vietu jeb, tā saukto, exit point.
Nostājoties uz lēcienam paredzētās malas, patiesībā nemaz nav redzams, kur ienirsi lēcienā - skatu aizsedz krūmi un klints izcilnis, kuram jāpārlec pāri. Pēc atspēriena pavēršot skatienu uz leju, iespējams ieraudzīt milzīgu klints arku, no kuras, pakāpeniski uzņemot planēšanas ātrumu, tiek lidots ārā.
Kad brīvā kritienā nolidotas gandrīz 20 sekundes, izpletnis jāver vaļā un jāmeklē piemērota piezemēšanās vieta uz kalnu ceļa vai kāda lielāka laukuma. Piezemējoties jāsaliek ekipējums somā un pa kalnu takām seko 40 minūšu gājiens civilizācijas virzienā.
Ceļojuma biedru no Igaunijas b.a.s.e pieredzes video Monte Brento skatieties šeit.