Mani šī gada spožākie ceļojumu mirkļi saistāmi ar operas apmeklējumiem Barselonā un Romā. Šī gada pavasarī Barselonas Gran Teatre de Liceu katru ceturto dienu piedzīvoja Gaetāno Doniceti operas „Anna Boleina" vakaru - ar slaveno slovāku izcelsmes operdziedātāju Editi Gruberovu - Annas Boleinas lomā un latviešu mecosoprānu Elīnu Garanču - Džeinas Seimūras lomā. Bez pārsteidzošā Elīnas Garančas vokālā un aktiermeistarības snieguma, kā vēl nekad nepiedzīvota pieredze operā, sekoja arī primadonnas Editas Gruberovas cildināšanas epizode. Katras trīs starpizrāžu dienas Edita Gruberova nodevās pilnvērtīgai atpūtai, savu soprānu sargājot pat no sarunām, lai sarežģītajā Annas Boleinas lomā aizvien spīdētu kā savas karjeras iesākumā. Kopš Gruberovas debijas uz operas skatuves 1968. gadā, māksliniecei ir izveidojies lojālu pielūdzēju pulks, kas aizvien entuziastiski pārpludina zāli ar aplausu šalti un izkliedz „Bravo!" teju pēc katras ārijas. Taču vēl operā nepieredzēts mirklis tika piedzīvots izrādes noslēgumā, kas uz brīdi iemiesoja gluži vai futbola spēles fināla cienīgu atmosfēru. Pēc izrādes, kad lielākā daļa skatītāju zāli jau bija pametuši, savās vietās vēl uzkavējušies vīrieši vecumā no 25 līdz 40 gadiem beletāžā atritina auduma plakātus ar Editas jaunības bildi un vairākas reizes sauc mākslinieci: „Edita! Edita! Edita..."
Savukārt Riharda Štrausa „Elektra" Nikolaus Lehnhoff režijā Romā iepriecināja ar moderno pieeju, režisora meklējumiem, interesantiem scenogrāfistiem risinājumiem un pārsteidzoši spēcīgo zviedru soprāna Evas Johansones balsi.
Romas apmeklējums tika vainagots arī ar laikmetīgās mākslas un arhitektūras muzeja Maxxi apmeklējumu. Muzejs pārsteidza gan ar ēkas būvmākslas risinājumu, gan ar tā brīža idejiski vērienīgo Ķīnas modernās arhitektūras izstādi, kurā bija skatāmi tādu starptautiski atzītu arhitektu darbi kā Massimiliano and Doriana Fuksas, Zaha Hadid, Steven Holl un Rem Koolhaas. Kā vienu no brīnumainākajām idejām, kas iespiedusies atmiņā no izstādes „VERSO EST. Chinese Architectural Landscape", jāmin urbānā meža risinājums. Mežs pilsētā veidots kā debesskrāpis, kurā katra stāva platformā inscenēts kāds dabas tēlojums - ezers, meža biezoknis, ziedu plantācijas. Pilsētā, kurā brīvas zemes ir maz un kurā tā ir dārga, šis ir kā sociāli atbildīgs projekts un pārsteidzošs mūsdienu arhitektūras šedevrs vienlaikus.
ENG
LAT