Pirmo reizi apceļojot Spāniju ar automašīnu, caurbraucot Valensija nekādu īpašu iespaidu neatstāja. Nonākot tur otru reizi priekšstats mainījās - ir vismaz trīs arhitektūras darinājumi, kuru dēļ vērts šeit piestāt vismaz uz pāris dienām.
Parasti vislabāk sajust pilsētu specifiku ir to vēsturiskajos centros. Valensija ar savu pompozo greznību mani tā īpaši neuzrunāja - līdz brīdim, kad iemaldījos jaukā rajonā starp Mercado Central, calle Caballeros un Plaza de la Reina.
Greizās un noplukušās ieliņas, atšķirībā no laikmetīgās arhitektūras nejaucībām pilsētas centra perimetrā, sagādā patiesu baudu, jo kvartāliem ir vēsturiski izveidojušies miniatūri skvēriņi, laukumi, neaizbūvēti ielu stūri un it kā nejauši paplašinājumi. Ļoti romantiska pārvietošanās garantēta - daži soļi un jau atkal jauns telpisks baudījums. Tā ir kvalitatīva pilsētbūvniecības nianse, kuru intensīvi nobūvētajās Vakareiropas bagātajās pilsētās nesastapt.
Turpiniet pastaigu gar katedrāli de la Virgin laukumā - skaistu laika plūduma liecību - tai ir Romānikas, Gotikas un Barokāla stila portāli. Arhitektūrā to apzīmē ar jēdzienu „continuity" - šāda attieksme pret vēsturi un mantojumu ir nesalīdzināmi vērtīgāka par stilu tīrību. Barokālais portāls pavērsts pret de la Reina laukumu un (sic!) tā ir teicami proporcionēta arhitektoniska butaforija - mākslīgi parauts uz augšu tas izliekas par milzīgas baznīcas ieeju, kaut gan patiesībā telpa ir salīdzinoši neliela.
Turpat blakus spilgts kontekstuālas laikmetīgās arhitektūras meistardarbs - la Almoina arheoloģijas centrs. Perfekti artikulēti un saderīgi apdarināti askētiski apjomi sadzīvo ar vēsturisko vidi. Baseins, caur kura grīdu var aplūkot drupas ir asprātīgs haiteka veidojums. Skatoties uz detaļu kultūru un jaunā/vecā simbiozi nemaz negribas atcerēties Rigas Triangula bastiona variāciju par šo pašu tēmu.
Ja abi iepriekšējie apskates objekti prasa zināmu pievēršanos niansēm, tad Valensijas ART & Science Center bliež pa pieri ar reti sastopamu intensitāti. Arhitekta - inženiera Santjago Kalatravas speciāli apmeklētāju piesaistīšanai projektētais brīnumdarbs ir neredzēti iracionāls izstrādājums, sava veida mūsdienu hipertrofēts tektonisks ampīrs; manierīgs futūrisms ar nenoliedzamām telpiskām kvalitātēm, ietērpts ūberkrutā baltā skeletā. Noskaidrojiet iespēju aplūkot brīdi, kad atver okeanārija sienas - skats ir sirreāls.