GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW VEIKALS FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Stambula

Baudītāja ceļvedisEsenceKultūraKur nakšņotKur paēstKur iepirktiesMaršrutiLietas, kas jāizdaraVērts zinātSpa un labākie saloniFilmaInsider's view

IZVĒLIES CEĻVEDI

Sirmā neticamie garšu ceļojumi

Dzīvesviļņa sērfsIgaunijas forest food un safari SāremāKarija kurss Indijā'Sushi high society'Sardīnijas ganu maize un zilās spuras tunča kultsDzūkijas sēņu bumsCeļojums laikā: Etiopija, 2007. gadsKu-kū, ku-kū! Laiks sparģeļiem un Švarcvaldes kiršu kūkaiUkrainas garša: borščs – sarkanais, zaļais un baltaisFeta, frappe un grieķu izēšanās kultsTurcijas smaržu psihedēlijaNormandijas laika rēbuss un malks kalvadosaCitrusa enerģija un vaniļas erotiskais valdzinājumsEiropas Bābeles garšasPica un mafija. NeapoleSenā alu pilsēta Matera« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Baudītāja ceļvedis · Eiropa · turcija · Stambula · Sirmā neticamie garšu ceļojumi

Turcijas smaržu psihedēlija

Autors: Ilze Lasmane-Brože0 ATSAUKSMES

Turcijas smaržu psihedēlija

Ja grūti kam noticēt - pasmaržojiet, un tūliņ ar zināsiet, vai tas ir īstens... Šoreiz šefpavāra Mārtiņa Sirmā neticamais garšu piedzīvojums sākās tieši ar smaržu. Savā otrajā sezonā filmēšanas komanda devās uz Turciju. Smaržas atvilināja uz Ispartu valsts rietumos. Kā zināms, tieši Turcija saražo 60 procentus no visa pasaulē producētā rožu eļļas daudzuma. Lai gan pati pilsēta ikdienā ar neko daudz nepārsteidz, viss izmainās rožu ziedēšanas laikā - Isparta ir Damaskas rozes auglīgākais klēpis. Rožu ziedēšanas laiks ir piecas nedēļas gadā – maijā un jūnijā. Tad pilsēta kļūst par sajūtu ceļotāja galamērķi numur viens.

Foto: Turcijas smaržu psihedēlijaFoto: Turcijas smaržu psihedēlijaFoto: Turcijas smaržu psihedēlija

Šajā laikā vērts piecelties reizē ar rožu vācējām - īsi pirms pieciem no rīta, un kopā ar tām doties uz lauka.

Rožu ziedlapiņas tiek vāktas tikai ar rokām un tikai agrās rīta stundās. Spožā saules gaismā ēterisko eļļu piesātinājums izzūdot, tāpēc darbs jāpagūst līdz desmitiem rītā. Spītējot agrajai rīta stundai, rožu vācējas smej nemitīgi. Lauku ik brīdi satricina smieklu zvaniņi. Brokastu pauzēs sievietes izklāj segas un plantācijas saimnieka sieva dalās ar cienastu, tad kundzes un jaunkundzes mielojas, smejas, uzgriež mūziku un sāk deju lauka vidū...

Tas ir neviltots, līdz dvēseles dzīlēm patiess dzīvesprieks, pateicība par to, kas dzīvē dots... Tam visam līdzpriecājas saules lēkts un rozes ar savu reibinošo smaržošanu.

Foto: Turcijas smaržu psihedēlijaFoto: Turcijas smaržu psihedēlijaFoto: Turcijas smaržu psihedēlija

Šķiet, šajā mīlestībā pret savu darāmo sakņojas arī turku cieņa un neiejaukšanās tajā, ko dara kāds cits. To šajā garšu ceļojumā izbaudīja „Kulta ēdieni” filmēšanas komanda. Lai arī palīdzību bez vilcināšanās šai zemē sniegs ikkatrs un ar vislielāko prieku, iespēja pavisam netraucēti veikt savu darbu, rada īstenu mierpilnas līdzāspastāvēšanas sajūtu.

Šoreiz pavāra Mārtiņa Sirmā un filmēšanas grupas uzdevums bija atrast īsto, labāko kebabu.

Pēc peldes rožu ziedlapiņās, starp visu citu Ispartas rožu psihedēliju – plastmasas rozēm pie pieminekļiem, rozēm izrotātiem autobusiem, rožu ūdeņiem, eļļām, rožu parfimērijas un marmelāžu veikaliem, atradās arī neliela un absolūti fantastiska kebabnīca ar izcilo Ispartas jēra kebabu Tandir kebab.

Nākamo favorītkebabnīcu komanda uzgāja Stambulā. Pavisam slepens, vietējo slavenību iecienīts stūra ūķītis ar maziem beņķīšiem pie tikpat maziem galdiņiem pastāv jau desmitiem gadu. No nemainīgās Kilisli Fiko, jau dekādes pārdzīvojušās ēdienkartes tika nogaršoti visdažādākā veida kebabi un slavenā turku siltā jogurta zupu. Jā, silta ar rīsiem un frikadelēm... un ārkārtīgi īpatnēja!

Foto: Turcijas smaržu psihedēlijaFoto: Turcijas smaržu psihedēlijaFoto: Turcijas smaržu psihedēlija

Tālākie turku kebaba meklējumi aizveda uz Bursu, kur 19. gadsimtā tika izgudrots viens no diviem kebabiem, kas griežas uz vertikālā iesma, proti, maltās gaļas kebabs - İskender kebab. Šo visi kā viens Turcijā atzinuši par pašu labāko. Šim brīnumam tad arī izsekojām no paša sākuma – no ganībām līdz pat ēšanai.

Foto: Turcijas smaržu psihedēlijaFoto: Turcijas smaržu psihedēlijaFoto: Turcijas smaržu psihedēlija

Ganībās, kas, kā runā, zeļot pasaules tīrākajā klimatā, ganās īpaši jēri ar īpaši treknām astītēm. Astīte kebaba gaļai piedodot vajadzīgo aromātu, kuru imitēt ir grūti. Jēri ganībās staigā gar ezera krastu, ēd piparmētru, un, šķiet, tālab vien jau gaļa ir labi iemarinējusies.

Pati kebaba veidošana ir apbrīnojama – gluži kā mākslas darba tapšana vairākos etapos. Miesnieki zina, kuri ir pareizie gabali, kas no lopiņa jāizvēlas. Tie rūpīgi tiek atgriezti, un pēc katra trešā grieziena seko nažu uztrīšana. Kvalitatīvāko gaļu ar pareizajiem taukslāņiem sagriež plānu jo plānu kā grāmatiņu, tad tiek sagriezta fileja, bet vispārējais aiziet maltajā gaļā.

Foto: Turcijas smaržu psihedēlijaFoto: Turcijas smaržu psihedēlijaFoto: Turcijas smaržu psihedēlijaFoto: Turcijas smaržu psihedēlijaFoto: Turcijas smaržu psihedēlija

Maltās gaļas masu kārtīgi apmīca, pievienojot nedaudz garšvielu, tajā iejauc filejas gabaliņus, un tad sākas kebaba veidošana. Katrai gaļas loksnītei tiek maza kotletīte... gaļas loksnīte, kotletīte, loksnīte, kotletīte... Viss tiek kārtīgi sapresēts, un šādi acu priekšā izaug İskender brīnums. Lai brīnums iegūtu vajadzīgo formu, tālāk seko maliņu apgriešana - pirmā, otrā, tad gluži vai tēlnieciska pieslīpēšana... Tālāk kebabs tiek apsmērēts ar sīpolu sulu, kam seko cepšana – tikai uz malkas oglēm, vertikālos grilos.

Viena porcija ir viens grieziens no augšas līdz apakšai, tādējādi pareizi tiek mītas garšas - taukumiņš vienviet vairāk, citviet - mazāk.

Šim kebabam nav nekā kopīga ar vācu doner kebab. İskender kebabu izkārto uz mājās grauzdētas maizes drupatām, kas apziestas ar karamelizētu kazas un govs piena sviestu. Kārtai paštaisītas tomātu mērces seko gaļa, pa labi tiek izkārtots jogurts, pa kreisi – grilēti dārzeņi. Ar šo visu ritualizācija nebeidzas. Kebabs jāēd no labās uz kreiso – jāsāk ar jogurtu, lai sagatavotu garšas kārpiņas. Maltīte tiek slacīta ar kaltētu vīnogu sulu, citkārt ar sulu no upenēm, bietēm, burkāniem un sazin ko vēl... tas gan tāds sāļ-skāb-salds un traks dzēriens!

Foto: Turcijas smaržu psihedēlijaFoto: Turcijas smaržu psihedēlijaFoto: Turcijas smaržu psihedēlija

Vēl viens garšu un smaržu trakums Turcijā ir Stambulas garšvielu tirgus. Lai arī garšvielu tirgus ir visai aizaudzis ar tūristiem, tomēr apsekot to vajag, lai zinātu, kur atrodas pasaules garšu un aromātu krustpunkts. Kā zināms, visas Āzijas garšvielas, bez kurām nevaram iedomāties savu virtuves kultūru, nāk tieši no Turcijas.

Foto: Turcijas smaržu psihedēlijaFoto: Turcijas smaržu psihedēlijaFoto: Turcijas smaržu psihedēlija

Iespaidīgi Stambulas tirgus scēnā ir tādi kā pop-up tirdziņi, kas spēji parādās dažādos pilsētas rajonos un notiek veselas ielas garumā. Tajos iespējams baudīt fantastisku tirgus estētiku ar rūpīgi izkārtotām ekspozīcijām. Ikvienu šeit pārsteigs rūpība pret produktiem, kas tiek izlikti pārdošanai. Tu redzi, kā saimnieks ar salvetīti nopulē katru ķirsīti no savas ražas un izkārto to piramīdā, ko rotā ar zaļām ķirškoka lapiņām....

Lielisks ir arī zivju tirgus netālu no ostas Āzijas pusē – Kadikoi Bazaar No tā atzarojas restorānu ielas, kur līdzās visiem citiem turku virtuves labumiem, vērts pagaršot arī turku saldumus un nobaudīt turku kafiju, lai pārliecinātos, ka tā maz ar ko atšķiras no kafijas Grieķijā. Abas tautas aizvien izmisīgi cīnās par to, kuriem tā labāka, taču abās kafijas kanniņās tā ir gluži vienāda! Kā gan citādi - tomēr abām zemēm ir viena vēsture un vienas saknes – tik ticībās vārdā valstis sadalījušās, bet kafija palikusi kaut kur pa vidu...

Foto: Turcijas smaržu psihedēlijaFoto: Turcijas smaržu psihedēlijaFoto: Turcijas smaržu psihedēlija

 

Daudz interesantu faktu par dažādu pasaules tautu kultūru un ēdieniem iespējams uzzināt LTV1 raidījumu ciklā „Sirmais. Kulta ēdieni”. 2. sezona no 2013. gada oktobra.

Raidījums “Sirmais. Kulta  ēdieni” top ar RIMI un AmericanExpress un Lattelecom interneta televīzijas finansiālu atbalstu Filmu  studijā “Mistrus Media”, “Paēdis.lv”, atbalsta: AirBaltic, If; informatīvi atbalsta: Radio SWH, žurnāls “Ilustētā Junioriem”, “Četras sezonas”
Producente: Ilze Lasmane-Brože (GSM: 00 371 29104652, e-mail: kulta.edieni@gmail.com).
Foto: Epatastudio

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: