Ku-kū, ku-kū! Laiks sparģeļiem un Švarcvaldes kiršu kūkai
Autors: 0 ATSAUKSMES
Kults #1: baltie sparģeļi
Šoreiz Sirmais devās uz Vāczemi - inspicēt sparģeļus. Tieši baltos sparģeļus, jo tos ēd vācieši, kamēr francūži pieturas pie zaļajiem. Patiesības labad gan jāsaka, ka, tas ir viens un tas pats augs, taču baltos sparģeļus izaudzēt ir krietni vien sarežģītāk - tiem tiek liegta saules gaismas piekļuve, tāpēc augam virsū tiek bērtas smilšu kaudzītes.
Izmetuši 2 000 km loku cauri dažādām Vācijas pilsētām, secinājām, ka tauta sparģeļu sezonu gaida teju trīcošām kājām un rokām. Runā, ka amerikāņi visu iemanās padarīt par kultu, bet vācieši tiem noteikti tur līdzi - vienam asparāgu dzimtas dzinumam viņi gatavi celt pieminekļus pilsētsvidū, iekārtot muzejus un rīkot dzīres trīs dienu garumā!
Sparģeļu muzeji Vācijā ir pat vairāki, un jāatzīst, gana interesanti. Viens no tādiem - Eiropas sparģeļu muzejs Šrobenhauzenā - pat ir ieguvis Eiropas muzeja statusu, un tajā izklāstīta visa sparģeļu vēsture no Senās Ēģiptes laikiem, kur tos aizsāka lietot kā medicīnas līdzekli, lai ārstētu impotenci, līdz laikam, kad tie ienāca Vācijā, kad tā vēl bija Romas impērijas sastāvā. Bijis periods, kad sparģeļi no vācu teritorijas nozuduši, bet tad par to renesansi parūpējušies mūki. Tad šis dārzenis sasniedzis muižkungu virtuves – kopumā 150 Vācijas pilīs, un kļuvis par augstdzimušu ļaužu privilēģiju.
Protams, šajās pilīs sparģeļus ēda grezni un ar godu. No speciāliem porcelāna trauciņiem ar sudraba dakšiņām un lāpstiņām. Šos greznos galda rīkus tagad var aplūkot muzejā. Tos un vēl daudz ko citu – arī miniatūrus tēlojumus ar pusdienošanas ainām, kuru galda viducī kūp izcilais dārzenis, gleznas – skaistas, gadsimtiem senas klusās dabas, kā arī laikmetīgās mākslas darbus, tostarp Vorhola gleznu ar sparģeli.
Savukārt paši sparģeļu audzētāji vaiga sviedros raujas, lai sezonu atklātu pēc iespējas ātrāk. Efektīvas audzēšanas nolūkos ir izgudrota speciāla tehnoloģija – divpusēja sparģeļu audzēšanas plēve. Baltā plēves puse – siltām, saulainām dienām, lai neļautu smilšu uzbērumam izžūt, melnā - lai absorbētu siltumu vēsākās dienās. Tāpat plēve neļauj augam izlīst ārā saules gaismā, lai tas, nedod dies’, nekļūtu zaļš!
Tāpat ir radīti sparģeļu stādīšanas traktori – roboti, kas saprogrammēti caur... satelītu! Ar rokām stādīšanu neveic, jo vācu pedantisms un kvalitāte pieprasa, ka sparģeļiem jāaug līdz milimetram precīzā, taisnā līnijā, bet cilvēciska būtne tomēr var novirzīties no stādījuma maršruta. Augi tiek stādīti līdzenā vietā, ļoti kvalitatīvā un irdenā augsnē. Vācu kvalitāte pieprasa arī to, ka sparģeļiem jābūt taisniem, taisniem, bet kolīdz zemītē būs cietāki šķēršļi – augs to apies un kļūs līks. Un, lai gan garša būs tā pati, līkie sparģeļi tiks ievietoti pavisam citā – daudz zemākā cenu kategorijā.
Novākti gan šie dārzāji tiek ar rokām – šim procesam vajag ļoti delikātu pieeju.
Sparģeļu industrijā ir vēl kāds neparasts izgudrojums - sparģeļu mizojamā mašīna. Ieraudzīsiet - sapratīsiet, kādas asociācijas tas raisa, kad tiek likts lietā ar šo falliskās formas augu...
No aprīļa beigām līdz jūnija otrajai pusei baltie, maigie sparģeļi ir galvenā maltīšu sastāvdaļa. Tos ēd dažādos veidos, taču galvenokārt ārkārtīgi vienkārši – novārītus, ar Holandes mērci vai kausētu sviestu, kopā ar vārītu šķiņķīti un kartupeļiem. Klasika. Un var jau būt, ka izskatās ne pēc kā, taču, patiesībā, tas ir patiesi lielisks ēdiens – viegls un vērtīgām vielām bagāts. Kā gan ne? Sparģelis ir asparāga pumpurs, un visi pumpuri ir spēcīgi!
Šajā laikā veikalos tiek pārdoti tīri, gatavi vārīšanai - tikai tajā pašā dienā vākti sparģeļi, jo tajos jābūt dzīvām vēl visām sulām. Klāt vēl var piepirkt vēlamo vīnu – vislabāk kādu Riesling, un izcilā maltīte 10-15 minūtēs būs gatava! Šajā ziņā vācu pedantisma sekas ir patīkamas - iespējams iegūt visu jau sagatavotu - turklāt nevis iekonservētu un vakuumā turētu, bet pavisam svaigu.
Caur sparģeli iespējams iepazīt arī īsto vācu kultūru un veidu, kādā tauta mēdz atpūsties. Vērts reiz iemaldīties sparģeļu svētkos, kad ēdot sparģeļi tiek dziedātas dziesmas par sparģeli, pa pilsētas laukumu vazājas porolona sparģeļ-leļļi, tiek ievēlēta sparģeļu karaliene, dzerts alus un piekosta klāt arīdzan desa!
Kults #2: Švarcvaldes ķiršu kūka
Viens no ceļojuma pieturpunktiem - Švarcvalde, ar mežiem klāta kalnu grēda Bādenes-Virtembergas federālajā Zemē Vācijas dienvidrietumos. Pats Švarcvaldes vietvārds tulkojumā nozīmē ”melnais mežs”, un pati vieta patiesi arī ir melns mežs, kas arī gaišā dienas laikā ir tumšs. Milzīgām, skaistām, kuplām eglēm ar jaudīgu skujotni, mežs nudien atgādina brāļu Grimmu pasaku mežu!
Švarcvaldē bez eglēm, aug arī milzīgi ķiršu koki. Tāpēc Sirmais neizlaida arī vācu saldēdiena kultu – Švarcvaldes ķiršu kūku (Schwarzwald Kirsch Kuchen). Rietumeiropā un Amerikā šī vienkāršā, taču ļoti gardā kūkā, ir ļoti labi zināma. Kūkas pamatā ir gaisīgs šokolādes biskvīts, putukrējums un ķiršūdens, kas patiesībā ir ķiršu šņabis, un, protams, paši ķirši. Ar ķiršūdeni šokolādes biskvīts tiek apslacīts godam – bērniem tādu kūciņu dot nevar, pārējiem - vakars būs izdevies jautrs!
Protams, kā jau kulta kūkai, tai par godu tiek rīkots arī festivāls ar vērienīgu kūku konkursu, klātesošu žūriju un televīziju, sēdēšanu pie galdiņiem, mūziku, vērtēšanu, ēšanu...
Džegužpulksteņi un avotu ledusskapji
Vēl viena ar Švarcvaldes mežiem saistīta lieta ir dzegužpulkstenis. Tā mehānisma dzimtene ir tieši Švarcvaldes pilsētiņa Trīberga. Dzegužpulksteņi ir roku darbs, un to cenas var variēties, sākot no 300 eiro par vienkāršu, līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu eiro - par sarežģītāku veidojumu. Pulksteņi tiek taisīti gan pēc trafaretiem, gan izstrādāti absolūti individuāli. Šejienes veikalos to piedāvājums ir iespaidīgs - ar melodijām un bez, ar visdažādāko tematiku: pulkstenis - alus dārzs, pulkstenis - šuvējas darbnīca, pulkstenis ar Švarcvaldes tautu meitām, kuru tērpi ir grezni kā pašas ķiršu kūkas ar sarkanām, milzīgām vilnas bumbām cepurēs, u.c. Starp citu, šis tautas tērps ir tieši baznīcu ieviests. Cepures ar sarkanajām bumbām valkāja jaunavas un neprecētas sievietes, ar melnām bumbām – precētās.
Atgriežoties pie dzegužpulksteņiem – to konstrukcijās tiek izmantoti divu dažādu koku rāmji - gan ķirša, gan egles koka. Sapresēta egle ir ideāla tieši grebumiem, jo tā ļauj grebt uz visām pusēm, ne tikai pa šķautni.
Lielākais noiets, kā par pārsteigumu, pulksteņiem ir tieši Amerikā. Pastāv versija, ka tas tādēļ, ka Amerikā ir ļoti daudz vācu imigrantu, un šāda nostalģija – pulksteņa formātā pie sienas rada māju sajūtu.
Protams, Trībergā ir arī pasaulē lielākais dzegužpulkstenis, kurā iespējams ieiet tā iekšpusē un redzēt, kā dzeguzes mehānisms reāli darbojas.
Švarcvalde ir interesanta arī ar tās ūdeņiem – kalnu avotiem, kas šejienes zemi padara ļoti auglīgu, turklāt ārkārtīgi tīru. Šajā reģionā eko lietas ir teju kulta vietā. Dažviet pat elektrība pilsētās tiek nodrošināta ar ūdens cirkulāciju, tāpat darbināti tiek arī lielie mehāniskie zāģi.
Šo avotu ūdeņu inspirēts, visticamāk, radies arī ledusskapis. Šejienes reģiona vācu zemnieku sētās bijušas kastes, kurās ietek auksts avota ūdens - to baseinos tikušas ielaistas foreles, kuras, pirmkārt, ar savu kustību nodrošināja ūdens cirkulāciju, otrkārt, kalpojušas kā indikators tam, vai ūdens ir tīrs. Ja forele beigta, tad, iespējams, avotā iekļuvušas kāda meža zvēra mirstīgās atliekas, un ēdiens no ledusskapja vairs neticis lietots.
Kults #3: alus, desas, festivāli
Tālāk garšu ceļojumā Sirmais devās uz Brēmeni, kas tiek uzskatīta par pasaulē lielāko vācu baltvīna krājumu mājvietu. Vīni tiek glabāti Brēmenes Rātsnama pagrabā, un tur tos arī iespējams nobaudīt.
Arī šeit nācās izbaudīt vēl vienu vācu svētku fenomenu, proti, tēva dienu. Veči savācas baros, piepērk pilnus ratus ar alu, iet pa ielām un to dzer, kad nevar vairs paiet – piestāj krogos un dzer alu tur, cep desas un kārtīgi izsvinās divu dienu garumā. Laikam jau tā ir – vācu tauta strādā daudz, un pēc sešām darba dienām nedēļā, prasās arī pamatīgi “atlaist”. Un tā “pa vienkāršo”.
Vācieši arī ir ļoti vienkārši ļaudis, saka, ko domā, un to arī sagaida no citiem. Piemēram, ja tev viesojoties tiek piedāvāta ķiršu kūka, bet tu stomies un stosties, un saki, ka nezini, vai piedāvājumu pieņemt, tad kūku visticamāk arī nedabūsi. Otrreiz piedāvāts netiks. Tādi skaidri un gaiši, un arīdzan punktuāli ļaudis - daudz labprātāk ierodas pusstundu ātrāk, nekā 5 minūtes nokavē. Viss šeit ir nolikts pa plauktiem, pa punktiem un grafikiem.
Vēl viens masu kulta ēdiens, protams, ir vācu desas. To Vācijā ir 1500 dažādi veidi - katram reģionam sava. Desu lietu kā ”treidmarku” aizsāka jau firsti, tāpēc parasti desu nosaukumos arī ir vietvārdi. Tāpat arī vācu alus, kuru varētu piemeklēt teju katrai gada dienai.
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.