GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW VEIKALS FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Ņujorka

Baudītāja ceļvedisFoto galerijasEsenceKultūraKur nakšņotKur paēstKur iepirktiesLietas, kas jāizdaraVērts zinātLabākie klubiVērts izbaudītInsider's view

IZVĒLIES CEĻVEDI

2010. gada atradumi. Ceļotāju piezīmes

Annapurnas grēda HimalajosMedokas vīna maratonsAusteru "plantācijas" KankalēGourmet ceļojums ŠampaņāSituāciju transformācija: Ņujorka, BaireitaHakoneOmāna: bruņurupuču dzimtais krastsLantauBrazīlijas Amazones džungļi« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Baudītāja ceļvedis · Ziemeļamerika · amerikas savienotās valstis · Ņujorka · 2010. gada atradumi. Ceļotāju piezīmes

Situāciju transformācija: Ņujorka, Baireita

Autors: Dāvis Sīmanis0 ATSAUKSMES

Situāciju transformācija: Ņujorka, Baireita

Šī gada zīmīgākie ceļojumu iespaidi lika aizdomāties par situāciju transformāciju, par pārēju no viena statusa citā. Ceļošana jau būtībā nav tikai fiziskās perspektīvas maiņa, mainās arī domāšanas un apziņas perspektīva.
Tāpat tu adaptējies situācijai, kurā tu baudi kādu garīgu barību - tajā mirklī tu esi tās vērotājs, tās baudītājs, tu domā par to un analizē. Taču tad var sekot brīdis, kad nākas adaptēties pavisam kam citam - kam primitīvam... Izrādās, tev, šim mākslas gardēdim un estētam, pašam to nezinot, nenormāli garšo amerikāņu burgeri!
Vai arī gluži otrādi - tev ir pamatīga ceļojumu, valstu un pilsētu pieredze, tu iespējams sajūti sevi kā vienkāršu tūristu, kurš atrodas pat visai neieinteresētā pozīcijā, bet tad vienā brīdi ar tevi tiek izdarīts kas tāds, ko nemaz nevari kontrolēt, kas tāds, kas atgriež tevi situācijā, kurā tev jākoncentrējas, jāklausās, jādomā, un jāsaprot...

Pēc vairāku sofisticētu muzeju apmeklējumiem Ņujorkā, vietējie draugi uzaicināja uz burgeru ēstuvi četru zvaigžņu hotelī Le Parker Meridien (www.parkermeridien.com)! Viesnīca atrodas vienā no Ņujorkas lepnākajiem rajoniem - 56. strītas rietumu pusē. Lobijs - marmorā, sienu apdare - zeltā un viesi - tikai zvaigznes un ļoti bagāti ļaudis... Blakus reģistratūrai, noslīcis aiz aizkariem lobija vienā stūrī, atrodas tumšs gaitenis, pa kuru ejot, rodas sajūta it kā tas vestu uz labierīcībām vai kādu saimniecisko telpu... Taču gaiteņa galā - zvīļo neona hamburgers! Tam paejot garām, nonāc mazā, varbūt pat visai netīrā, bet sirsnīgā un dzīvi apliecinošā vietā, kas saucās Burger Joint. Šajā burgeru ēstuvē daudzu priekšstatā ir labākie burgeri, kādi vispār nobaudāmi Ņujorkā. Izrādās, šī ir Ņujorkas augstākās sabiedrības ļoti iemīļota vieta - sabiedrības krējums šeit dzer alu un ēd burgerus! Tāpēc, lai gan internetā parādās minējumi par šo vietu, to tomēr cenšas pasargāt no publicitātes. Sēdvietas arī tur nav visai daudz, šķiet, tik kādas divdesmit. Bet, ja neesi informēts un nezini, un nav kam pajautāt, tāpat viesnīcā uziet šo vietu ir visai neiespējami.
Burger Joint kvalitāte maina priekšstatu par burgeriem, un šī ir viena no retajām vietām, kur var dabūt ļoti labo, Bostonā ražoto Sam Adams alu!
Tā lūk...Tu ej uz muzeju, tad tu kaut kur iekrīti, un atkal atgriezies uz ceļa - kad tika notiesāts burgers, skrējām uz Metroplitain operas atklāšanas ceremoniju....

Savukārt, pretējs situāciju transformācijas ceļojums izrādījās leģendārais Baireitas festivāls (www.bayreuther-festspiele.de). Ir skaidrs, ka tā vieta ir dīvaina un spokaina. Cilvēki katrreiz tajā atgriežas no jauna un jauna, tieši tāpēc tur ir tik grūti nokļūt - biļetes tiek pasūtītas desmit un vairāk gadu iepriekš. Cilvēki, kas netiek iekšā šai pasākumā, pirms tā atklāšanas jau sasēduši Zaļā pakalna piekājē, neskatoties uz aukstumu vai lietus gāzēm. Citi ir sastājušies pie operas ar uzrakstiem, kas vēsta, ka viņi gatavi iegādāties biļetes par jebkuru cenu. Viņi gan nekad tas nedabū, taču stāv tur katru starpbrīdi un gaida. Redzot cilvēkus, kas tik izmisīgi cīnās par vietu šai operas pasākumā, jādomā, ka tam jābūt kam ļoti īpašam.
Līdz pēdējam brīdim - līdz pirmās izrādes sākumam nekas par to neliecina. Tieši otrādi - Festspielhaus, kas ir vienīgais opernams pasaulē, kur Vāgnera darbi skan tā, kā to bija iecerējis pats meistars, ir ļoti askētisks - gan iekšēji, gan ārēji. Tāda ir arī pati Baireitas pilsētiņa. Turpat netālu ir daudzas izteiksmīgākās pilsētas, tādas kā Rēgensburga vai Nirnberga. Tu raugies uz šo ārprātīgo pārņemtību, bet aizvien nav īsti skaidrs, kas tad ir šī īpatnējā pieredze.
Taču tad seko kas tāds, kas šokē - un pat ne pati izrāde, bet brīdis pirms izrādes! Būvējot teātri ar īpašiem akustiskiem noteikumiem orķestrim, dziedātājiem un klausītājiem, tajā nevar saredzēt orķestri, līdz ar to nav nekādas komandas, kas liktu noprast, kad izrāde sāksies.
Ir brīdis, kad zālē iestājas pilnīgs klusums un tumsa. Šajā tumsas telpā, kurā ir vairāk kā 1 000 cilvēku, netiek izdvesta ne skaņa. Pilnīga tumsa un pilnīgs klusums... Šis mirklis, kas ilgst minūti vai ilgāk, ir absolūti stindzinošs un pārsteidzošs. Tad tu saproti, ka pastāv kaut kas vairāk par šo pasauli... Un tad no dziļa klusuma un tumsas sāk lēnām, lēnām skanēt mūzika. Bet šo brīdi nekad nevar paredzēt - tā sāk skanēt pati no sevis...

Raksturojot šos absolūti pretējos iespaidus, var sacīt, ka tā ir pāriešana no elitāra statusa uz kaut ko pavisam neelitāru - un tā izbaudīšana. Vai arī ir pāreja no neelitāra (varbūt tūristiska skatiena) uz absolūti garīgi elitāru. Ja vien uzskatām, ka garīgais ir elitārs.

 

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: