Kad MoMa 2004. gada novembrī atvēra pēc rekonstrukcijas, muzejs un tā restorāns The Modern vismaz uz mirkli kļuva par vienu visaprunātākajām vietām pilsētā. Iespējams, tieši ar The Modern arī viss sākās - uz laiku laikiem pārvelkot svītru muzeja kafejnīcai kā utilitārai ķermeņa pabarošanas nepieciešamībai - pēc izsmalcinātām dvēseles baudām. Un savu statusu tam joprojām izdevies saglabāt - pasaules muzeju restorānu klāstā The Modern joprojām ir nepārspēts. Kā dizaina, garšu un atmosfēras piedzīvojums. Īpaši vēl kombinācijā ar paša muzeja apmeklējumu. The Modern ir nevainojams kā supermodele. Slaids, tikai dabiskas tekstūras - stikls, koks, āda, metāls. Turklāt tajā var ieiet ne tikai no muzeja, bet arī no ielas. Pirmā telpa ir visai ietilpīgais The Bar Room, kur saimnieko Elzasā bērnību pavadījušais pavārs Gabriels Kreiters. Ideāls punkts uz „i" pēc pāris stundām mākslas. Pirmais, ko pamana MoMa izstāžu zālēs estētiskā baudījuma trenēta acs, ir divas sienas - viena klāta vīna pudelēm, otrā - ar Thomas Demand ainavu zen noskaņās. Runājot par gastronomiju, izcils tunča tartars un The Modern siera kūka ar svaigu mango. Tāda garšu un tekstūru buķete, ka pēcāk teju katrs citur baudītais deserts šķitīs vien bāls atdarinājums... Un apkalpošana! Sajūta, ka oficiants spēj uzminēt teju katru jūsu vēlmi, vienlaikus nezaudējot pašcieņu. Šī ir no vietām, kur pilnīgi pazūd laiks, rēķinieties, ka MoMa un The Bar Room apmeklējums ir teju viss, ko tajā dienā paspēsit. Ekskluzīvākā ir Vakariņu istaba jeb The Dining Room - apjomā krietni vien mazāka un uzskatāma par atsevišķu restorānu. Tās neatsverama vērtība ir skats - uz Rokfellera skulptūru dārzu, kur cita starpā rodami arī Henrija Mūra, Ogista Rodēna un Pablo Pikaso darbi. Salīdzinājumā ar The Bar Room - atmosfēra ir krietni pieklusinātāka. Kā jau pie galdiņiem, kurus klāj balti galdauti... Atsevišķa ēdienkarte un atbilstošas cenas.