Citrusa enerģija un vaniļas erotiskais valdzinājums
Autors: Ilze Lasmane-Brože0 ATSAUKSMES
Verakrūza Meksikas ģeogrāfiskajā kartē iezīmē tādu šauru, iegarenu kontūru gar pašu Meksikas līci. Šajā piejūras reģionā atrodas vēsturiski nozīmīgākā Meksikas osta, kurā savulaik kuģus pietauvoja pirmie spāņu konkistadori. Jau kuģodami Meksikas līča ūdeņos, tie pret horizontu saskatīja majestātisko 5636 m augsto Pico de Orizaba kalna smaili, kas satiekas ar mākoņiem un atduras zvaigžņotā jumā.
Savukārt pietauvojušies krastā, viņi kļuva teju mēmi no šīs zemes pārsātinātās auglības. Augu valsts daudzveidības ziņā Verakrūza nudien ir nepārspējama! Šejienes citrusaugļu pārpilnības rags veido teju pusi no Meksikas kopējās augļu ražas - citroni, mandarīni, pomelo, greipfrūti, apelsīni... Tāpat reģionā auglīgi zaļo kafija, tabaka, banāni, cukurniedres, kukurūza un kokosrieksti, kā arī lielākās mango audzes.
Verakrūzas galvaspilsētu Halapu var uzskatīt par čili pipara - jalapeño - dzimteni, savukārt visskaistākais un brīnumainākais Meksikas augs - vaniļa - radies Totonaku cilts indiāņu apdzīvotajā teritorijā.
Patiesībā šī arī ir vienīgā vieta pasaulē, kur vaniļa vēsturiski augusi savos dabiskajos apstākļos. Šo orhideju dzimtas tropu vijīgo augu apputeksnēšanu savulaik veica īpaša bišu suga, kura tagad gan izmirusi. Šodien apputeksnēšana tiek veikta ar rokām. Šo pacietības darbu noteikti ir vērts skatīt pašu acīm. Pilnvērtīgai pieredzei svētīgi būtu uzmeklēt vietējos ļaudis, kas nodarbojas ar vaniļas audzēšanu, jo tikai tā pa īstam iespējams izbaudīt saviļņojošo vaniļas mistiku.
Tā kā vaniļa aug dabiskā un mežonīgā veidā, apvijusies ap apelsīnkokiem, šāds piedzīvojums sākas ar iebrišanu citrusa audzēs... Citrusa aromāts pārņem maņas un prātu, iepludina laimes sajūtu, dod enerģiju un nomierina vienlaikus.
Mūsu sastaptie Ipolits un Luīze naktis, kad vaniļa zied, pavada plantācijā, lai nezaudētu ne mirkli. Katrs zaļganrozā zieds tiek apputeksnēts ar rokām, dzirkstošu mirdzumu acīs un neizmērojamu mīlestību sirdī. Turklāt šī nebūt nav vienīgā Ipolita un Luīzes rūpala - saimniecībā aug arī apelsīni, cukurniedres un agaves... viss tā patīkami dabīgi, nepārspīlējot ar argrikultūras stimulēšanu. Ļaudis šeit ārkārtīgi lepojas ar šo savu lietu, un nevis tā tukši, bet no sirds klusītiņām.
Jūnija vidū, kad tiek organizēts Vaniļas festivāls, tās erotiskā, uzbudinošā smarža uz Papantlas reģionu atvilina cilvēkus no visas pasaules.
Verakrūzas saulē nogatavojušies augļi ir neticami sulīgi un kaut arī nekas garšīgāks līdz šim nav ēsts, daudz tos nemaz nevar iebaudīt. Kamēr banānu audzes šeit izskatās industriālas, citrusaugļu birzis ir savvaļas mākslas darbs un veido daudz dabiskāku ainavu, kurā viss aug juku jukām - zem citruskokiem cukurniedres, tām pa vidu kaktusi, starp kuriem ložņā vietējie ciema suņi.
Turpat blakus Halapai atrodas pilsētiņa Coatepec - Meksikas pašpasludinātā kafijas meka ar neskaitāmām grauzdētavām. Nevarētu gan sacīt, ka Meksikā daudzviet būtu iespējams baudīt mūsu garšas sajūtām patīkamu un ierastu kafiju, taču Coatepec kafija ir patiess baudījums! Ejot pa pilsētiņas šaurajām ieliņām, ik pa mirklim gaisā uzvirmo vilinošs kafijas aromāts. Tas nāk no neskaitāmajām kafijas grauzdētavām, kur vietējie meistari, ar lepnumu un milzu pietāti pret savu amatu, pārvērš zaļās kafijas pupiņas aromātiskā brīnumā.
Obligāts piekrastes baudījums ir jūras velšu kokteilis – fantastiska tomātu zupa ar garnelēm, kalmāriem un teju visu iespējamo tās dzīlēs rodamo. Šis veldzējošais un vienlaikus spēcinošais ēdiens lieti noder pēc Meksikas karstās saules baudīšanas, un tiek dēvēts pat par dzīvības kokteili.
Restorānu scēnā vieta, kur aizmirsties, ir Casa Bonilla (www.casabonilla.com) – tā šajā vietā atrodas jau kopš 1939. gada. Vienlīdz iemīļota gan vietējo vidū, kas šeit pulcējas pie futbola mačiem, gan ziepju operas zvaigžņu vidū. Arī prezidents, ja tam iegadās būt šai pusē, neliedz sev dievīgo Casa Bonilla ēdienu un aizrautīgā personāla sirsnību.
Meksikāņu virtuves kronis ir kukurūza – dievu ēdiens, kas savā mitoloģijā apcerēts kā cilvēces pirmsākums. Jā, cilvēks esot radies no kukurūzas..! Senlaikos iezemieši kukurūzu ēduši tādu, kāda tā no vālītes nākusi - līdz spāņi, kristietību sludinādami, līdzi atveda mūķenes no Spānijas ziemeļu gala. Dieva kalpones tad arī šejieniešiem iemācīja savas ēstgatavošanas iemaņas, kuras pielietoja vietējiem produktiem.
Kopumā Verakrūzai raksturīgs kulināro kultūru sakausējums – sākot no tradicionālās līdz franču inspirētajai meksikāņu virtuvei. Lielu lomu spēlē arī Karību ietekmes. Starp citu, arī mūzikā šeit saklausāmas Karību dzīvelīgās notis, kas ļauj pilnība izjust šo perfekto kultūrmiksu.
Sajūtu apogejai, protams, vēl neiztrūkstoša ir mezkala – Verakrūzai raksturīgs, tekilai līdzīgs, taču autentiskāks dzēriens. To ražo ļoti mazos apmēros, tā ir stiprāka par tekilu, taču tāpat tiek gatavota no agavēm. Mezkalu bauda ar apelsīnu, sāli un čilli.
Šķiet, mezkala arī ir vienīgais dzēriens, kuru Meksikā bauda tīrā veidā, jo pārsvarā te priekšroka tiek dota veldzējošiem kokteiļiem, tādiem kā Margarita, Vampira un Paloma. Populārākais kokteilis Meksikā ir Paloma, ko gatavo no tekilas, limonādes, sāls un laima. Starp citu, sāli Meksikā pievieno teju visiem dzērieniem – visticamāk, lai tādējādi aizturētu organismam nepieciešamo ūdeni.
Kā izrādās, arī pati tekila nebūt nav spāņu roku darbs. Jau indiāņi no agavēm gatavojuši dzērienu – vien krietni vieglāku, kamēr spāņi tiem iemācījuši destilēšanas procesu, ko savukārt viņi paši savulaik aizguva no arābiem, kuru pakļautībā atradās. Tā nu iznāk, ka destilācija Meksikā nākusi no Arābijas, turklāt pastāv versija, ka arābi to gatavojuši nevis alkohola, bet aromāta ieguves dēļ. Tāds, lūk, šeit kultūru krustpunkts – īstens ceļojums cauri pasaulēm.
Interesants stāsts no vēsturiskā aspekta ir par indiāņiem. Kā izrādās, filmās kultivētais tēls par spalvām matos un sakrāsotiem vaigiem, patiesībai atbilst tikai daļēji. Īstenībā senās indiāņu ciltis staigājušas baltās bikšelēs, darījuši savus darbus, dzīvojuši savu dzīvi, līdz ieradušies spāņu konkistadori, kas iekrāsojuši dažādu cilšu pārstāvjus dažādās zīmēs, lai spētu tos atšķirt. Tikai tad sākušās tās krāsas – līdz ar spāņiem, un tā nebūt nav Meksikas būtība.
Daudz interesantu faktu par dažādu pasaules tautu kultūru un ēdieniem iespējams uzzināt LTV1 raidījumu ciklā „Sirmais. Kulta ēdieni”.
Raidījums “Sirmais. Kulta ēdieni” top ar RIMI un AmericanExpress finansiālu atbalstu Filmu studijā “Mistrus Media”.
Producente: Ilze Lasmane-Brože (GSM: 00 371 29104652, e-mail: kulta.edieni@gmail.com).
Foto: Epatastudio
DALIES:
PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: 
ENG
LAT
© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c.,
ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.