GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW JAUNUMI FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Dienvidāfrika

Baudītāja ceļvedisCitādi maršruti

IZVĒLIES AUTORU

4000 salas un bezgalīgs miersVārti uz AnkoruLabākā tom yum zupa un privātais saulrietsPar kalniem un cilvēkiemJaunzēlandes adrenalīnsPatagonijas vējš un Argentīnas krāsasKolumbija un Zudusī pilsētaKilimandžaro un savvaļas dzīves mācībstundaAtakamas tuksneša muzejsInle Lake ezera dzīve un zelta saulrieti BaganāDienvidāfrika - 4000 visdažādāko emociju kilometri

Dienvidāfrika

Dienvidāfrika - 4000 visdažādāko emociju kilometriPar vīnu un mākslu« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Eiropas vasaras festivālu ceļvedis 2017

Nozīmīgākās pavasara un vasaras mākslas izstādes: Ziemeļvalstis

Ceļvedis: 57. Venēcijas mākslas biennāles nacionālie paviljoni

Ceļvedis 57. Venēcijas mākslas biennāles satelītizstāžu un neatkarīgo izstāžu programmā

Fransisko Goijas “Kaprīzes”. 10 lietas, kas jāzina

Citādi maršruti · Āfrika · dienvidāfrika · Dienvidāfrika · Ieva Irbina

Dienvidāfrika - 4000 visdažādāko emociju kilometri

Autors: Ieva Irbina0 ATSAUKSMES

Dienvidāfrika - 4000 visdažādāko emociju kilometri

Konceptuālās kulinārijas galamērķi

Pirms Dienvidāfrikas apmeklējuma jau bija dzirdēts, ka tā kļūstot par gardēžu iecienītu galamērķi, un patiesi - daudzveidīgās restorānu scēnas izbaudīšana bija viens no šī ceļojuma piedzīvojumiem.

Daudzi Eiropas lielie, Michelin-zvaigžņotie šefpavāri Dienvidāfriku izraudzījušies kā savu nākamo restorānu mājvietu. To vidū Luke-Dale Roberts ar savu The Test Kitchen (Woodstock, Keiptauna), Scot Kirton ar La Colombe (Constantia, Keiptauna) un Michael Broughton ar Terroir (Stellenboša). Tie ir tikai daži vārdi, bet atšķirībā no Eiropas - par šo meistaru gatavoto maltīti šeit jūs šķirsieties no vismaz trīs reizes mazākas naudas summas (Eiropas 300-350 EUR vietā par set menu, šeit pietiks ar ap 100 EUR, iekļaujot vismaz setiņus ēdienus un vīnu. Kā jums tas patīk?). Restorānu dažādība patīkami pārsteigs un ļaus izbaudīt gan augstas raudzes franču kulinārijas paraugstundas, gan absolūti konceptuālu pieeju ēdiena pagatavošanā. Ir gan jāņem vērā, ka dažu restorānu rezervāciju grāmatas aizpildījums paredz savu apmeklējumu pietiekt pat sešus mēnešus uz priekšu.

Dienvidāfrikas restorānu topa augšgalā esošā restorāna The Test Kitchen šefpavārs Luke-Dale Roberts, piemēram, ir atvēris mazāk glancētu un pieejamāku restorānu The Pot Luck Club (Woodstock, Keiptauna), kurā kopā ar kompanjonu Wesley Randles uzbūvējis konceptēdiena karti. Tā strukturēta pēc garšu paletes (salds, skābs, rūgts utt.) un ēdieni tiek pasniegti nelielu tapu veidā, kas ļauj visai gardēžu kompānijai nogaršot iespējami plašu restorāna piedāvājumu. The Pot Luck Club jūs pārsteigs ne tikai ar ēdienkarti, bet arī ar restorāna interjeru. Tā kā resotrāns iekārtots izbijušu dzirnavu pēdējā stāvā, apmeklētāji var baudīt teju 360 grādu skatu uz pilsētu.

Savukārt Franshukas Babel restorāna koncepts ir balstīts krāsās. Zaļajā konceptā tiek pasniegts milzīgs šķīvis ar dažnedažādākajiem zaļajiem dārzeņiem un augļiem, kas papildināti ar gorgonzola un mascarpone sieru, un grauzdētām pistācijām; savukārt oranžajā iederas kūpinātas foreles terīne ar persikiem; sarkanajā - līdzās baklažānu terīnei tiek pasniegti saldi marinēti rabarberi. Savukārt, ja kārojas ko saldu un asu, - iespējams nogaršot gurķu, redīsu un ingvera sorbetu ar vasaras ogām.

Dienvidāfrika sniedz iespēju piedzīvot ēdienu pavisam citādāk. Johanesburgas restorānā Five Hundred katrs no tiem ir kā mākslas darbs, kuru, līdz ar stāstu, pasniedz tā autors - pavārs. Teatrālisma spilgtināšanai restorānā ir tikai seši galdiņi, visa telpa ir melna un teju vienīgais gaismas stars nāk no atvērtā stila virtuves, kurā top kulinārie mākslas darbi.

Keiptauna. Frizētavas un bāriņi jūras konteineros

Foto: Dienvidāfrika - 4000 visdažādāko emociju kilometri

Keiptaunā, līdzīgi kā citās lielākajās Dienvidāfrikas pilsētās, līdzāspastāv spožums un posts. Langa - 3 kvadrātkilometrus ne-lielā, blīvi apdzīvotā teritorija, kuru veido improvizētas, no dažādiem būvniecības materiālu atlikumiem sastiķētas būdas, - ir viena no Keiptaunas shanty town. Elektrības zagšana un nedrošas, pašrocīgi veidotas komutācijas sistēmas ir iedzīvotāju ikdiena, kas viņu mājokļus padara ugunsnedrošus. Šī ir vieta, kur redzēt ar spožo restorānu kultūru kontrastējošo Keiptaunas nabadzīgo iedzīvotāju dzīvi, tostarp - biznesa struktūras. Viss pieticīgais vietējo bizness tiek izvietots nelielos jūras konteineros; tajos tiek atvērti veikali, bāriņi, frizētavas, šūšanas darbnīcas un citi kopienai nepieciešamie paklapojumi.

Foto: Dienvidāfrika - 4000 visdažādāko emociju kilometri

Apciemot shanty town ir ļoti audzinoši un noderīgi. Tomēr to nevajadzētu darīt bez vietējā pavadoņa, jo vizīte var izvērsties krietni savādāka kā cerēts. Vairāku stundu garo pastaigu, viesojoties dažās mājās, dzerot tēju ar vietējiem iedzīvotājiem un uzklausot viņu dzīves stāstus, vislabāk veikt attiecīgajā kopienā dzīvojoša gida pavadībā. Naudu, kas tiek samaksāta, gids sadala starp visiem apmeklējumā iesaistītajiem iedzīvotājiem.

Foto: Dienvidāfrika - 4000 visdažādāko emociju kilometri

Mums bija iespēja paviesoties arī vietējā bārā - šīfera būdā bez grīdas, kura iekšpuse aprīkota ar gar malām izvietotiem koka benķiem un dažiem bluķiem. Tajā tiek tirgots alus, kas darīts no raudzētas kukurūzas, un tā garšas īpašības varētu raksturot kā... īpatnējas. Lai kliedētu aizdomas, ka virums nav pārāk dzerams, bārā esošie ļaudis dzēra no tā paša lielā kausa, kurš tika piedāvāts arī mums. Trīs litru alus spainītis maksāja aptuveni 50 eiro centrus, un pēc mūsu aiziešanas - vietējie turpināja mieloties ar mūsu uzsaukto dzērienu.

Šeit, līdzīgi kā citās Dienvidāfrikas pilsētās, visērtāk pārvietoties ar taksometriem. Sabiedriskā transporta sistēma ir ļoti komplicēta - autobusiem maršruti it kā ir, tomēr to apzināšana ir teju neiespējama. Pieturu īsti nav, un busiņu apturēšanai ir jāparzina īkšķu zīmju sistēma - pacelts, uz leju, pa labi vai pa kreisi - var norādīt, kurp vēlies braukt, lai attiecīgais autobuss tad apstātos.

Table Mountain virs Keiptaunas

Foto: Dienvidāfrika - 4000 visdažādāko emociju kilometri

Keiptaunu nevar uzskatīt par apmeklētu, kamēr pilsēta nav aplūkota no Table Mountain. Saulainajā pilsētā mākoņi mēdz parādīties negaidīti, ne tikai aizsedzot skatu uz pilsētu, bet arī liedzot doties augšup kalnā, tādēļ kāpšanai jāizmanto pirmā saulainā diena. Table Mountain virsotnē var nokļūt gan kājām, gan izmantojot pacēlāju. Kāpieniem ir iezīmētas vairākas takas - īsākas un vieglākas, kā arī piņķerīgākās ar garāku distanci. Vidēji kāpienam Table Mountain jāparedz 2 līdz 3 stundas pa labiekārtotu taku gar kalna malu. Lai virsotni sasniegtu ar pacēlāja palīdzību, ieteicams biļetes iegādāties iepriekšējā vakarā, jo augšupbraukt gribētāju vasaras sezonā ir daudz, un var nākties pazaudēt laiku, gaidot rindā. No ragveida Table Mountain virsotnes iespējams pārredzēt gan Keiptaunas vienu, gan otru pilsētas pusi, kas ir patiesi iespaidīgs un skaists skats, kas ļauj iegūt priekšstatu par pilsētas apjomiem.

Labās Cerības rags

Labās Cerības rags (Cape of Good Hope) un Cape Point ir skaists vienas dienas brauciens, kurā pa ceļam apskatīt pingvīnu koloniju Boulders Beach, iztaigāt ap ragu esošo piekrasti un izbaudīt okeāna viļņu majestātiskumu. Cape Point ir divas bākas. Vecā bāka mākoņainā laikā bija tik neredzama, ka kuģi ieskrēja klintīs, tādēļ vēlāk tika uzbūvēta jauna bāka - daudz augstāka par pirmo, kas esot arī spēcīgākā bāka visā Dienvidāfrikā. Labās Cerības raga dabas rezervāts ir arī lieliska vieta dažāda garuma un sarežģītības pakāpēs pārgājieniem. Vairāk: capepoint.co.za

Kempingu tradīcija

Negaidīti spēcīga izrādījās Dienvidāfrikas kempingu tradīcija, kuru īpaši labi var piedzīvot un iepazīt Ziemassvētku laikā, jo pēdējās trīs decembra nedēļas ir viens no gada populārākajiem atvaļinājumu laikiem. Šis laiks sakrīt arī ar vasaras sākumu un pēdējām brīvajām nedēļām pirms jaunā mācību gada sākuma, tādēļ kempingus aizpilda vietējie ceļotāji, kuri mēdz nobāzēties vienā punktā, un no tā doties mazos vienas dienas izbraucienos pa tuvējo apkārtni.

Kempingu tradīcija kā fakts pats par sevi nebūtu nekas īpaši izceļams, ja vien mēs nebūtu redzējuši viņu teltis... Drīzāk tās būtu saucamas par pieklājīgām mājām ar divstāvu gultām, atsevišķu telpu apģērbam, virtuvi aprīkotu ar grilu, gāzes plīti, gatavošanas virsmu un terasi, zem kuras baudīt nesteidzīgu ikdienu. Kempingos vietas tiek marķētas un katram tiek atvēlēts vismaz 5x5m liels laukums ar elektrības pieslēgumu.

Foto: Dienvidāfrika - 4000 visdažādāko emociju kilometri

Arī mēs noīrējām telti... salokāmu telti uz džipa jumta! Ar to mēs gar piekrasti devāmies no Keiptaunas virzienā uz Johannesburgu, lai pa ceļam baudītu dabu un mazos ciematiņus. Bijām iecerējuši palikt iespējami mazākos kempingos, lai izvairītos no lielām masām un izbaudītu mieru. Tā kā vēlējāmies ļauties vietu valdzinājumam, un uzkavēties ilgāk tur kur mums īpaši patīk, neko uz priekš rezervējuši nebijām, kas reizē bija gan lieliska ideja, gan kļūda, jo liela daļa mazo un skaisto kempingu bija aizņemti. Tikai vienu reizi bijām spiesti palikt patiesi lielā kempingā, kas faktiski izskatījās pēc maza privāto māju mikrorajona. Tad arī vēlreiz pārliecinājāmies, ka mazumā ir daudz lielāks kārotais šarms un samazinātais ērtību apjoms to nespēj traucēt.

Vīna reģionu centri

Foto: Dienvidāfrika - 4000 visdažādāko emociju kilometri

No Keiptaunas sēdāmies savā mašīnā-mājā un devāmies uz vīna reģioniem Franshuku (Franschhoek) un Stellenbošu (Stellenbosch), kas, lai gan ir mazas pilsētiņas, tomēr nozīmīgākās vīna reģionā. Franshukas galvenajā ielā ir visu lielo vīna darītavu pārstāvniecības. Vīna degustācijas ir iespējamas gan abu ciematiņu centros esošajās vīna darītavu pilsētas mājās, kurās nereti ir arī restorāni, gan arī aizbraucot uz pašām vīna darītavām.

Tā kā vīna reģions ir kalnu ieskauts, atsevišķas darītavas piedāvā iespēju doties arī vairāku stundu pārgājienā pa vīna laukiem un tiem pieguļošajiem kalniem. La Motte (www.la-motte.com) ir viena no tādām vietām. Katrā ziņā ir vērts uzkāpt kalnā, lai ieraudzītu brīnišķīgo skatu pāri vīna ielejai.

Dodoties uz Franshuku un Stellenbošu, ieteicams iegadāties Platter's Wine Guide – Dienvidāfrikas vīna ceļvedi, kurā aptvertas visas vīna darītavas ar to novērtējumu, reitingiem un vīnu aprakstiem. Pārsvarā vīna darītavās iespējams nobaudīt un iegādāties pēdējos gados darīto vīnu. Vecāki tajās grūti atrodami. Kā stāstīja kādas vīna darītavas someljē, tas tā esot tālab, ka vietējā tirgū vīna cenas ir samērā zemas, savukārt, lai vīnus uzglabātu ir nepieciešami pagrabi, kas paredz papildus darbu un izdevumus, kurus liela daļa vīna darītavu nevar atļauties.

Blakus nozīmīgāko vīna darītavu mājvietām visbiežāk  rodami arī labākie reģiona restorāni. Franshuka un Stellenboša ir īsts gardēžu epicentrs, kurā atrodas vairāki valsts slavenākie resotrāni - The Tasting Room at Le Quartier Français (Franshuka), Terroir un Babel (Stellenboša). Bet droši var teikt, ka ikvienā Franshukas restorānā būs iespēja baudīt lielisku maltīti.

Naktsmāju iespējas abās pilsētiņās ir plašas - sākot ar iespēju dzīvot viesnīcās, kas iekārtotas vīna darītavām blakus esošos namiņos, gan izmantojot AirBnB iespējas un noīrējot privātu mājiņu vīnogulāja lauka vidū.

Piekrastes pastkartes

Foto: Dienvidāfrika - 4000 visdažādāko emociju kilometri

Mūsu nākamais pieturas punkts ceļā gar piekrasti, kas līdzinās braucienam pa pastkarti, bija Moselbeja (Mossel Bay) ciemats, kur var pieēsties austeres un mīdijas, un sērfot.

Tam sekoja Knysna, kas atrodas 30 km no Pletenbergas līča (Plettenberg Bay) - vienas no populārākajām pludmalēm, kur lieliski iespējams arī sērfot. Pletenberga ir gana klasisks kūrorts, tādēļ mēs izvēlējāmies apmesties Knysna, kas ir labāka un mierpilnāka alternatīva. Esot šeit, noteikti jāizmanto iespēja tikt pie svaigām jūras veltēm, īpaši tunča. Svaigais tunča gabals (2kg), no kura pietika gan brokastu tunča tartaram, gan steikam sev un kaimiņiem kempingā, - izmaksāja vien 15 EUR.

Knysna ir arī īstā vieta, kur nobāzēties, ja ir vēlme apceļot apkārt esošos dzīvnieku parkus un dabas parkus. Šeit sākas, tā saucamais, Garden Route, kas tiek uzskatīts par īpaši skaistu automaršrutu – arī pasaules kontekstā. Iespaidīgi skati - gigantiskas klintis, lielas, plašas un tukšas pludmales... Starp citu, ja pludmale ir tukša, jāatceras, ka ir arī iemesls, kāpēc tā ir tukša... Pēc dienas pavadītas Pletenbergbejā sērfojot, mazie instruktori atklāja, ka haizivju šeit ir ne mazums. Identificēt tuvumā tās varot sekojoši: ja tuvu krastam peld vairākas spuras – tie ir delfīni, ja viena spura – tad tā ir haizivs.

Garden Route ar pasaulē augstāko bungee jumping tiltu

Foto: Dienvidāfrika - 4000 visdažādāko emociju kilometri

Garden Route posmā ir virkne interesantu ainavu, tostarp rūpīgi taisnās līnijās stādītie meži (kokrūpniecība ļoti svarīga Dienvidāfrikas ekonomikas daļa), adrenalīna mīļotājiem netālu no Pletenbergbejas ir Bloukrans River Bridge – pasaulē augstākais bungee jumping tilts (216m). Pa ceļam vēl ir virkne dažādu aktivitāšu, tostarp pastaigas pa ķēžu tiltu sistēmu Storms River Bridge pāri kanālam, kanoe laivu izbraucieni, utt. Šī vieta ir īpaša ar vēl kādu piedzīvojumu - šeit sākas viens no skaistākajiem Dienvidāfrikas piecu dienu pārgājieniem Otter Trail (vairāk: www.sanparks.org). Tā burvība meklējama gan dabas skaistumā, jo ceļš ved gar krastu, gan tajā, ka veiksmīgi to iespējams pievārēt, sekojot paisuma un bēguma ciklam, lai paspētu sķērsot upes. Visbeidzot, par ļoti īpašu to padara ierobežotais gājēju skaits - trekam jāpiesakas savlaicīgi un tikai apstiprināto pieteikumu īpašnieki varēs tajā doties.

Dzīvnieku parku daudzveidība

Foto: Dienvidāfrika - 4000 visdažādāko emociju kilometri

Portelizabeta (Port Elizabeth) ir otra lielākā Dienvidāfrika pilsēta. Tā ir reizē kūrortpilsēta, reizē ļoti rūpnieciska un pārapdzīvota, tāpēc, ja kārojas baudīt dabu – ieteicams palikt kādā mazākā ciematā tai blakus.

Ap šiem ciematiem koncentrējas dzīvnieku rezervāti, kuru Dienvidāfrikā ir ļoti daudz. Lielākoties tie ir privāti, katrs specializējas savā dzīvnieku izlasē, un tie iekārtoti tā, lai apmeklētāji varētu ērti pavadīt arī ilgāku laiku, apmetoties pa nakti bungalo namiņos. Noteikti vērts apmeklēt Addo Elephant National Park – lielāko ziloņu parku, kurā dzīvo aptuveni 300-400 ziloņu. Tā šarms ir tajā, ka ir atļauts braukt pašam ar savu mašīnu, pašam uz savu atbildību, iztiekot bez gida, kāpt ārā un visu pieredzēt pašam - maldīties un negaidīti sastapties ar dzīvnieku pasauli, tostarp pa ceļu pretīm soļojošiem ziloņiem.

Xhosa etniskās grupas ļaudis, kuru vecuma noteikšanas atskaites punkts ir lielais siseņu uzbrukums

Foto: Dienvidāfrika - 4000 visdažādāko emociju kilometri

Dienvidāfrikā ir daudz etnisko grupu, kuras dzīvo dažādos valsts reģionos, un kurām atšķiras ne tikai kultūras paražas, bet arī valoda. Ieinteresēti Xhosa etniskās grupas cilvēku dzīvē, kuru valodai raksturīgs tāds kā klakšķis, devāmies uz Kofībeju (Coffee Bay). Divas stundas pa neceļiem līdz Xhosa cilvēku apaļo māju ciematam vējainajā Tshani, kur dzīvo tikai vietējie, un ceļinieku šeit atklīst maz. Te ir tikai viena backpacker viesu māja, kurā brokastis, pusdienas un vakariņas tiek servētas visiem kopā, iepriekš tām piesakoties. Vakaros tur notiekošajās kopīgajās pasēdēšanās izdevās sastapt kādu BMW inženieri, kurš šeit nodevās savrupai skicēšanai.

Foto: Dienvidāfrika - 4000 visdažādāko emociju kilometri

Apciemojām arī kādas vietējās mājās, kurās mīt vienas ģimenes sievietes trīs paaudzēs. Vecākā kundze stāstīja par savu bērnību, par to kā satikusi vīru, un to, kā ticis noteikts viņas vecums. Kad valdība nolēma reģistrēt iedzīvotājus, to vecums tika noteikts pēc tā, vai tie piedzīvojuši lielo siseņu uzbrukumu, un, cik pieauguši bijuši tajā brīdī.

Foto: Dienvidāfrika - 4000 visdažādāko emociju kilometri

Zemes šeit ir daudz, taču tā netiek iekopta vai pārvērsta dārzos, jo vietējie raduši ēst noteiktus pārtikas produktus un citus tiem nevajag. Mājas apaļā forma ir tādēļ, lai gari nevarētu paslēpties stūros, un telpa mājā ir tikai viena - tā reizē ir virtuve un dzīvojamā telpa, bet vakaros tiek pārvērsta par guļamtelpu, kurā vīrieši guļ vienā istabas malā un sievietes - otrā. Pie katras mājas šeit ir krūmi, kuros tiek veidoti vietējās mājas apbedījumi. Vecākie ļaudis tiek apbedīti augstāk pauguros, bērni - zemāk.

Drakensberga kalna izaicinājums

Foto: Dienvidāfrika - 4000 visdažādāko emociju kilometriFoto: Dienvidāfrika - 4000 visdažādāko emociju kilometriFoto: Dienvidāfrika - 4000 visdažādāko emociju kilometri

Tālāk sekoja mūsu izraudzītais pārbaudījums – sākotnēji plānotais piecu dienu treks Drakensberga kalnā, kas vēlāk tika iespiests četrās dienās. Karšu sistēmas ir ļoti advancētas, tāpēc kalnā var doties individuāli, bez gidiem. Drakensbergatreka mīļotājiem sniedz daudz dažāda garuma pārgājienu iespējas. Nakšņot var jebkur un ūdeni ņemt no jebkura strauta vai ezera.

Foto: Dienvidāfrika - 4000 visdažādāko emociju kilometri

Mēs savam gājienam izvēlējāmies piecu dienu pārgājiena maršrutu ar sākumu un beigām Injisuthi kempingā. Šāds variants ļāva nodrošināties ar vieglu transporta loģistiku, proti, auto atstājot kempingā un pēc pārgājiena tur izmantojot arī dušu. Kopējā distance gājienam ir aptuveni 40 km, kas mierīgi pieveicami piecās dienās. Nakšņošana parasti ir teltīs. Pirmajā nakšņošanas vietā mēs savu matracīti iecēlām pamestā mājā, pārlaidām nakti, lai jau nākamajā dienā izturētu 3 stundu ilgu, noguruma pilnu gājienu augšup kalnā, meklējot ceļu starp akmeņu nogruvumiem. Siena izrādījās gana stāva un, sasniedzot augšu, mums par nelaimi, paredzētais ūdens avots bija izžuvis, tādēļ nācās ceļu turpināt līdz ūdeni atradām. Ceļā sastapām vairākus ganus, kas kalnaugšā mēdz pavadīt līdz pat deviņiem mēnešiem. Daži no tiem nāca pie mums diedelēt ēdienu, citi - vienkārši intereses dzīti tuvojās skatam pietiekamā attālumā, bet ne tuvāk.

Foto: Dienvidāfrika - 4000 visdažādāko emociju kilometri

Otrais Drakensberga kalnos pavadītais vakars sakrita ar Ziemassvētku vakaru, kur galdā (uz akmens) cēlām no Latvijas līdzi ņemtās un kalnā nestās piparkūkas. Pilnmēness nakts teltī tika pārlaista lieliski, taču no rīta mūs pārsteidza mākonis, kas pārbaudīja telts lietus noturību un atklāja, ka līdzi uz vietas izīrētā telts ar lietu draudzējas maz. Telts paspējusi izmirkt slapja, tādēļ bija skaidrs, ka nākamo nakti pavadīt zem klajas debess lietus gadījumā nevarēsim. Sasniedzot Drakensberga augstāko virsotni Mafadi (3451m v.j.l), kas atrodas tieši pa vidu uz Lesoto un Dienvidāfrikas robežas, pie apvāršņa parādījās liels un melns mākonis, kas līdzi nesa ne tikai lietu, bet arī zibeņus. Zinot, ka telts negaisu neizturēs, tika pieņemts lēmums turpināt ceļu līdz alai, kurā nakšņot. Pēc 10 stundu gājiena, no kurām pēdējās 4 tika veiktas pa ļoti slidenu un stāvu ceļu lejup (paldies, Dievam, arī miglā tītu, kas neļāva apjaust kraujas stāvumu), - nonācām plānotajā nakšņošanas vietā. Pārgurums, slapjās drēbes un zābaki, un muskuļu sāpes lika par sevi manīt, tādēļ nakts nebija īpaši mierpilna. Tā drīzāk uzjundīja domas par apkārt klīstošajiem babuīniem un čūskām, kas varētu iemaldīties mūsu naktsmītnē.

Pēdējās dienas gājiens aizvien turpinājās lejup, tomēr stāvums bija mērens un viegli pieveicams. Neskatoties uz to, ka laika apstākļi mūs lutināja tikai pirmās divas dienas, šis noteikti ir viens no skaistākajiem un reizē arī vientuļākajiem pārgājieniem, kādā būts.

Aparteīda pilsēta Johannesburga ar savu burvju un zintnieku tirgu

 Foto: Dienvidāfrika - 4000 visdažādāko emociju kilometri

Mūsu pēdējais pieturas punkts bija Johannesburga - savā ziņā savāda vieta, jo raisītās emocijas īsti neļāva saprast, vai šī pilsēta patīk vai nepatīk.

Aparteīda pilsētas stāstā iezīmējas arī laiks, kad apcietināja un vēlāk atbrīvoja Nelsonu Mandelu, un veids, kā uz to reaģēja tur esošā balto cilvēku kopiena. Līdz ar aparteīda beigām, baltie cilvēki savā ziņā muka prom no pilsētas centra, kur bija sacēluši daudzstāvu dzīvojamās, biroju un viesnīcu ēkas. Rezultātā liela daļa ēku tika pamestas. Arī šobrīd pilsētā aizvien ir ļoti daudz tukšu ēku, kurās pa laikam ievācas imigranti un bezpajumtnieki.

Foto: Dienvidāfrika - 4000 visdažādāko emociju kilometri

Savulaik iebraucēji Johannesburgā pārņēma vairākus no šiem namiem, to skaitā pilsētas augstāko ēku ar 30 stāviem. Ēkas arhitektūra veidota ar tādu kā iekšējo ātriju, un, tā kā ēkai tikusi atslēgta elektrība un lifti nedarbojušies - šajā tukšajā serdē iedzīvotāji metuši visu to nevajadzīgo mantību, ko grūti bijis citādāk dabūt lejā. Kad ēku pārpirka attīstītāji, - tās centru sešdesmit vīri tīrīja trīs mēnešus. Šos pilsētas stāstus dzirdēt un acīm skatīt iespējams, izmantojot viesu mājas CurioCity (www.curiocitybackpackers.com) sniegtos ekskursiju pakalpojumus. Tā ir iespēja apskatīt arī pilsētas skaistāko rajonu – Maboneng, kas savulaik bijis absolūts skvotu epicentrs, bet šobrīd ēkas tiek sakoptas un tajās ierīkotas skolas, bērnudārzi vai dzīvokļu mājas.  Patlaban tiek būvēta jauna Johannesburga, tāpēc tieši tagad turp vērts ir doties, lai to visu pieredzētu.

Interesants pilsētas pieturpunkts ir burvju un zintnieku tirgus, kura plašajā piedāvājumā rodams viss burvestībām nepieciešamais - kazas galvas, kaķu mēles, vistu kājas.

Foto: Dienvidāfrika - 4000 visdažādāko emociju kilometri

Savu ceļojumu mēs noslēdzām ar aparteīda muzeja apmeklējumu (www.apartheidmuseum.org), taču, iespējams, tieši ar to vajadzētu sākt. Tas pilnībā izstāsta visas valsts vēsturi un mēneša laikā pievecot 4000 km, – mums jau bija izveidojies savs priekšstats par lietu kārtību šajā zemē.

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: