GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW JAUNUMI FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Etiopija

Baudītāja ceļvedisCitādi maršruti

IZVĒLIES AUTORU

Zilā Nīla un papirussDivās dienās 2222 km pa IslandiMarokas piezīmes

Etiopija

Zilā Nīla un papiruss« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Citādi maršruti · Āfrika · etiopija · Etiopija · Andžejs Neguliners

Zilā Nīla un papiruss

Autors: Andžejs Neguliners1 ATSAUKSME

Zilā Nīla un papiruss

Ir 2006.gada 28.oktobra agrs rīts. Pēc pārlidojuma Rīga-Londona-Addis Ababa ierodamies praktiski tukšā Bole lidostā Etiopijas galvaspilsētā. Pirmais iespaids ir maldinošs - tipiskās Āfrikas ainavas vietā Addis Ababa mūs sagaida miglā tīta un ar knapiem +10C grādiem. Tiesa, maldināšana turpinās arī vēlāk - gaidāmā karstuma un savannas vietā dažas dienas pat nākas nedaudz salt. Iemesls ir diezgan vienkāršs - Etiopija atrodas starp 2 km un 4,5 km virs jūras līmeņa.
Mūs sagaida internetā atrastais Tariku - Jamaikas izskata vietējais, ar labām angļu valodas, vietējās ģeogrāfijas, faunas un floras zināšanām. Ļoti pieredzējis gids - jau 8 gadus stūrē pa Etiopijas ceļiem.
Lai tiktu pie vietējām naudas vienībām - Birr'ām, jāņem līdzi ASV dolāri, kurus labāk mainīt „uz ielas". Kursa atšķirība starp banku un „ielu" ir diezgan liela. Pirmo reizi gan aizbraucām uz banku (pastāv tikai valsts banka). Tur mani „atbruņoja" - nācās atstāt fotoaparātu mašīnā. Pasākums izvērtās uz minūtēm 40. Vienā lodziņā atdevu visus dolārus, par ko pretī saņēmu tādu kā monētu no lēta alumīnija ar kārtas numuru. Pēc vairākkārtējiem pieprasījumiem mani pieņēma pie nākošā lodziņa, kur izsniedza saburzītu papīrīti, taču uz tā bija minēta summa, ko nodevu. Pie trešā lodziņa saņēmu aprēķinu vietējā valūtā, kuru man skaidrā naudā izsniedza pie ceturtā lodziņa. Daļu palūdzu samainīt mazākās vienībās, lai vēlāk būtu vieglāk norēķināties ar cilšu pārstāvjiem. Ekvivalents pusotra tūkstoša dolāriem aizņēma pusi no manas mugursomas.
Jau pirmajā dienā braucam ārā no pilsētas, jo pēc iespējas ātrāk gribam nokļūt dienvidos, kur mīt slavenā Mursi cilts - mūsu brauciena galvenais mērķis. Vismaz sākotnēji.

Pirmās pusdienas pārsteidz ar nenormāli lielu gaļas daudzumu. Tāda vāji termiski apstrādāta, ļoti sīksta nezināma lopa gaļa, sagriezta mazos gabaliņos un pasniegta ar milzumu ļoti stipru piedevu. Tas viss ēdams ar rokām, piekožot inžeru (injera) - vietējo pankūkas izskata raudzētu maizi un piedzerot, kā vēlāk izrādījās, ļoti garšīgu vietējo alu. Tas tur ir nopērkams vismaz piecos veidos, turklāt visi no tiem ir diezgan baudāmi.
Jo tālāk braucam no galvaspilsētas, jo sliktāks kļūst ceļš. It kā kaut kādas ceļazīmes ir, taču pazūd kopējā kontekstā. Apkārtne - ļoti nesakārtota un šķietami saplūst ar ceļu. Uz tā tiek darīts viss iespējamais - ceļam iet pāri, uz tā sēž, guļ. Arī čurā. Turklāt, šķiet, ka tā te ir ļoti normāla parādība, ka ceļa vidū kāds stāv un nokārtojas. Arī galvaspilsētas ielās. Un ne tikai vīrieši!
Sabiedriskais transports pastāv, taču bez precīziem grafikiem. Mēdz būt arī starppilsētu autobusi, taču pārsvarā kursē smagās automašīnas, kas pārvadā gan cilvēkus, gan lopus, gan mantas. Turklāt vienlaicīgi.
Pēc 7-8 stundu braukšanas pagaidām vēl pa sliktu asfaltu, nonākam pirmajā nakšņošanas vietā. Tā pārsteidz ar salīdzinoši labiem apstākļiem, netīru, taču dušu, baltiem palagiem un moskītu tīklu virs gultas. Tas izrādās visai noderīgs aksesuārs. Visādi lidojoši un rāpojoši mošķi ar mums nakšņoja vai visās „viesnīcās" - tā vismaz vietējie sauca tās vietas, kurās apmetāmies.
Vakarā piezvanām uz Rīgu, lai pateiktu, ka ar mums viss ir kārtībā. Zvanījām no Tariku mobilā telefona, izmantojot pilsētā nopirkto priekšapmaksas karti. Sākumā bija doma iegādāties vietējās SIM kartes, taču cena par tukšu karti (ap Ls 30) bija neadekvāti augsta un mēs atmetām šo domu. Arī tarifs ar Eiropu ir diezgan augsts - ap Ls 2,50 minūtē.

Ūdens pret kalnu un otrādais laiks

Foto: Zilā Nīla un papirussFoto: Zilā Nīla un papirussFoto: Zilā Nīla un papiruss

Esam 270 km no Addis Ababa - pilsētā Awasa. Brokastīs iepazīstam pirmo „omletes" paveidu - sasmalcināta cepta omlete ar zaļajiem pipariem un avokado. Vēlāk iepazinām vēl vismaz 20 veidus, kā pagatavot ceptu olu, un tā arī trīs nedēļu laikā nepiespiedām nevienu ēstuvi tās uzvārīt. Viņi nesaprata - kā!?
Vietējā zivju tirgū uzmanību piesaista Marabu (cilvēka auguma putni, kas pat prot lidot). Paceļoties gaisā, viņi saceļ vēju vairāku metru rādiusā. Nekādu īpašo zivju gan te nav - pārsvarā mazi samiņi un citas mazas zivteles. Vietējie tās ēd jēlas.
Tālāk - uz septiņas stundas attālo Goba ciematu. Par nakts braukšanu ir jāaizmirst, jo naktī aktivizējas lielceļu bandas, un sekas var būt diezgan bēdīgas. Tirgū ir brīvi nopērkami Kalašņikova tipa automātiskie ieroči, kas vienkāršiem tūristiem liek stipri pārdomāt pārvietošanos naktī.
Pa ceļam sastopam bariņu ar babuīniem. Ceļš ir izteikti slikts, un pamazām ved kalnā. Esam 3200 m virs jūras līmeņa. Kad beidzot ierodamies Goba viesnīcā, tā ir pilna ar faranji (ārzemniekiem). Ciematā esot 200-300 tūkstoši iedzīvotāju. Precizitāte apšaubāma, jo redzot kā un kur viņi dzīvo, nedomāju, ka kāds spēj saskaitīt. Goba ir tikai viena centrālā iela, no kuras arī nekad īpaši nenogriežamies. Vakarā vietējā krogā izdzeram kādus 25 alus. Tas ir arī vienīgais produkts, kas te tiek piedāvāts.
Bale Mountains National Park ir vēl tālāk kalnos. Esam ceļā jau vairākas stundas, bet nobraukti tikai 30 km. Ceļš ir ārkārtīgi slikts, vietām teju neizbraucams. Taču Land Cruiser demonstrē patiešām izcilas spējas.
Kāds no maniem ceļabiedriem pēkšņi sajūsmināts izlec no auto. Izrādās, ka esam nonākuši vietā, kur ūdens tek pret fizikas un gravitācijas likumiem - pret kalnu. Skats tiešām jocīgs. Faktam ir vairāki skaidrojumi - (1) mistiskais (par kosmosa un citplanētiešu ietekmi uz mūsu sadzīvi), (2) zinātniskais, bet nepierādītais - magnētisks lauks un (3) racionālais - visa zemes plātne tajā vietā vairāku kvadrātkilometru platībā ir šķība. Pēdējais šķiet visreālākais.
Kad esam 4 km augstumā, Tariku mūs izmet no mašīnas, sakot, ka tālāk esot jāiet kājām. Temperatūra ap 0, krūtīs spiež - ejam augšā. Nevienam no mums nav nekādas augstkalnu pieredzes un viegli nav. Beidzot tiekam līdz otrajai augstākajai kalna virsotnei Etiopijā Tullu Deemtu - 4377 m (pirmā ir Ras Dashen kalns - 4543 m valsts ziemeļos, kas ir trešā augstākā virsotne Āfrikā). Interesanti ir tas, ka līdz virsotnei iet ceļš un var uzbraukt ar auto (gan tikai ar jaudīgu pilnpiedziņas auto).
Lejā redzams neaptverami liels klajums - Sanetti plateau. Tāda sajūta, ka visu Latvijas teritoriju tur varētu nolikt. Šis reģions ir slavens ar to, ka tajā mīt visretākā vilku suga uz pasaules. Ir palikuši tikai daži tūkstoši. Un pilnīgi normāli, ka tos arī neredzējām.

Foto: Zilā Nīla un papirussFoto: Zilā Nīla un papirussFoto: Zilā Nīla un papiruss

Lejup iet ātrāk. Kad vakarā nonākam nakšņošanas vietā Dinsho Lodge, mūs sagaida lepns uzraksts - Conservation is our motto! Tā ka jau ir vēls, ātri izstaigājam nacionālo parku, pamanījām Nyala (vietējās antilopes) un kārpainās mežacūkas (warthogs). Nakšņojam padsmitvietīgā istabā - auksts, dzeram Tarika sagādāto araki (pašdzīts alkohols, līdzīgs turku raki u.c. valstu „pašdzītajiem").
No rīta izstaigājam to pašu taku, ieraudzījām tos pašus dzīvniekus un aizbraucām dzert bunna - Etiopiešu kafiju. To gatavo vienmēr un visur. Garšo lieliski - kā nekā kafijas dzimtene ir šeit - Kaffas reģionā.
Jāiemin, ka rīts šeit sākas ļoti agri - ap 6.00 doties ceļā jau kļuva par normu. Saule lec 6.00 no rīta, riet 6.15 vakarā. Ļoti precīzi. Līdz ar to ir 12 stundu gaišais un 12 stundu tumšais cikls. Ar pulksteni vispār bija interesanti. Viņiem diennakts sākas 6.00 no rīta nevis tā, kā pie mums - 00.00 naktī. Līdz ar to viss ir otrādi. Piemēram, kad mums ir 14.00 dienā, pie viņiem ir 8.00 no rīta. Kad mums 18.00 vakarā, tad viņiem diena jau beidzas, jo ir jau 00.00 naktī. Arī gads Etiopijā ir cits - mēs bijām iebraukuši 1999.gadā. Caur to arī valsts mārketinga sauklis - Visit Ethiopia and be 7 years younger! Kalendārs arī cits - atšķirībā no mūsu Gregoriāņu kalendāra, Etiopijā ir Juliāna kalendārs ar 13 mēnešiem no kuriem 12 pa 30 dienām un trīspadsmitais - 5 vai 6 dienas, atkarībā no gada. Šeit vēl viens sauklis - Country of 13 months of sunshine! Lai galīgi visu sajauktu, pieminēšu tikai, ka fiskālais gads sākas 8.jūlijā, bet Jauno gadu tur svin 11.septembrī. Tātad, pēc mūsu laika 2007.gada 11.septembrī Etiopijā sagaidīja Jauno tūkstošgadi (Millenium ir klāt!!!)

Vizīte pie karaļa un aitas uz skrejceļa

Foto: Zilā Nīla un papirussFoto: Zilā Nīla un papirussFoto: Zilā Nīla un papiruss

Braucam pa to pašu akmeņaino ceļu uz Awasi, tad uz Yabello. 12:30 - jau otrā kafija. Pa ceļam esam nopirkuši saldu citronveidīgu augli - Zeitun. Ieturam garšīgas pusdienas zem mango koka. Beidzot dabūjām kas līdzīgs sautējumam - kartupeļi ar gaļu un kāpostiem! Nakšņojam Agere Maryam. Vakariņās kārtējā omlete, alus un Shashemene nopirktā zālīte (efekta gan nav, laikam „vieglo" iesmērējuši). Shashemene ir „rasta" kustības galvaspilsēta pasaulē. Bob Marley arī nācis no šīs puses. Viņa atraitne pašlaik cīnās par Boba mirstīgo atlieku pārapbedīšanu Etiopijā.
Tariku mums prezentē Etiopijas pēdējā laika slavenāko dziedātāju Aster Aweke. Izcila māksliniece, kas pašlaik dzīvo ASV un caur daiļradi popularizē pasaulē savu valsti. Ļoti īpatnējas balss īpašniece, izklausās kā jauna meitene, bet jau stipri pāri pusmūžam. Tika prezentēts vēl viens mākslinieks, kura vārdu nepiefiksējām, arī ierakstus pēc tam atrast mums neizdevās. Meklējumus turpinu!
6:00 izbraucam - ceļā neskaitāmas termītu mājas. Sākumā apstājamies teju pie katras otrās, pēc tam pierodam. Brokastojam Yabello un dodamies uz sāls raktuvēm. Tās atrodas milzīgā bedrē, kuras apakšā ir ezers - melns kā nafta. Vietējie nirst, sagrābj melnu masu, kas sastāv no dūņām, dubļiem un sāls un nes ārā no ūdens. To visu viņi sakrāmē ādas maisos, krauj uz ēzeļiem, kas katru kravu 40 minūtes stiepj augšā uz ciematu. Un tā jau simtiem gadu. Mēs ieteicām efektīvāku darba organizāciju - sāli izžāvēt jau lejā, lai ēzeļiem vieglāk nest augšā. Bez rezultāta!!!
Dodoties lejup - ielejā, kļūst arvien karstāks. Apkārt sāk mudžēt dažādi dzīvnieki un lidināties putni.
Iebraucam Konso - dienvidu puses lielākajā un nozīmīgākajā pilsētā. Viesnīca kā vienmēr - elektrību ieslēdz tikai vakarā un pēc pieprasījuma. Ūdeni arī! Centralizētas elektroapgādes valstī nav, izņemot lielākās pilsētas - Addis Ababa, Arma Minch, Bahir Dar, Aksum. Citiem jāiztiek ar individuāliem dīzeļģeneratoriem. Viesnīcas numuriņi atgādina amerikāņu stila cietumu - ar restotām durvīm un logiem. Nez kāpēc nepārņem drošības sajūta?!?
Viesnīcas bārā pasūtinām gaļu un alu. Ir tik tumšs, ka savus lukturīšus izmantojam kā svecītes. Oficiantes mēģina mums tuvoties, jo viņu oficianšu darba laiks iet uz beigām un, kas zina, ja nu sanāk alternatīvais nakts darbs apvienošanas kārtībā!

Foto: Zilā Nīla un papirussFoto: Zilā Nīla un papirussFoto: Zilā Nīla un papiruss

Nākamajā dienā dodamies pie Konso karaļa. Interesants tipiņš. Sagaida mūs uzvalciņā, bet atvainojas, ka esot jāskrien uz sapulci centrā. Būšot pēc stundas. Tad arī ieģērbsies īstajos apģērbos un pastāstīs par senčiem. Tā arī notiek. Kamēr šis uz centru, viņa bērni (prinči) mūs izvadā pa senču kapiem. Virs zemes novietotas koka statujas, bet dažus metrus zem zemes tie vēl tagad sēž sēdus tādā kā kambarī. Pēc nāves tos 9 mēnešus, 9 dienas un 9 stundas „žāvē - mumificē", tad apglabā.
No sapulces pārradies karalis izstāsta savu stāstu par karalisko vēsturi. Viņam ir reliģiska, bet ne administratīva vara. Tomēr viņš regulāri piedalās Konso reģiona pašpārvaldē. Reģionā dzīvo ap 300 tūkstoši iedzīvotāju.
Pēcpusdienā braucam uz tirgu K'ey Afer. Pilns ar krāsainiem (izkrāsotiem) cilvēkiem. Pat īsti dzimumu nevar noteikt. Vīrieši staigā sadevušies rokās. Tirgo gan lielākoties visādus krāmus. Viens otram pārdod garšvielas un pulverveida krāsvielas, ko matus iekrāsot. It kā palīdzot arī pret karstumu. Tāds sarkans pulveris, izskatās pēc māla. Kad iesmērē matos, tad visu dienu gar muguru un krūtīm tek sarkanas tērcītes. Vēl pieejamas no Kenijas vestas lētas drēbes, segas un kaudzēm sandales. Sākumā nesaprotam, kāpēc tādos daudzumos jātirgo tupeles. Bet, kad ceļojums jau iet uz otru pusi, kļūst skaidrs, ka patiesībā viss ir ļoti vienkārši - vietējo iedzīvotāju misija ir IET. No punkta A uz punktu B, no rīta līdz vakaram. No ciemata uz ciematu. Un tā tās sandales nolietojas.
Dzīvojam Jinka ciematā ar lidmašīnu skrejceļu gar logiem. Kamēr nelido lidmašīnas, tiek ganītas aitas. Acīmredzot, lai nav jāpļauj. Kopumā vietējā gaisa satiksme ir diezgan organizēta. Mēs gan to neizmantojām, taču pastāv gan grafiki, gan pašas lidmašīnas. Tikai jāpārrezervē viss divkārši. Ja gadījumā esi nopircis biļeti, tas nekādā gadījumā negarantē vietu. 48 stundas pirms lidojuma jāpiesakās, ka tiešām lidosi. Ja nē, tad gaidi nākamo. A nākamā pēc nedēļas!

Khameru saderināšanās rituāls

Foto: Zilā Nīla un papirussFoto: Zilā Nīla un papirussFoto: Zilā Nīla un papiruss

Braucam uz Mursi ciematu. Tur ir atrodama Mursi etniskā grupa, kas dzīvo Debab Omo Zone reģionā, netālu no Sudānas robežas. Mursi iedzīvotāju skaits tiek lēsts starp 6-10 000. Ciemats ir visizolētākā vieta Etiopijā, tam apkārt ir kalni un no otras puses - Omo upe. Mursi iedzīvotājiem ir pašiem sava valoda, kas tā arī saucās Mursi. Neviens cits Etiopijā to neprot, ieskaitot mūsu gidu. Ciematā ir daži cilvēki, kas zina amāriešu valodu. Caur tiem tad arī notiek komunikācija. Šis ir ciemats, kur sievietes jaunībā atgriež apakšlūpu un izsit priekšējos zobus, lai varētu ielikt mutē māla apļus. Viņiem jau daudzus gadsimtus šķiet, ka tas ir skaisti! Ceļvedī bija minēts, ka vēsturiski šī paraža varēja rasties vergu laikā, lai it kā sevi sakropļojot zaudētu interesi no potenciālajiem vergturiem. Māla vai koka apļu diametram jābūt 12 cm vai lielākam. Fotografēt varam, bet par maksu - 2 Birr par bildi - ap 14 santīmu. Ciematam ir arī sava reliģija - animism. Latīņu vārds anima nozīmē dvēseli. Tātad - ticība dvēselēm, kas mājo ne tikai cilvēkos, bet arī lietās. Pašā pamatā animisms ir sastopams praktiski visās reliģijās. Vairāk par Mursi - www.mursi.org.
Lai tiktu uz Mago National Park centru, braucam 2,5 stundas pa neapdzīvotu apvidu, satiekot tikai dažus araki sadzērušos vietējos. Parks tāds patukšs - vien daži pērtiķi un nelieli bruņurupuči. Pa ceļam uz upi lielā karstuma dēļ sākām dziedāt dziesmiņu par ziediņu - Ababa. Starp citu, galvaspilsētas nosaukums tulkojumā nozīmē Jaunais Ziediņš - Addis Ababa.
Dimeka Market nopērku tādu kā sēdeklīti, izskatās pēc maziem sedliem. Vietējie to izmanto gan kā pagalvi, gan kā sēdekli. Unikāls priekšmets, raksturīgs tikai khameru cilts pārstāvjiem.
Pēc tam mūs aizved uz saderināšanās pasākumu. Rituāls notiek vairākus mēnešus gadā, diezgan haotiski dzerot araki un kafijas mizu novārījumu - garšo briesmīgi. Pirms tam vīrietis izvēlas savu nākamo sievu, ar buļļa mēsliem pieskaroties izredzētās meitenes rokai. Mēsli gan sajaukti ar medu un sviestu.
Pamatā pasākuma ideja ir ļoti vienkārša - sievietes dejo vīrieša priekšā, par ko saņem mīlestības apliecinājumu - sirsnīgu sitienu pa muguru ar svaigi sagatavotu rīksti. Un tā visu vakaru. Izrādās, ka tas viņām patīk. Vai jāpatīk! Khameru cilts sievietes nedrīkst izrādīt sāpes, tāpēc viss pasākums tiek uztverts ar smaidu. Araki tur noteikti palīdz. Tā tas norisinās vairākas stundas, kamēr visām līgavām muguras asiņainas. Turklāt ārstēt viņas tās nedrīkst. Mušas riņķo, skats baiss.
Uzslienam teltis, karsts pat vēlu vakarā - ap 25C, tālumā skan cilšu bungas un dziesmas. Vēl izejam vakara pastaigā līdz upei. Upe nozīmē vietu, kur tā tecēja lietus sezonā. Lēnām aizmiegam.

Termītu mājas

Foto: Zilā Nīla un papirussFoto: Zilā Nīla un papirussFoto: Zilā Nīla un papiruss

No rīta ar izgrebtām laivām pārceļamies Omo upei - uz Dasanech ciematu, lai tālāk dotos uz Omorate. Esam gandrīz tālākajā Etiopijas dienvidu punktā - nedaudz zemāk Turkana ezers un Kenija, pa kreisi 5 km attālumā - Sudāna. Ārkārtīgi karsts. Vakarā skaitām zvaigznes un guļam otro nakti teltīs. Nākamais ciemats ir Karo. Tipisks ciemats skaistā vietā. Ja esat bijuši pie Daugavas lokiem netālu no Krāslavas, tad skats ir līdzīgs, tikai latgaliešu vietā melni bērniņi. Iebraukšanas maksa visos ciematos ir aptuveni līdzīga - ap 50 Birr. Dienvidi ir apgūti. Rīt stūrējam uz Ziemeļiem.
Atpakaļ līdz Konso ir 5 stundu brauciens, tālāk visa diena līdz Arba Minch. Salīdzinoši milzīgai pilsētai ar dažiem miljoniem iedzīvotāju! Tā ir lielākā pilsēta Dienvidos, taču īsi pēc galējo dienvidu apmeklējuma Arba Minch liekas kā oāze ar 24 stundu elektrību, kā arī restorāniem ar zupu un kapučīno.
Pusdienās dodamies uz ceļvedī izslavēto Soma zivju restorānu. Tiešām labi un garšīgi. Īpaši zivju zupa - uz visiem atnesa vienu milzīgu katlu, ko arī ātri notiesājām.
Vakarā izbrauciens ar laivām pa ezeru. Krokodili, hippo, flamingo utt. Krokodilus gan bija grūti ieraudzīt, bet hippo manījām diezgan daudz. Visbīstamākais Āfrikas dzīvnieks. Īsās distances skrien ļoti ātri - gan pa sauszemi, gan zem ūdens. Var apgāzt lielu laivu. Tāpēc arī mūsu gids ķērās pie laivas motora ikreiz, kad kāds no hippo sakustējās. Vakarā bariņš jauniešu mēģina mums iepārdot visvisādu dzīvnieku zobus.
Jānis diemžēl guļ jau otro dienu - karsts un nelabi, sirds streiko un nervi arī pie reizes. Aizvedām uz slimnīcu. Tas nāca par labu. Kad ieraudzīja slimnīcas apstākļus Āfrikā, uzreiz kļuva labāk!
Nākamais ceļojuma punkts ir Nech Sar National Park (tulkojumā - Baltā zāle, patiešām balta arī izskatījās). No attāluma manījām dzīvniekus - gazeles, zebras, antilopes, pērtiķus, kā arī dažādus putnus. Ļoti skaista kalnaina vieta starp Abaya un Chamo ezeriem.
Pēc tam braucam uz Forty Springs - daudzu avotu parku. Iekšā gan netikām, toties, pretēji ceļveža aizliegumiem, nopeldējāmies vienā no avotiem, kas bija sētas šajā pusē. Šī ir vienīgais gruntsūdens mežs Austrumāfrikā.
Tālāk kalnos uz Dorze Huts. Ciematu, kura iedzīvotāji mitinās no bambusa kokiem būvētās mājās, kuras no apakšas pastāvīgi grauž termīti. Rezultātā mājas pakāpeniski „grimst", un pēc gadiem 75 no tām ir jāizvācas. Jāpiebilst, ka šī iemesla dēļ tās jau ar nodomu tiek celtas ļoti augstas.
Ciemata iedzīvotāji lieto uzturā ļoti skābu maizi, kas tiek gatavota no banānkoka mizām, tās sasmalcinot, trīs mēnešu raudzējot zem zemes un pēc tam izcepot. Šie banānkoki nedod augļus, toties viss pārējais tiek lietots uzturā.
Iepirkāmies ļoti labā suvenīru veikaliņā - sedziņas, cepurītes utt. Turpat arī autentiska viesnīciņa ar mazām divvietīgām mājiņām. Ideāla vieta medusmēnesim!

Puškina piemineklis

Foto: Zilā Nīla un papirussFoto: Zilā Nīla un papirussFoto: Zilā Nīla un papiruss

500 km garais ceļš līdz Addis Ababa ir 12 stundu brauciens. Pa ceļam iebraucam Tiya, kur kopā savāktas visas apkārtnes stellas. Tādi kā lieli kapakmeņi, uz kuriem ir mistiskas zīmes, pārsvarā zobeni. Praktiski nekas nav zināms par to izcelsmi, kā arī mērķi. Izgatavotas aptuveni 12.gs., augstumā no viena līdz pat pieciem metriem.
Iebraucot pilsētā no dienvidu puses, ievērības cienīgs apskates objekts (kā ceļvežos rakstīts not to be missed) ir Aleksandra Puškina piemineklis. Kā zināms, ievērojamais krievu dzejnieks arī ir nācis no šīs puses, pareizāk, viņa tēvs bija izceļotājs no Etiopijas. Puškina piemineklis, protams, atrodas Puškina laukumā. Adreses un norādes uz kādām vietām šajā valstī ir liekas. Tās gan pastāv, taču atrast pēc tām konkrētu vietu nav iespējams. Tāpēc arī manā aprakstā to nav. Kopīgi nofotografējamies pie pieminekļa un nosolāmies bildi aizsūtīt savai krievu valodas skolotājai.
Jānim no rīta ir pavisam slikti. Pēc nepabeigtām brokastīm braucam uz krievu slimnīcu. Pēc sarunām ar krievu ārstiem un analīžu rezultātiem viņam kļūst labāk. Taču slimnīcas apmeklējuma dēļ paliekam pilsētā vēl vienu dienu.
Lai nodrošinātos ar naudu ceļojuma otrajai daļai, dodamies uz pilsētas vienīgo drošo bankomātu, kas atrodas Hilton viesnīcā. Lai tiktu tur iekšā, izejam caur metāla detektoru un pēkšņi nokļūstam Amerikā!!! Restorāni, suvenīri, lēni pilsoņi un dolāri. Par norēķiniem ar kartēm šajā valstī ir jāaizmirst.
Pēcāk apskatām St George katedrāli. Tur it kā glabājas Derību Šķirsta kopija un daudz dažādu relikviju no Haille Selassie (pēdējais Etiopijas karalis) laikiem. Katedrāli cēlis Imperators Menelik 1896. gadā kā pateicību Etiopijas svētajam aizbildnim St George. Pēdējie divi valsts karaļi tika kronēti šajā katedrālē, ieskaitot Haille Selassie (1930.gadā). Blakus katedrālei ir labs muzejs ar interesantiem eksponātiem, ieskaitot ceremoniju lietussargus un dažādus krustus.
Pēc tam ar taksi (žigulis) laižam uz National Museum. Tā lielākais dārgums ir 1974. gadā atrastais 3.2 miljonus gadu vecās Lucy skelets. Šī 1,4 metrus garā meitene ir visslavenākais atradums mūsdienu arheoloģijā. Tās skelets ir neticami labi saglabājies. Lucy vārds ir dots no The Beatles slavenās dziesmas - Lucy in the Sky with Diamonds (1967). Īstie kauli glabājas muzeja kambaros, publikai apskatāma kopija, lai gan diezgan laba. Vēl te daudz citu relikviju no senseniem laikiem, ieskaitot miljoniem gadus vecus zobus. Muzejs aptver Etiopijas vēsturi no pirms Aksumīta, Aksumīta, Solomona un Gonderas periodiem, kā arī te izstādīti mākslas eksponāti no 14.gs eļļas gleznām līdz 20.gs mūsdienu darbiem. Dzimis 1932.gadā, Afewerk Tekle ir vēl pie labas veselības esošais visatzītākais Etiopijas un visas Āfrikas gleznotājs, kura darbi ir plaši izstādīti muzejā.
Esam pašā pilsētas centrā. Garām ejot kādam veikalam pamanām Rīgas Radiorūpnīcas produkciju - S90 tumbiņas skan gluži kā pirms 20 gadiem Rīgas tirgū pie kasešu tirgotājiem. Pusdienās jaukā kafejnīcā pasūtam izslavēto Nīlas asari un nenožēlojam. Lielākie Nīlas asaru eksemplāri sasniedz pat 100 kg svaru.

Zilā Nīla un papiruss

Foto: Zilā Nīla un papirussFoto: Zilā Nīla un papirussFoto: Zilā Nīla un papiruss

Šķērsojam Zilo Nīlu (Blue Nile) pa vienīgo tiltu. Sākusies ceļojuma nosacītā otrā daļa - uz ziemeļiem. Ceļš uz Bahir Dar ir garš un smags - no 8 rītā līdz 6 vakarā ar nelielu pusdienu pauzi pa vidu.
Pa ceļam tikai viena apskates vieta - Debre Libanos klosteris. Interesants ar to, ka ieeja ir aizliegta personām, kurām ir mēnešreizes vai arī tiem, kuriem iepriekšējo 48 stundu laikā bijušas seksuālas attiecībās. Tā arī nenoskaidrojuši kā viņi to pārbauda, apskatām klosteri un dodamies uz ziemeļiem.
Vakarā izejot pilsētā, tūlīt klāt ir neatņemama šīs valsts sastāvdaļa - local guide. Vietējais jaunietis, parasti nepārsniedz gadus 20, kurš it kā visu zina, ir gatavs bez maksas jūs aizvest uz da-uz-jebkurieni un nāk līdzi, stāstot pilsētas pēdējos notikumus. Sākumā ir jautri, bet vēlāk kļūst ārkārtīgi apgrūtinoši, jo puiši neatstājas diezgan ilgi. Bieži vien jaunieši atklāj, ka zina vairākas svešvalodas, ieskaitot krievu, poļu un vācu. Viens pat teica, ka zinot kur ir Latvija - „ tāda maza valsts, līdzīgi kā Polija..."
Vēlu vakarā vakariņas zem gumijkoka ar zupu - līdzīgu klīsterim, ar kuru varētu līmēt arī tapetes. Nosaucām to par „gūstekņu" zupu.
Gulēt!
No rīta paredzēts brauciens ar laivu pa Tana ezeru (Tana Lake) uz klosteriem, kas atrodas uz vairākām salām. Daži no klosteriem paredzēti tikai vīriešiem. Sievietes parasti paliek laivā piestātnē. Saskaņā ar vietējo nostāstiem sievietes apmeklējums izraisa letālu iznākumu apmeklētājai.
Ura Kidane Meret - 14.gs baznīca ar 12 durvīm simbolizējot 12 apustuļus. Baznīca sastāv no diviem apļiem, no kuriem ārējais tiek izmantots kora dziedāšanai, iekšējais - draudzes ceremonijām. Vidū neviens, izņemot priesterus netiek. Arī letāls iznākums, ja nu gadījumā kāds mēģina.
Tana ezera krastos aug papiruss. Šī ezera papirusu norvēģu ceļotājs Tūrs Heierdāls (Thore Heyerdahl) esot izmantojis sava Kon-Tiki būvniecībai 1947.gada ceļojumam uz Lieldienu salu. Papirusa laivas vēl šodien tiek izmantotas transportēšanai pa ezeru.
Vakarā braucam uz Zilās Nīlas ūdenskritumu (Blue Nile Falls) - vienu no valsts top 3 apskates objektiem. Vietējā valodā Tis Isat (Smoking water). Ūdens krītot tiešām rada tādu kā dūmu efektu. Lai to apskatītu, jāveic divu stundu gājiens pa kalnainu apvidu, šķērsojot portugāļu būvēto akmens tiltu. Pirms pārdesmit gadiem valdība uzbūvēja HES, kas ūdenskritumam atņēma 70% no tā spēka. Pirms HES tas bija 400 metrus plats un 45 metrus augsts. Tagad palicis tikai augstums un ap 100 m platums. Bet vienalga iespaidīgi.
Vakarā esam atpakaļ viesnīcā. Izejam nelielā pastaigā pa Bahir Dar. Atrodam faranji viesnīcu ar ļoti labu restorānu. Bahir Dar (sauc arī Bahar Dar) ir viena no jaukākajām pilsētām valstī pateicoties infrastruktūrai un apskates objektiem. Vairākas viesnīcas tiek būvētas ezera krastā.

Lalibela

Foto: Zilā Nīla un papirussFoto: Zilā Nīla un papirussFoto: Zilā Nīla un papiruss

Gonder ir senā Etiopijas galvaspilsēta. Netālu no tās atrodas ciemats Falasha. Vienīgā vieta, kur dzīvoja melnie ebreji. No 1985. līdz 1991. gadam visi tika izsūtīti atpakaļ uz Izraēlu. Vienīgais, kas no viņiem ir palicis, ir māla izstrādājumu pakaļdarinājumi, kurus taisa un tirgo vietējie iedzīvotāji, lai vismaz kaut kā pievilinātu tūristus. Māla izstrādājumi bija tas, ar ko Falasha ebreji bija slaveni visā valstī. Atradām vienu šķūņa izskata sinagogu. Nekas vairāk par apdrupušām sienām un ebreju zvaigzni pie griestiem nebija saskatāms. Toties neiztrūkstošie gidi (šoreiz maza meitene) mūs pavadīja turp un atpakaļ līdz automašīnai, par to nopelnot 5 Birr.
Vēlāk Gondarā dodamies uz Royal Enclosure piļu kompleksu (gan sabrukušas, gan atjaunotas ēkas). Kopumā izskatās kā jebkurā pilī Francijas vai Anglijas vidienē. Izložņājām vienu no lielākajām pilīm Fasiladas Palace, pēc tam pils kafejnīcā mūs cienā ar Tej - garšo pēc medalus, lai gan viņi to dēvē par medus vīnu. Turpat tiek noorganizēta arī Etiopijā slavenā kafijas ceremonija. Tās laikā zaļās pupiņas tiek apgrauzdētas uz lielas pannas, samaltas un uzlieta melna, garšīga kafija.
Gondarā atrodas arī, iespējams, slavenākā no valsts baznīcām - Debre Berhan Selassie. Slavena ar griestu rotājumiem, kas tiek izmantoti Etiopijas valsts korporatīvajā mārketingā (ieskaitot vietējās aviokompānijas biļetes). Uz griestiem attēloti 80 spārnoti eņģeli, katrs ar nedaudz savādāku sejas izteiksmi.
Sākam garo un grūto ceļu uz Lalibela. Pilsēta paslēpta kalnos (klintīs) augstumā virs 2,5 km. Iedzīvotāju skaits - tikai 15 000. Slavena ar klintīs cirstām baznīcām no 12 gs. Interesanti ir tas, ka baznīcas ir izveidotas zem zemes - reāli tas izskatās tā, ka apmeklētāji pienāk pie milzīgas bedres un atrodas vienā līmenī ar baznīcas jumtu. Kopumā to ir divpadsmit, sadalītas četrās grupās. Skats iespaidīgs. Baznīcas ir izgrebtas klintī. Jāsaka gan, ka klintis šajā apvidū ir relatīvi mīkstas, taču mūsdienu zinātnieki vēl joprojām nevar izskaidrot kā baznīcas tapušas. Arī ātrums, ar kādu tās celtas, nav salīdzināms ar mūsdienu tehnoloģijām. 12.gadsimtā to darīja vēl ātrāk. Šī ir viena no vissvētākajām vietām uz zemes. Lalibelu arī dēvē par Jauno Jeruzalemi, daudzas ēkas tika nosauktas un būvētas līdzīgi kā tas ir Jeruzalemē. Lalibelas vārds pilsētai tika dots 12.gadsimtā valdnieka Gebra Mesqel Lalibela vārdā, kurš attīstīja šo vietu, kas agrāk saucās Roha (atceramies, ka mūzikas klubu Addis Ababa arī sauca Roha). Lalibela bija Etiopijas galvaspilsēta līdz 13.gadsimtam.

Pēcpusdienā izbraucam uz Addis Ababa - 700 km ceļš ir pieveicams divās dienās. Pusceļā šķiramies no Viļņa un Māra - viņi dodas papildus nedēļu ilgā ceļojumā uz Aksumu pie Eritrejas robežas. Tur ir apskatāma pasaulē lielākā stella - milzīgs akmens veidojums, kuru izcelsme īsti nav noskaidrota. Tās svars ir virs 500 tonnām, tā ir veidota no granīta bluķiem, kas precīzi sakrauti viens uz otra. Vairāk atgādinot Manhetenas debesskrāpi nevis vairākus tūkstošus gadu vecu veidojumu. Neviens vēl nav izskaidrojis, kā granīta bluķi tika atvesti no četru kilometru attālā karjera un stella pacelta vertikāli. Aksuma viennozīmīgi ir viena no Etiopijas un Āfrikas īpašākajām vietām, pateicoties senā Aksumīta laikmeta pārpalikumiem - drupām, pazemes apbedījumiem un seniem veltījumiem (ierakstiem) cirstiem akmenī. Taču viss vēl ir priekšā - 98% no pilsētas vēl nav atrakta un atklāta. Arheologi strādā!
Mēs nakšņojam Dessie.
No rīta agri izbraucam uz Addis - 16:00 esam klāt. Kopumā trīs nedēļās esam nobraukuši ap 6000 km.
Rīts, brokastis, atstājam somas Balcha hospitālī pie krievu ārstiem un dodamies uz Merkato - lielāko tirgu Ziemeļāfrikā. Patiešām liels, netīrs un cilvēku pārpilns. Pārdod gandrīz visu. Iegādājamies suvenīrus, paēdam pusdienas un dodamies pie krieviem uz apsolīto boršču.
Ceļojums pa Etiopiju ir beidzies, vēlu naktī izlidojam uz Londonu.

Vērts zināt

- Etiopijas galvaspilsēta ir Addis Ababa (5 milj. iedzīvotāju), kopā valstī 70 milj.
- Valoda: amāriešu (amharic)
- Reliģija: kristieši, musulmaņi
- Valūta: 1 Ls ~14 Birr
- Etiopija ir piektā nabadzīgākā valsts pasaulē, ar lielāko AIDS saslimstību pasaulē un pastāvīgu kara stāvokli ar Eritreju un Somāliju. Robežojas ar jau minētajām valstīm, kā arī Keniju un Sudānu. Izejas uz jūru nav, bet ir cieša sadarbība ar ostas pilsētu (pundurvalsti) Djibouti.
- Ļoti ieteicams potēties pret A, B hepatītu, vēdera tīfu, holēru, kā arī malārijas profilakse.
- Teju jebkuru ieceļotāju sagaida mazākas vai lielākas vēdergraizes, jo pārtika ir daudz atšķirīgāka no tās, ko ikdienā lietojam uzturā.
- Nepieciešama vīza. Tuvākā vēstniecība - Stokholmā.
- Labākais laiks ceļojumam ir sākot no oktobra, kad lietus sezona ir beigusies, līdz februārim. Septembrī vēl ir slapjš, bet martā zeme jau ir izkaltusi - tad tur nav ko darīt.
- Ceļojuma plānošanai tika izmantota Lonely Planet grāmata - Ethiopia & Eritrea.

Daži noderīgi vārdi

Faranji - ārzemnieks
Kondžo set - jauka sieviete
Turu siga - laba gaļa
Bunna - kafija
Shorba - zupa
Lich - sīkais (gan meitene, gan puika)

Izmaksas

Lidojums - ap Ls 600; www.ethiopianairlines.com (no Londonas)
Nakšņošana mazajos ciematos - no 5$ līdz 10$ no cilvēka
Brokastis vai pusdienas vietējās ēstuvēs - ~2$ - 3$, alus ~0,20-0,30$
Telefona sakari - 3$ - 4$ par minūti. Dārgi un reti pieejami. LMT nav noslēdzis viesabonēšanas līgumu ar Etiopiju.
Ieejas maksas: no 10-100 Birr, Lalibela - 250 Birr no personas.
Adreses uz objektiem nav norādītas, jo tādas reti kur pastāv. Ielu nosaukumi ir tikai lielajās pilsētās.
(Visas augšminētās cenas ir informatīvas un var mainīties inflācijas dēļ, kas ir divciparu skaitlis.)

Ceļoja: Jānis Kukulis, Vilnis Strods, Māris Bērziņš, Ainārs Dudars, Andžejs Neguliners

Mūsu gidu Tariku var sameklēt, rakstot uz gltguide2000@yahoo.com

Raksts ievietots 2008.gadā

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Johan

Apmeklēja: 16.01.2012.

Diemžel par to HIV dierz vai raksta autoram būsd taisnība tikai aptuverni 2%. lasiju interneta. Daudz augstaks HIv raditajs ir daudzas citas afriaks valstīs un pat neafrikas.

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: