GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW JAUNUMI FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Madagaskara

Baudītāja ceļvedisCitādi maršruti

IZVĒLIES AUTORU

Sērfotāju galamērķisIezemiešu ciltis un slepenie sērfa spotiSērfotāju galamērķisLabākie viļņi un skorpiona kodiens

Madagaskara

Sērfotāju galamērķis« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Citādi maršruti · Āfrika · madagaskara · Madagaskara · Renārs Bīrmanis

Sērfotāju galamērķis

Autors: Renārs Bīrmanis0 ATSAUKSMES

Sērfotāju galamērķis

No zaru būdiņas, kuras izmēri nepārsniedz 3x3 metrus, galvas pabāž seši tumši acu pāri. Uz kādas citas vecas franču koloniālisma laika ēkas lepni gozējas šilte ar uzrakstu Hospital. Baptistu draudzes sponsorēta slimnīca un divi ārsti tajā - tāda greznība Madagaskaras dienvidu ciematos ir retums. Bet citviet čurkst ugunskurā samestās jūras ežu čaumalas.
14 miljonu apdzīvotā sala, pasaulē ceturtā lielākā, ir kā skaudrs Discovery kanāls, kur mīkstā zviļņa, TV pults un vīna glāzes vietā ceļotājs ar pamatīgu belzienu saņem dzīves realitāti - nabadzību, kādu lielākai daļai pat grūti iedomāties. Un viļņus... Okeāna viļņus, kas sajūsmā liek skraidīt kā negudriem pat pieredzes bagātākajiem sērfotājiem.
Nokļūšana līdz baobabu zemei ir gana vienkārša. Eiropas Savienības pilsoņiem vīza nav nepieciešama, bet ceļošanas atļaujas formalitātes nokārtojamas turpat uz vietas Antanarivo lidostā. Tiešais Air Madagascar reiss no Parīzes uz Antananarivu un 11 stundu lidojums pāri fantastiskam Sahāras tuksnesim.

Fort Dauphin

Foto: Sērfotāju galamērķisFoto: Sērfotāju galamērķisFoto: Sērfotāju galamērķis

Madagaskaras dienvidaustrumu pilsēta Fort Dauphin ir viens no iecienītākajiem dabu mīlošu sērfotāju pieturas punktiem. Lokaro pussalas, dabas rezervātu un debešķīgu pludmaļu ieskauta, tā uzskatāma par vienu no nabadzīgākajiem nostūriem visā Āfrikā. Nokļūšana līdz Fort Dauphin ir eksotiska no jebkura skatupunkta. Ar īrētu auto ceļā pavadāmas četras dienas, turklāt pavisam skaidri zināms, ka asfaltētais segums ir tikai viena cetrutā daļa maršruta. Savukārt stundu ilgajam lidojumam nieka desmit cilvēkiem atvēlēts vesels boings!
Lidostā trapu pie mazkustīgā lidaparāta sāniem piestumj trīs vietējie džeki - tā uzmanīgi, pieturot trepes, lai pārlieku neļodzās. Pamazām iekrāsojas arī lidostas ēkas - necilas betona būdiņas - un vienīgā skrejceļa aprises. Apkārt laukumam ar papīra plakātiem rokās sastājuši vietējie puiši, kādi desmit. Par viesnīcas klientu savervēšanu viņiem atlec komisijas nauda. Gluži kā tiesas priekšā, katru no tiem nākas nopratināt, līdz uzejams labākais piedāvājums. Visi centīgi rāda bukletiņus, solās aizvest līdz šim ūdenskritumam un tam. Pilsēteles viesus, precīzāk sakot, neprecētos stiprā dzimuma pārstāvjus turpat sānu pie sāna, glīti sapucējušās, sagaida arī vietējās pusaugu meitenes.
Līdz viesnīcai nākas burtiski aizkratīties baisa paskata automobilī. Skatienam garām aizslīd necils franču koloniālisma laika stadions, apjozts ar betona žogu. Sajūta kā nonākot geto. Te mītošie baltie savus jaunuzceltos mitekļus pamatīgi norobežojoši citu apbrīnam un īstas pārliecības, vai kādreiz kāds uzdrīkstas spert ārpus tiem kāju, tā arī nav. Atsevišķi iekārtots pat kāds klubiņš, kurā bez gana glītām štātēm mugurā neiekļūt.
Pirmās izjūtas ir neomulīgas, pat baisas. Arī nonākot pilsētā, kuras centru iezīmē viena galvenā iela, sagrabējuši veikaliņi un būdeles tās malās, nerodas pārliecība par vēlmi uzkavēties ilgāk.

Foto: Sērfotāju galamērķisFoto: Sērfotāju galamērķis

Arī Lavasoa viesnīcas bungalo ar lieku greznību nepārsteidz. Gulta, aizkariņš, duša, podiņš. Tiesa, kas sērferim vairāk vajadzīgs? Siltais ūdens - melnā mucā uz jumta, saules enerģijas uzsildīts. Turklāt 10 eiro neiekļauj regulāru elektrības padevi un viegli sakošļājamu vistas gaļu. Arī līcītis ikdienas sērfošanai nav gluži piemērots - pārāk sekls un akmeņains.
Ir daži, kam laimējas līdz netālu esošajam Baie des Galion jeb Galion līcim aizklīst tieši starptautisku sērfošanas sacensību laikā. Pēc tam gan dzīve atgriežas ierastajās sliedēs. Ciematā ieprecējies francūzis, iepircis gana kvalitatīvu inventāru, turpat okeāna krastā uzslējis sērfotāju un kaitotāju klubiņu Ankoba watersports. Netālu no tā, kalna galā sarūmējušies četri La Dauphin viesu namiņi - ierastie bungalo, ar terasīti un pieticīgām ērtībām. Bet kas par skatu! Lejā paveras okeāna krasts un pārējā pilsēta.
Kluba teritorijā iekoptais dārzs, ērtie zviļņi un restorāns, kurā maltīte izmaksā ne vairāk par 5 eiro dienā (ar visu desertu!), no pārējās pludmales norobežoti ar striķi. Te strādājošā oficiante par 25 eiro mēnesī darbā pavada katru dienu. Neizmērojama ir viņas sajūsma, dzeramnaudā saņemot veselus 10 eiro! Kā nemitīgs atgādinājums par vietu, kur atrodies, ir arī mazākie afrikāņi. Līdzās vecākiem puišiem, kas nekautrējas piemiegt ar aci ārvalstu skaistulēm, okeāna priekus baudīt nāk simtiem puspliku bērneļu. Ik dienu vesels bariņš apstāj sērfotāju klubu un caururbjoši veras laiskajos atpūtniekos. Gribot negribot pārņem viegli žņaudzoša sajūta un sirdsapziņas pārmetumi - es te sēžu un sauļojos, bet viņiem nav nekā... Brūnas ačeles pārsteidz arī pie šķībi uzmeistarotā žoga, dažus metrus no viesnīcas būdiņām.
Madagaskarā ātri satumst, ap sešiem vakarā. Taustoties pēc elektrības slēdža, 10 metru attālumā no būdeles pēkšņi pārsteidz divi, tumsā knapi izšķirami stāvi un aizdomīga, skrāpējoša skaņa. Kā vēlāk pārbiedētajiem ceļotājiem lepni paziņo francūzis - tas esot security jeb skrandās ietinušies lauku cilvēki, kas par 5 dolāriem mēnesī ar šķēpiem rokās apstaigā tuvējo teritoriju. Bet vakarā, velkot čības, pamani, cik ērti tajās iekārtojies Madagaskaras tarakāns...

Lavanono

Foto: Sērfotāju galamērķisFoto: Sērfotāju galamērķisFoto: Sērfotāju galamērķis

Nokļūšana līdz Lavanono ciematam, kas atrodas uz dienvidiem no Fort Dauphin, ir gana sarežģīta. Divu dienu ilgo braucienu līdz iecerētājam galamērķim grūti pat uzsākt - vietējā tūrisma ofisa (tas atrodas pie benzīntanka) vienīgie 4x4 vai „katkat" spēkrati izrādās nepieciešami valsts viesu izvadāšanai pa nacionālajiem parkiem un citiem nostūriem. Kratīšanās sabiedriskajā transportā - krimināla paskata smagajos autobusos, arī nav prātā. Pēc divu dienu meklēšanas un kaulēšanās trīs stundu garumā par nepilniem 100 eiro no kāda vietējā francūža izdodas izdīkt džipu un šoferi (ceļazīmju nav, tāpēc uz savu roku ložņāt cauri salas ceļiem ir neprāts!). 200 km garais ceļš ir īsts „mežs". Lietus sezonas laikā izbraukt to vispār nav iespējams.
Pieturot kādā no ciematiņiem, auto kā mušas apstāj melno bariņš, mazākie no tiem gaišas ādas cilvēkus varbūt pat nav redzējuši. Prāts spītīgi atsakās rausties ārā no auto. Citviet, traukdamies ar ātrumu 60 km/h, šoferis uzgāzē pie bedrēm un kontrolē atpakaļskata spoguli - vietējie mēdzot žigli ielekt pa mašīnas aizmuguri un izmest ceļotāju mantas, viņiem to pat nemanot.
Krimināli sodāma pēc Eiropas standartiem, bet pavisam normāla tradīcija kādā no Madagaskaras dienvidu ciematiem ir svešinieku piekaušana vai mantas nozagšana - tikai tā puisis pirms kāzām var pierādīt, ka ir īsts vīrs.
Pa ceļam izdodas iepazīt arī to Āfrikas salas kultūras daļu, kas veltīta aizsaulei. Kapsētu vietā Antandroy, Mahafaly un citos reģionos mirušie apbedīti zem akmeņu kaudzēm. Tās apjož milzīga, koši izkrāsota betona siena, uz kuras attēlots mirušā dzīves stāsts un vēlmes. Kad pienāk laiks, dzimtas piederīgie akmeni pa akmenim noņem no mirušā ķermeņa, nomazgā kaulus un veic īpašu rituālu. Neiztrūkstoša tā sastāvdaļa ir iedzeršana...
Pa ceļam nākas pārnakšņot - Ambovombe ciematiņā. Kāda nezināma iestādījuma vārtus atver tirkizzilā paltrakā ietinies džeks, salmu cepuri galvā un šķēpu rokās. No koka dēļiem sasistā būdele izrādās bārs. Ciemiņu ērtībām naktsmājas atvēl vietējā ģimene. Pareizāk gan sakot, pliku matraci - lūdzu, 4 eiro un guliet! Nakts paiet, miegaini knosoties vai nu uz matrača, bāra soliņa vai arī blakus krācošajam šoferim automašīnā, kuru, līdzīgi kā mazos Fort Dauphin viesu namiņus, apsargā tumsnējs puisis ar šķēpu.
Vietām pa baiso ceļu čunčina milzu bruņurupuči. Auto tiek apturēts un lēnīgais dzīvnieks panests malā. Kādā citā nostūrī dzīvojošais jauneklis izlūdzas pievienošanos ceļotāju grupai. Lielākā daļa ciemata iedzīvotāju uz visu mūžu iestrēguši starp klinšu plato vienā un okeānu - otrā pusē. Ko citu redzējis tikai retais.

Foto: Sērfotāju galamērķisFoto: Sērfotāju galamērķisFoto: Sērfotāju galamērķis

Iebraucot Lavanono, skatam paveras jau ierastā viena centrālā iela un pussagruvušas mājeles tās malās. Ziepes, nagu lakas, cepure un spainis vienuviet - tāds izskatās veikaliņa camping JANIS plašais piedāvājums. Atrašanās vieta vairāk kā eksotiska - kādas vietējās afrikānietes guļamistabā.
Līdzīgi kā citur Madagaskarā, arī Lavanono viscaur jūtama īpatnējs aromāts - gāzes šai Āfrikas nostūrī nav, tās vietā izmanto kokogles. Šur tur redzamas arī sievietes, kas kurināmā pilnos maisus nes uz galvas. Nekuriene ar noslēpumu - ne sakaru, ne elektrības. Back to Basic, tā teikt...
Mazie bērniņi, kā citviet Madagaskarā, te līdzīgi cits citam un noteikt viņu vecumu ir teju neiespējami - 3, 6, 15 vai 30 gadi, kas zina... Norberts, tuvējo ciemu meiteņu mīlulis, savos 23 gados paspējis apprecēties un izšķirties savas reizes piecas. Par nacionālajiem suvenīriem nākas aizmirst, jo nabadzība apgriezusi jebkādas iespējas nacionālās kultūras attīstībai šai salas pusē. Ciematā ievilktais pumpis dzeramo ūdeni izspļauj tik vienreiz dienā, un iedzīvotāji to stiepšus uz mājām nes kaut kilometru tālumā.
Naktsmītņu izvēle nav pārlieku plaša - „eirostandarts" jeb zaru būdas ar koplietošanas sanmezgliem un iespēju uzlādēt savas baterijas par 40 eiro naktī. Pieticīgākiem sērferiem atvēlētas zaru būdas bez iepriekš minētajām ekstrām. Taču arī starp tām var uziet kādu ar jauku terasīti un okeāna ūdeni 15 metrus no sliekšņa. Par nieka 4 eiro dzīvo kā karalis, celies līdz ar gaismu, nobaudi pankūkas ar medu un tēju, pusdienās ēd Captain fish ar rīsiem, vakariņās - langustu vai vistu; meditē un četras reizes dienā ķer vienreizējus viļņus. Tie patiešām te ir perfekti! Un perfektu viļņu gandrīz nemēdz būt... Gluži kā lielceļš vai tunelis, kura galā redzama gaisma! Kāds nejauši satikts Lonely Planet veidotājs šo vietu solās ieteikt kā sērfotāju paradīzi. Droši var aizmirst par pārbāztajām Indonēzijas un Austrālijas pludmalēm. Nekādas piekāpšanās pārdesmit citu sērfotāju priekšā, jo tādu te vienkārši nav - viss vilnis ir tev vienam pašam!

Pēc tuvākas sapazīšanās jau pirmais vakars atvēlēts vietējam baļļukam. Trīs muzikanti spēlē uz paštaisītām putna būra paskata ģitārām, ciemiņus cienā ar pašbrūvētu kandžu, bet pie ugunskura dejo meitenes. Tumsnējas padsmitgadnieces krata dibenus, gurnus un izbāž mēli - īstas riesta dejas! Arī nākamajā dienā tās pašas skaistules nostājas pludmalē, stiprā dzimuma ciemiņiem labi saskatāmā vietā un mērķtiecīgi cenšas kādu savaņģot.
Dienu no dienas te baudāms pilnīgs chill out - klīsti pa pludmali, zvilni smilšu vannās starp rifiem un sapņo par saldējumu, kura te nav. Brīnumaini, bet pie camping JANIS alus, ūdens, coca cola - viss nopērkams silts un par vienādu cenu.
Mazie bērneļi uz salauztiem pašdarinātiem koka sērfa dēļiem mēģina šļūkt pa mazākajiem viļņiem. Tiem pašiem, kuros vietējie mēdz mazgāties un nokārtot dabiskās vajadzības... Līdzās pastaigājas auklīte, kailām krūtīm. Bet citviet ciemā viesiem cenšas nopārdot haizivs žokļus.
Dienas lielākais notikums - vīru atgriešanās no okeāna. Ik dienu četros no rīta kādas desmit laivas dodas vairākus kilometrus okeānā, lai līdz ar saulrietu atgrieztos. Sarkanīgās gaismas tonētās buras liek vienuviet pulcēties teju visam ciematam. Armāda pietauvojas krastā un tusiņš var sākties! Uz vietas tiek uzšķērstas zivis un sadalīts loms. Sīkie kā sniega pikas apkārt mētā zivju iekšas un uz kājas netīši piezemējas haizivs placenta....brrrr!!!
No iekrampēšanās kratošajā džipā 15 stundu brauciens līdz Tuleārai beidzas ar zilām rokām. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem ciematiem Tuleāra ir teju lielpilsēta. Turklāt tāda, ko sasniedzis sekstūrisms. Izejot uz ielas, bālos iebraucējus no visām pusēm ielenc nogribējušās daiļavas. Pirmajā brīdī nedaudz nobiedē arī alternatīva palikšanai pilsētas centrā - Le Sax'Aphone viesnīca, kas atrodas nedaudz ārpus tā. Ar betona sienu un dzeloņdrātīm, tāds pabaiss geto. Iekšpusē ciemiņus gan sagaida bāriņš, balti galdauti, vietējo rokdarbnieku darinājumi un klavieru trinkšķinātājs. Galvenā persona - padzīvojusi franču bohēmiķe, ar glāzi vienā un cigareti otrā rokā tikai sev piemītošā stiliņā lūdz ārzemniekus uzkavēties. Sak, nekādu problēmu, līdz centram aizvedīsim ar taksi. Vieniem pašiem pa pilsēteli labāk neložņāt, jo īpaši naktī.

Antananarivu

Foto: Sērfotāju galamērķisFoto: Sērfotāju galamērķisFoto: Sērfotāju galamērķis

Pusotra miljona galvaspilsēta Antananarivu krasi atšķiras no bezrūpīgās gaisotnes salas dienvidos. Trīsdesmit gadus vecie spēkrati uzgāzējot spļauj piķa melnus dūmus. Telekarte par 20 eiro iztukšojas jau pēc pirmajām trim sarunas minūtēm ar Rīgu, bet pilsētas robežu ielenc neskaitāmas dubļu bedres - izraktās zemes vietā, ko vietējie izmanto celtniecībā, pāri palikušas vien peļķes. Arī iedzīvotāju sejās jaušama nolemtība, uz ielām nereti guļ bērni. Nabadzība saknes iedzinusi arī šai pilsētā.
Hotel Sakamanga atrodams viens no labākajiem pilsētas restorāniem. Vienmēr pilns, tāpēc laicīgi jārezervē. Viesnīcā iespējams arī pieteikties uz braucieniem pa rezervātiem. Savukārt La Varangue bungalo namiņi - kaut arī mazi, ir gana kičīgi un šajā Āfrikas nostūrī uzdrīkstas tēmēt pat uz dizaina viesnīcas statusu, pateicoties senlaicīgā stilā mēbelētiem numuriņiem. Vieta iecienīta, tāpēc jārezervē laikus.
Aptuveni 18 km uz austrumiem no galvaspilsētas, pa ceļam uz Toamasinu atrodams lielākais Madagaskaras dārgums - lemuri. Valsts aizgādībā esošajam dabas parkam labāk mest līkumu, jo neviens no mežonīgajiem mērkaķīšiem rokās tur nedodas. Gids tūristiem strupi iesaka pasēdēt džungļu vidū un brīdi pagaidīt - kad kādu ieraudzīsim, pasauksim! Ieeja - 10 eiro. Taču kāds vietējais francūzis ierīkojis savu brīvdabas zooloģisko dārzu - lapiņveidīgas ķirzaciņas, čūskas kā kociņi, hameleoni un, protams, lemuri. Turklāt, tik daudz, ka mudž! Parka gids, pusvērtu banānu rokā turēdams, mēģina sasaukt strīpaino astu īpašniekus (tos vietējie dažkārt mēdz arī medīt - pārtikai). Pēc minūtēm piecām uzticamie, mazie mežonīši ir klāt! Smaržodami pēc aitiņām, tie salec ap kaklu vai, veikli paķēruši banāna kumosu, burtiski lido savus desmit metrus no zara uz zaru. Ieeja - 2 eiro. Precīzākas parka koordinātes jājautā Hotel Sakamanga.
Turpinot ceļu, 220 km no Antananarivu uzduries kaitošanas paradīzei - Ambila-Lemaitso ciemata ezeram, 18 km garam un gludam kā spogulis. Dīvaini, bet kartē tādu neatrast. Ezera dziļums nepārsniedz vienu, divus metrus, bet piekrasti klāj baltas smiltis. Kā pēc pulksteņa - 10.30 ieslēdzas termiskie vēji un neviena netraucēts sāc ceļojumu pa ezeru, kura lagūnās šad tad mēdz snauduļot arī pa kādam krokodilam. Koka būdiņas gan mitruma dēļ tādas pussapuvušas, bet, ejot uz dušu, ceļu ik pa brīdim šķērso kāda ķirzaka. No trim apkārtnē pieejamām viesnīcām, noteikti jāizvēlas francūzim piederošā - pati pēdējā māja ceļa galā.

Vērts zināt

- Lietus sezona ilgst no decembra līdz aprīlim. Izžuvušās upes un ceļi pārplūst, tāpēc pārvietošanās ir teju neiespējama. Tilti pār upēm ir retums;

- Pirms došanās uz Madagaskaru jāpotējas (vai jālieto speciālas tabletes) pret malāriju. Dienvidos, kur gaiss ir karsts un sauss, neganto knauļu ir mazāk. Austrumu piekrastes tropiskajos džungļos no tiem čum un mudž;

- Tiešo lidojumu no Parīzes uz Antananarivu piedāvā arī Air France - par EUR 600, ja rezervē pusgadu iepriekš;

- Mazo ciematu ēstuvēs ciemiņus mēdz šmaukt ne mazāk kā citur pasaulē - brokastīs, papildus palūdzot sieru un pāris tomātus, rēķins no EUR 2 pieaugs līdz EUR 14;

- Ceļā pavadāmais laiks nekad skaidri nav zināms. Ja saplīst riepa, auto jāved uz servisu (parasts remonts ceļa malā), jāgaida, kamēr salabos, jo cita transporta nav. Ja nepieciešams pārsēsties, zināt, vai un kad atnāks otrs spēkrats, var tikai pareģis. Tāpat šoferim jāpaguļ. Divus dienu brauciens, veicot apmēram 200 km, tikpat labi var izvērsties arī krietni ilgāks;

- Auto īre Fort Dauphin maksā EUR 100 - par džipu, šoferi un dīzeli;

- Vēdera problēmas pirmajās dienās pēc ieceļošanas ir normāla parādība. Tāpat - paciņa melno oglīšu pēc katras maltītes (viens banāns - divas oglītes pēc tam);

- Dzeramā ūdens kvalitāte ir šaubīga, pat kafejnīcās. Ūdeni var dzert tikai no veikalos pirktajām pudelēm;

- Tumšākajās dienas stundās īpaši nevajadzētu klaiņot pa ciematu - var gadīties saķeršanās ar vietējiem;

- Lai arī uz salas dienvidos atrodami katoļticīgo dievnami, iedzīvotāji tos apmeklē, jo par to kabatā iekrīt kāda lieka kapeika. Pielūgti tiek vietējie šamaņi;
- Arī Madagaskaras dienvidos neiztrūkstoša okeāna sastāvdaļa ir haizivis, tāpēc sērfojot jābūt piesardzīgam;

- EUR 1 ir aptuveni MGF 2 500 (Madagaskaras franki). Visu naudu labāk uzreiz mainīt galvaspisētas lidostā. Cenas aug nemanot, jo valsti „ķērusi" inflācija un tūrisma bums;

- Taksometra cenu galvaspilsētā iespējams nokaulēt divas reizes mazāku. Citiem pakalpojumiem ciematos reālās cenas ir 3 - 5 reizes mazākas. Augļiem reālā cena tirgū ir pat 10 reizies mazāka! Tas pats attiecas uz šaubīga izstrādājuma suvenīriem;

- Dārgakmeņus ieteicams labāk nepirkt;

- Sērfkultūras veikals Aloha, sākot ar oktobri, organizē ceļojumus gan kaitot gribētājiem, gan viļņu sērferiem. Tai skaitā uz Madagaskaru. Sīkāka informācija www.aloha.lv vai info@aloha.lv.

Viesnīcu adreses

Hotel Lavasoa
Mājiņas cena, sākot no EUR 16
Adrese: Anne et Eric Marmorat - B.P. 329
614 Fort-Dauphin - Madagascar
Tel./Fakss: +261 20 92 211 75
E-pasts: info@lavasoa.mg
http://lavasoa.free.fr

Hotel La Dauphin
Mājiņas cena, sākot no EUR 8 (vienai personai)
Atrodas Fort Dauphin pie Ankoba Watersports kluba.

Hotel Le Sax'Aphone
Adrese: Rue du Besakoe (starp Bulevard Lyautely un Rue du
Lieutenant Chanaron
), Tulear

Hotel Sakamanga
Numuriņa cena no EUR 20 līdz EUR 61
Adrese: Lot IBK 7bis Rue Ratianarivo AMPASAMADINIKA
ANTANANARIVO 101
Tel.: +261 22 358 09
Fakss: +261 22 245 87
E-pasts: saka@malagasy.com
www.sakamanga.com

Hotel Miramar - laba dizaina viesnīciņa, atrodas uz kalna, no kura labi pārredzēt tuvējo apkārtni
Divvietīga bungalo cena, sākot no EUR 40
Adrese: Bd Ratsimilaho - Salazamay Toamasina
501 Madagascar, Tamatave
Tel.: +261 20 53 332 15
Fakss: +261 20 53 330 13
E-pasts: miramar-hotel-tmv@netcourrier.com
www.miramar-hotel-tamatave.com

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: