GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW JAUNUMI FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Namībija

Citādi maršruti

IZVĒLIES AUTORU

Starp zilo gaismu un tējas smaržuDzirksteļojošais tuksnesis

Namībija

Dzirksteļojošais tuksnesis« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Citādi maršruti · Āfrika · namībija · Namībija · Ildze un Aldis Zvaigznes

Dzirksteļojošais tuksnesis

Autors: Ildze un Aldis Zvaigznes2 ATSAUKSMES

Dzirksteļojošais tuksnesis

Namībija ir viena no attīstītākajām un stabilākajām melnā kontinenta valstīm, par spīti tam, ka pilnīgu neatkarību tā ieguva vien 1990. gadā. Vācu koloniālismu un Dienvidāfrikas aparteīdu pārdzīvojusī zeme joprojām pārsteidz ar iespaidīgiem, brīžiem pat dramatiskiem dabasskatiem. Un dabai šai pasaules nostūrī atvēlētā īpaša vieta. Atliek vien iedomāties Francijas izmēra plašumus un tikai nepilnus 2 miljonus iedzīvotāju, lai nojaustu, cik nebeidzami tālu sniedzas sarkanīgās tuksneša smiltis un mazo zāles puduru nosētās plantācijas. Cik daudz ir tādu vietu, kur valda tukšums. Cik daudz tādu, kur cilvēks savu kāju varbūt nav spēris nekad. Tieši tamdēļ, baudot Namībiju, jāņem vērā divas lietas - bez auto tas nav iespējams (attālumi starp apdzīvotām vietām ir milzīgi) un par savu drošību lielākajā daļā veiktā ceļa esi atbildīgs tu pats. Jo tuvumā neviena cita jau tāpat nav...
Iespējams, tuksnesis ir vienīgais, kas atgādina, kur atrodaties. Āfrikas kultūras baudītājiem šoreiz nākas piekāpties, jo tādu īstu, autentisku afrikāņu šeit ir gaužām maz. Visticamāk jau minētā koloniālisma un aparteīda dēļ. Taču Namībija prot kompensēt šo nelielo trūkumu, 5, 6 dienu ilgu ceļojumu piesātinot ar līdz šim vēl nepieredzētām izjūtām.

Dzirksteļojošais tuksnesis un mēness sajūta

Foto: Dzirksteļojošais tuksnesisFoto: Dzirksteļojošais tuksnesisFoto: Dzirksteļojošais tuksnesis

Vindhuka atrodas aptuveni 400-500 km attālumā no okeāna piekrastes, dziļāk valsts iekšienē. Tuksnesis, vienkārša, pavisam necila lidosta un dzeltenbrūni makaki, kas vietumis šiverē caur puskaltušajiem krūmājiem. Koki Āfrikas standarta lielumā - divi, trīs metri, ne vairāk. Viss kā jau pasaules karstākajam kontinentam pienākas. Arī termometra stabiņš uzrāpies līdz visiem +40 grādiem. Cepina ne pa jokam un pārvietoties ar auto bez gaisa kondicioniera ir grūti. Tiesa, gaiss nav mitrs, tāpēc svelmi pārciest ir nedaudz vieglāk kā ekvatoriālajās klimata joslās. Pārsimts tūkstošu apdzīvotā valsts galvaspilsēta gan neliek elpai aizrauties un ir tikai kā starta punkts tālākajam ceļam. Ceļam, kas stiepjas aptuveni 800 km attālumā līdz Sossusvlei. Brauc stundu, divas, trīs un labi, ja pēc pus dienas pamani vēl kādu auto. Apdzīvotība te ir minimāla, mazas ciematu būdeles ceļa malās vienkārši nemanīsiet. Vienīgā dzīvība - strausi, antilopes un jūs. Mazliet baisi, jo apziņa, ka apkārt nav neviena, kas varētu tev palīdzēt, neatstāj gandrīz ne uz mirkli. Ja nu vienīgi, raugoties pa mašīnas logu un gremdējoties tuksneša skaistumā - mazliet aizdomīgā, skarbā un pārākā par tevi.

Vakarpusē iebraucam Sossusvlei, kas ir ieejas punkts Namib-Naukluft nacionālajā parkā. Milzīgā teritorijā, kuras spožākā pērle ir pasaulē lielākās smilšu kāpas. Tās sniedzas pat 300 metru augstumā! Līdzās tām atrodams tā saucamais „mirušais ezers" - teritorija, kurā reiz bijis ūdens, bet nu uz svešiniekiem spokaini noraugās šķietami nedzīvi un saulē izkaltuši koki. Īsta mēness sajūta! Tuksnesis un tā rēgi... Neticami, taču koku unikālā sakņu sistēma stiepjas teju 800 metru dziļumā, kas ļāvis tiem eksistēt jau gadsimtiem ilgi.

Foto: Dzirksteļojošais tuksnesisFoto: Dzirksteļojošais tuksnesisFoto: Dzirksteļojošais tuksnesis

Lai arī Sossusvlei un tuvumā esošais nacionālais parks ir viens no populārākajiem tūristu galamērķiem Namībijā, cilvēku te nav daudz. Vien trīs, četras nelielas viesnīcas, kuru apartamenti līdzinās uz betona apmales uzslietai teltij (vidēji 80 dolāri diviem cilvēkiem). Taču viss kā nākas - ar ērtībām (mošķus nemanījām), lielisku apkalpošanu un teju karaliskām vakariņām. Ne tik daudz maltītes, kā vides dēļ. Sēdi ārpusē, nekurienes vidū un baudi pārpasaulīgu klusumu visapkārt. Ja ar to nepietiek, pabrauciet gabaliņu nostāk - tur, kur nav gaismu un cilvēku. Un klausieties... kā skan tuksnesis. Tas burtiski dzirksteļo. Ja vien par skaņu tā varētu teikt... Katra mazākā tuksneša radība, tieši satumstot, sāk savu ceļu, un tā vien šķiet, ka zem smiltīm mīt vesela pasaule. Tūliņ, tūliņ no tās pacelsies kas iespaidīgs...
Vēl neaprakstāmākas ir tikai gaismas. Īstās, dabas. Spožais mēness ietērpj smilšu kāpas tādā kā metāliskā, zili-pelēkā spīdumā, bet, pavēršot galvu augšup, saproti, ka tik daudz zvaigžņu vēl nekad neesi redzējis. Visas tīras, spožas un tuvāk kā jebkad. Kaut uz īsu mirkli, taču neatrodies vairs uz šīs planētas...

Arī nākamā diena liek izbrīnā noelsties. Kā sabraukušos tūristus cītīgi informē nacionālā parka darbinieks, labākais saullēkts un saulriets jābauda mazliet dziļāk tuksnesī, tā sauktajā Dead Vlei, taču startēt var ne ātrāk kā pus piecos no rīta. Jo, lūk, tikai tad tiek atvērti parka vārti. Pulkstenim sitot 4:30, ar zirgiem un smagnējiem džipiem visi sabraukušie metas uz priekšu. Gluži kā zudušās bagātības meklējot - ar pilnu ātrumu un vienā elpas vilcienā. Pusotru stundu garajā ceļā tuksnesis kļūst par īstu lielceļu. Kūsā satiksme un slāpst divu riteņu piedziņas auto. Arī mūsējais. Cēlais transporta līdzeklis nepaspēj nobraukt ne pusi kilometra, kad tā arī paliek sulīgi oranžo smilšu ieskauts. Tāpēc nekas cits neatliek kā tālāk doties ar garām braucošo busiņu. Kas zina, varbūt tas te norīkots galvenokārt „kritušo spēkratu" braucējiem. Par pašu auto gan satraukumam nav pamata. Ja sarunāsiet un nedaudz piemaksāsiet, vietējie līdz brīdim, kad atgriezīsieties, būs jau to izvilkuši.

Un pacīnīties ar birstošajām tuksneša smiltīm ir tā vērts, jo skats ir fantastisks. Paradīze tiem, kas savos fotoobjektīvos grib iemūžināt teju paranormālas ainavas. Raugies uz kāpām un redzi, kā lēnām pāri tuksnesim slīd milzīgas ēnas. Līdz brīdim, kad šaurā sāna smaile izgaismojas pilnībā un aiz gigantisko kāpu kontūrām slīd nākamā, un nākamā... Nav brīnums, ka ātri vien šī vieta kļūst par vismīļāko ceļojuma laikā. Un kā gan ne - ja pilnā ātrumā vari šļūkt lejā pa kāpām gluži kā pa gurkstošu sniegu vai sekot citu atstātajās pēdās un lēnām čāpot augšup līdz pašai virsotnei.

Pūķotāju paradīze un makšķeres uz bampera

Foto: Dzirksteļojošais tuksnesisFoto: Dzirksteļojošais tuksnesisFoto: Dzirksteļojošais tuksnesis

Ceļš līdz Walvis Bay joprojām ved cauri Namībijas tuksnešainajiem plašumiem, taču šai posmā nākas piedzīvot vienus no dramatiskākajiem skatiem visa ceļojuma laikā. Pat uz mirkli piestāt ceļa malā ir mazliet bail. Un ne jau tamdēļ, ka pēkšņi te varētu kāds uzrasties. To dara pats tuksnesis. Braucot vienā līmenī ar milzīgiem akmens krāvumiem, pēkšņi pamani, kā mazliet tālāk zeme burtiski iegruvusi uz iekšu, atstājot tikai iespaidīgu aizu. Gluži kā spokains atvars tā noraugās garāmbraucējos. Teju pārpasaulīga ģeoloģiska parādība.
Walvis Bay ir galvenā Namībijas ostas pilsēta. Naftas termināli, kuģu kustība un nu jau rietumniekam ierastāka satiksmes intensitāte. Turklāt nelielo pasaules nostūri droši var saukt par kaitošanas paradīzi. Nekādu viļņu (lagūnā), konstants vējš un visticamāk būsi vienīgais tobrīd uz ūdens. Ne velti tieši šeit uzstādīts pasaules ātruma rekords pūķošanā. Ar viesnīcu izvēli gan pagrūtāk, taču ilgāk par dienu te arī nav nepieciešams uzturēties. Walvis Bay drīzāk ir kārtējais pieturpunkts pirms tālākā ceļa, un skaistākais, ko pilsētā izbaudīt, ir milzīgais skaits flamingo un pelikānu, kas gluži kā palags noklājis bēguma atbrīvoto līča piekrasti.

Tālākais maršruts ved līdz Svākopmundei, nedaudz vairāk kā 28 tūkstošu apdzīvotai pludmales pilsētai, kurā lielākā daļa iemītnieku runā vācu mēlē. Kādreizējā Vācijas kolonija atrodas aptuveni 200-300 km attālumā no Walvis Bay (280 km no Vindhukas) un ceļš līdz tai vien jau ir pārsteigumu pilns. Brauc savā nodabā pa pelēko tuksneša asfaltu, līdz pamani kādu pretim traucošos auto, kam makšķeru kāti vertikāli piestiprināti tieši pie priekšējā bampera. Kad jau prātā pavīd doma - Vai tas gadījumā neaizsedz skatu uz ceļu?! - uzrodas vēl viens tāds pats. Tad trešais, ceturtais, desmitais... Izrādās vietējie vācieši dodas makšķerēt, kas nu jau kļuvusi par tradicionālu brīvdienu izklaidi. Par 100$ iespējams šajā procesā piedalīties arī Svākopmundes ciemiņiem. Jo, patiesībā, nekā cita, ko darīt, te arī nav. Tā ka atliek vien noīrēt laivu ar kādu vācu onkuli priekšgalā un aiziet! Laid lejā ēsmu un gaidi. +30, +35 grādu karstumā... Bet ķeras nepārtraukti un zivju, ka mudž! Kad jau esi gatavs palielīties ar kārtējo varoņdarbu, laivas vadītājs tik nosmīn - Šitas jau nav nekas! Jums vajag atbraukt martā, tad mēs ķeram 20-40 kilogramīgās! Vienu gan jāņem vērā - mazā laiviņa līdz pusotru kilometru attālajai makšķerēšanas vietai traucas milzīgā ātrumā un atsišanās pret viļņiem nav tā jautrākā procesa daļa. Okeāna viļņi ir un paliek okeāna viļņi.

Foto: Dzirksteļojošais tuksnesisFoto: Dzirksteļojošais tuksnesisFoto: Dzirksteļojošais tuksnesis

Nelielā atrakcija piedāvā noķerto lomu pēcāk arī notīrīt un pagatavot. Tiesa, karstuma nomocītajiem bieži vien tam pietrūkst spēka. Lai gan vietējais kulinārijas šedevrs - zivs, ietīta cūkgaļā - zināmu interesi tomēr rada.
Netālu no Svākopmundes (braucot tālāk uz augšu) atrodas Skeleton Coast (skeletu krasts), kas, kā stāsta vietējie, esot patiešām skaists Namībijas nostūris. Lai gan skaistuma pietiek arī mājupceļā. Tuvojoties negaisam, debesis tinas draudīgos pelēkrozā toņos. Ko līdzīgu reizēm var redzēt pašu mājās. Tiesa, ne tuvu tik dramatisku un grandiozu.

Vērts zināt

- Vīzu iespējams nokārtot turpat Keiptaunā. Nieka stundas laikā. Ātri un ērti.
- Namībijā piedāvā izīrēt tikai džipus. Turklāt priekš vai pakaļpiedziņas vietā ieteicams izvēlēties auto ar 4x4 piedziņu, pretējā gadījumā „iesēdīsieties" pat vietās, kur šķietami tas nav iespējams.
- Sākoties smilšu vētrai, ceļu nevajag turpināt. Pretējā gadījumā automašīnas krāsa tiks noberzta gluži kā ar smilšpapīru.
- Ja maršruts no Vindhukas lidostas ved līdz Sossusvlei, noteikti sapērciet līdzi pārtiku un ūdeni, jo 800 km garajā ceļā citu pieturpunktu nebūs.
- Dažviet par 500-2000$ ir iespējams izīrēt lidaparātu, lai satriecošos tuksneša klajumus apskatītu no augšas. Vajag tikai skaidras debesis...

Raksts ievietots 2009.gadā

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Aldis

Keiptaunā nozīmē,kad uz Namībiju ceļojām caur DĀR.Diežēl ATG pierakstos šis fakts netapa fiksēts.Atvainojamies par neprecizitāti!

ieva

Ko noziimee turpat Keiptaunā? Vai tad Keiptauna nav DĀR?

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: