GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW JAUNUMI FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Zanzibāra

Citādi maršruti

IZVĒLIES AUTORU

Boba Mārleja cienītāju paradīze

Zanzibāra

Ežu armija un zilzaļie lagūnas ūdeņiBoba Mārleja cienītāju paradīze« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Citādi maršruti · Āfrika · tanzānija · Zanzibāra · Dace Andžāne un Līga Ozola

Boba Mārleja cienītāju paradīze

Autors: Dace Andžāne un Līga Ozola0 ATSAUKSMES

Boba Mārleja cienītāju paradīze

Boba Mārlija cienītāju, regeja un zālītes pīpētāju paradīze. Baltas, mīkstas pludmales smiltis, tūristu krodziņi, pilsoņi adītām cepurītēm un drediem. Grūti iedomāties labāku bekpekera ceļojuma galapunktu kā Zanzibāra - Tanzānijai piederoša sala Indijas okeānā. Ideāla vieta, kur nedarīt neko un kaut uz mirkli atslēgties no pārējās pasaules. Ne velti te bijis īsākais karš vēsturē - 45 minūtes, kura laikā Britu karaliskā flote paspēja bombardēt vien Beit al Hukum pili. Kādreizējā Portugāles kolonija un britu protektorāts šodien ir autonoma Tanzānijas province. Lielākā daļa salas iedzīvotāju ir musulmaņi. Tiesa, ar tādu afrikāņu piešprici. Islāmam tik raksturīgo melno un tumšo toņu vietā Zanzibāras sievietes, tērpušās garos, ārkārtīgi košos un krāsainos lakatos. Gluži kā puķes viņas klīst pa pilsētas ielām un tirgus labirintiem. Pat ja šķiet, ka neko citu kā netīrību un nabadzību no Āfrikas nevar sagaidīt, dziļi maldāties - mazie bērneļi glīti saģērbti skolas formās, tīri un sapucēti. Ubagot te neviens pat nedomā. Zanzibārieši ir sevi cienoša tauta, tāpēc tikai loģiski, ka viņus cieni arī tu. Ja reiz islāma zemē, tad īsos minisvārciņos, šortos un kailiem pleciem labāk nestaigāt. Dibenā jau neviens negants vīrišķis neiekniebs, taču tik un tā pieklājas apģērbties. Skaļās itāļu mammas, kas kafejnīcā pie galdiņa lepni apsēžas ar peldkostīma augšdaļu mugurā un domā, ka nu visa pasaule ir pie kājām, tā arī neviens īsti negrib apkalpot. No sērijas „- Ej tu! - Nē, ej tu!"
Dīvaini, taču mazie Zanzibāras ciemati gandrīz mats matā līdzinās pašmāju Bērzciemam, Lapmežciemam vai Mērsragam. Zvejnieki, piekraste un mazās, dārza zaļumu ieskautās būdeles. Vien palmu un melnādainu bērneļu te krietni vairāk...

Baisais scenārijs un Jāņu sajūta

Foto: Boba Mārleja cienītāju paradīzeFoto: Boba Mārleja cienītāju paradīzeFoto: Boba Mārleja cienītāju paradīze

Nokļūšana uz salas var izvērsties visai nervus kutinoša. Tiesa, tikai īpašos apstākļos, piemēram, lidojot no Mombasas uz Zanzibāru laikā, kad Keniju plosa iekšējie nemieri. Tad vecis labais krievu teiciens „doveraij, no proveraij" ir zelta vērts. It kā jau visam vajadzētu būt kārtībā. Tiešais reiss no Kenijas uz Zanzibāru - kur vēl vienkāršāk. Biļetes izdrukātas, vīzu par 50 ASV dolāriem paredzēts pirkt Zanzibāras lidostā, atliek vien 50 minūšu ilgais lidojums. Bet nekā! Pārāk mazā pasažieru skaita dēļ reiss tiek apvienots ar kādu citu. Tas kursē līdz Daresalāmai. Nokļūstot Tanzānijas galvaspilsētas lidostā, atskārsti, ka reisi no šejienes uz salu ir pilni un nevienam tā īsti nav skaidrs, vai, kad un kas lidos... Kliegšana un agresīva skaidrošanās ievedīs tikai vēl dziļākā purvā. Jebkurā stresa situācijā visu jācenšas paskaidrot mierīgi un „pa draugam", gluži kā maziem bērniem, pretējā gadījumā vietējie neko nesaprot. Viņu „cietais disks" vienkārši aiziet ciet, izslēdzas. Parādās tukšais skatiens un čušs.
Liekot lietā personisko šarmu tomēr izdodas veiksmīgi tikt lidaparātā un jau pēc minūtēm 20 piezemēties Zanzibāras lidostā. „Lidosta" gan būtu pārāk skaļi teikts - maza, benzīntankam līdzīga būdele ar niedru jumtu. Necila paskata būdiņas, kurās it kā jāsēž modrajiem robežsargiem, arī stāv tukšas. Par to, ka būtu nepieciešamas vīzas, neviens neliekas ne zinis. Te rodas problēma - uzturēšanās Tanzānijā bez vīzas ir nelikumīga, turklāt nav iespējams arī izkļūt no valsts. Tad nu savā prātā izspēlē visdažādākos scenārijus, ieskaitot to, kur līdz apstākļu noskaidrošanai tiec apcietināts un iemests kādā no Āfrikas cietumiem. Brrr... baisi! Taču iznākumu tāpat lemts uzzināt tikai ceļojuma beigās...

Par laimi vismaz lidostā viesus sagaida liepājniece Kristīne Puķīte, kas līdzās amerikānim Raienam, arī vada Fontaine Garden Village, viesnīcu (50 minūšu brauciens no lidostas), kas ir ļoti labs starta punkts salas iepazīšanai. Lai arī oficiāli viesnīciņa Fontaine Garden Village pagaidām vēl slēgta, tās saimnieki jau tagad ar mieru uzņemt ciemiņus no Latvijas, jo tās īpašnieks ir pazīstamais Liepājas uzņēmējs un mūziķis Luijs Fonteins. Atliek vien sazināties un visu sarunāt. Ceļš līdz viesnīcai ir fantastisks! Sulīgi zaļš mežs, Zanzibāras Nacionālais parks, kurā mīt salas slavenākie iemītnieki - colobus jeb „sarkanie pērtiķi", apelsīnu birzs, pludmale un vietējais ciemats. Tā lēni čunčinot, redzi gandrīz visu, ko Zanzibāra var piedāvāt. Daba neskarta un īsta. Pa ceļu klīst dažnedažādi lopiņi, skatam paveras kleķu būdeles un salas sadzīve. Beidzot tā pa īstam sajūti Zanzibāras garšu. Un, ja vēl šosejas vietā pie viesnīcas piebrauc no ciematiņa puses, efekts ir pilnīgs. Turklāt ceļi uz salas ir salīdzinoši labi un izbraucami, pat ja daži latviešu ceļotāji par tiem mēdz pagānīties.

Foto: Boba Mārleja cienītāju paradīzeFoto: Boba Mārleja cienītāju paradīzeFoto: Boba Mārleja cienītāju paradīze

Fontaine Garden Village nav pieczvaigžņu viesnīca ar luksus numuriem un šampanieti līdzās džakuzi (Lai gan arī šādus salā, protams, var atrast, kā arī tiem līdzās esošu ūdenssporta veidu paradīzi, taču šis šoreiz nav mūsu mērķis, gribam „tuvāk tautai"). Visu izsaka nosaukums - improvizēts zvejnieku ciematiņš okeāna krastā jeb vairāki bungalo, kā arī viena lielāka ēka pašā dārza viducī. Turklāt par godu viesiem no tālās Latvijas personāls jo sevišķi pacenties. Sajūta gluži kā Jāņos, kad esi atbraucis ciemos pie radiem - puķu dobes izravētas un istabas uzkoptas. Viss īpaši sagatavots. Jau atkal nevilšus prātā iešaujas doma, ka tāds pašmāju Apšuciems vien ir. Turklāt mājiņas ir patiešām romantiskas. Apaļas, niedru jumtu un izliktas kā lauku tantes austiem tepiķīšiem. Kondicionētāja vietā karsto gaisu maisa parasts elektriskais ventilators, bet tas arī nekas. Gultu sedz moskītu tīkls, bet duša un labierīcības jāmeklē mazliet nostāk, ārpusē. Siltā ūdens te gan nav. Un varbūt pat nevajag. Mazliet vēsā dārza duša +30 un vairāk grādu karstumā šķiet tīri veldzējoša. Ak, jā, un vēl - okeāns skalojas burtiski 300 metru attālumā! No Fontaine Garden Village sliekšņa to šķir vien kādam vācietim piederošas viesnīcas teritorija.
Pirmajā vakarā viesus sagaida teju karaliskas vakariņas - milzīga, krabjiem nokrauta paplāte (viens no tiem gan pamanījās aizbēgt no katla un nākamajā dienā rāpoja apmēram 6 m augstumā pa palmu jumtu). Absolūts svaigums! Pavārs, gados jauns puisis, tos pagatavo vienkārši perfekti. Ne velti Bobam Mārlijam tik ļoti līdzīgais kulinārijas meistars savulaik strādājis kādā četrzvaigžņu hotelī... Turklāt svaigās jūras veltes iespējams pasūtīt jebkurā dienas laikā, un tās tiek pirktas uzreiz no zvejniekiem. Viesnīcas restorānu-bāru sedz palmu jumts. Logu un sienu nav. It kā jau romantiski, taču nejaukie knišļi mēdz būt īpaši nadzīgi pat tad, ja līdz lietus sezonai vēl tālu. Plānas un garas bikses ir teju zelta vērtas!

Fontaine Garden Village, kā katrai kārtīgai viesnīcai ir savs apsardzes dienests. Kā jau daudzviet Tanzānijā tie ir uzticamie un godīgie massai cilts pārstāvji. Tērpušies nacionālajos, rūtainajos lindrakos, riepu sandalēm kājās, bruņojušies ar vāli un dunci, viņi cītīgi seko teju ik uz soļa un uzmana, lai nekas ļauns ar tevi nenotiktu. Arī čūsku, mazo gekonu izķeršana un uzmācīgo mērkaķu atbadīšana (ar to pašu veco labo koka vāli) atstāta massai ziņā.

Fontaine Garden Village
P.O. Box 4072 Stown Town Zanzibar
Tel.: +255 713419451
e-pasts: Reception@fontainevillage.com
www.fontainevillage.com

Saulrietu un Merkūriju meklējot

Foto: Boba Mārleja cienītāju paradīzeFoto: Boba Mārleja cienītāju paradīzeFoto: Boba Mārleja cienītāju paradīze

Africa House ir viena no Rietumu tūristu iecienītākajām salas viesnīcām. Galvenokārt atrašanās vietas un atmosfēras dēļ. Tā ir populārākā saulrieta skatīšanās skatuve uz salas. Liels, terasveidīgs bārs, balti pītie dīvāni un jumts - tad uzlaižas, tad nolaižas... Ap pieciem, pus sešiem vakarā te sapulcējas teju visi tobrīd Zanzibārā esošie baltie tūristi, dīdžejs spēlē lielisku lounge mūziku un kūsā pamatīgs burziņš. Cilvēku tik biezs, ka pat adatai nav, kur nokrist! Pēc kāda brīža vien pieķer sevi pie domas, ka īsti nesaproti, kur atrodies. Ņujorkā, Maiami, Āfrikā... Atšķirības nav nekādas! Un tad pienāk liktenīgais brīdis - eksotiskiem dzērieniem un fotoaparātiem rokās atpūtnieki vēro slaveno Āfrikas saulrietu okeānā. Kad tas beidzas, dzīvība apdziest un visi pazūd. Burtiski acumirklī! Čušs un klusums. Līdz nākamajam saulrietam...

Pati viesnīca? Ļoti jauka. Ierīkota afrikāņu stila koloniālisma laika namā, kura īpašnieki pamanījušies to saglabāt pēc iespējas autentiskāku un tuvāku tam laikam, kad ēka celta. Africa House sienas klāj neskaitāmas fotogrāfijas, kurās hotelis redzams, sākot no tā uzcelšanas brīža, koloniālisma laikā un pēcāk. Pat puisītis, kas sagaida viesus, saģērbts atbilstoši tam laikam. Izskatās jau mazliet jocīgi... Austrumnieciskā stilā iekārtoti arī numuriņi, romantiski un šarmanti. Ar tādu vecuma smaržu. Un kas par to, ka serviss ne tuvu neatbilst Eiropas četrzvaigžņu standartiem. Galvenā ir sajūta. Tiesa, pusdienām vai vakariņām labāk izvēlēties citu maltītes vietu. Piemēram, Merkūriju! Tieši tā, slavenās 70.-80. gadu britu rokzvaigznes vārdā nosaukto restorāniņu pašā pludmalē. Izrādās, Zanzibāra bijusi Fredija Merkūrija dzimtā vieta. Un viņu te atceras vēl šodien. Vismaz baltie tūristi. Vietējiem tā arī nav īsti skaidrs, kāpēc kāds dziedātājs ar apšaubāmu seksuālo orientāciju, turklāt vēl miris no AIDS, kļuvis par apbrīnas objektu miljoniem cilvēku visā pasaulē. Lai vai kā, ēdiens Merkūrija restorānā ir labs. Mazliet tūristiem, bet tomēr... Slavenā mūziķa fotogrāfijas pie sienām, albumi un viņa vārdā nosaukts kokteilis, ar solījumu - ja to izdzersiet, jutīsieties it kā uzstātos 50 000 auditorijas priekšā. Tiesa, ar kokteiļiem Zanzibārā labāk neaizrauties. Nav tomēr viņu stiprā puse... Vienai no mājām, kurā savulaik dzīvojis Merkūrijs un kuras pirmajā stāvā iekārtota vārgulīga suvenīru bodīte, arī labāk iet ar līkumu. Ja nu vienīgi esat bezcerīgs viņa pielūdzējs. Neko daudz vairāk par klišejiskiem ledusskapja magnētiņiem un T-krekliem neatradīsiet.
Paēst var arī citviet pludmalē. Tuvāk vai tālāk no okeāna krasta, sēžot pie galdiņa, kas uzstādīts turpat liedaga smiltīs. Krodziņu te netrūkst, tāpēc atliek vien izvēlēties. Tiesa, vietējos diezin vai sastapsiet. Ja nu vienīgi kā apkalpojošo personālu. Zanzibārieši ēd mājās. Un tikai. Pasēdēšana pie tējas tases kafejnīcā nav šīs salas kultūras iezīme. Par autentisku Zanzibāras virtuvi arī aizmirstiet. Vienkārši pasakaini svaigas jūras veltes.

Africa House
P.O.Box - 3246, Stone Town, Zanzibar
Tel.: +255 77 443 2340
e-pasts: theafricahouse@zanlink.com
www.theafricahouse-zanzibar.com

Ielu labirints un krustnagliņu karaļvalsts

Foto: Boba Mārleja cienītāju paradīzeFoto: Boba Mārleja cienītāju paradīzeFoto: Boba Mārleja cienītāju paradīze

Stountauna ir unikāla pilsēta. Turklāt vienīgā uz salas. Gluži kā „1000 un vienas nakts" pasakās klīsti pa nebeidzamo ieliņu mudžekli, mēģinot atrast izeju no labirinta. Kā apsēsts tipini no vienām durvīm pie citām. Ne jau lai paprasītu ceļu, bet gan apbrīnotu fantastiskos kokgrebumus uz tām. Durvis ar savām unikālajām mežģīnēm un vecajiem kliņķiem. Ja nezinātu, kur atrodies, liktos, ka Marrākešā vai kādā citā arābu celtā pilsētā. Un ne šodien, bet vismaz pirms pārsimts gadiem. Nevienas augstceltnes vai modernas ķēžu viesnīcas. Tikai mitruma, okeāna sāls un laika zoba sagrauzti, appelējuši koloniālisma laika nami, ne augstāki par piekto stāvu. Pa šaurajām ieliņām uz divriteņiem ved piena kannas. Paspēj tik pamukt malā. Citviet ar mazo mopēdu nesas kāds vietējais un notašķī tevi „pēc pilnas programmas". Taču dusmu nekādu - tas viss te iederas...
Stountauna, maigi sakot, nav apskates objektiem bagāta pilsēta. Arī pati Sultāna pils drīzāk tāds cietoksnis vien ir, noslēpies šaurā ieliņā tā, ka zinādams neatradīsi. Aiz tā sienām galvenokārt rosās suvenīru tirgoņi. Sultāna harēma pirts? Izklausās labi! Ja vien ārpusē nebūtu piesprausta zīmīte ar norādi, kas te atrodas, nemūžam neiedomātos, ka aiznaglotie logi un durvis slēpj tādu „dārgumu". Iekšā tā arī nav iespējams tikt.

Foto: Boba Mārleja cienītāju paradīzeFoto: Boba Mārleja cienītāju paradīzeFoto: Boba Mārleja cienītāju paradīzeFoto: Boba Mārleja cienītāju paradīze

Ja nu gribas izbaudīt ko eksotisku, jāmeklē centrālais tirgus. Iespējams, vienīgā vieta pilsētā, uz kuru labāk doties gumijniekiem kājās. Nepārspīlējot. Zivju un gaļas produktu atliekas, lietus pielijušas peļķes un dubļi - tas viss vienuviet. Ak, jā un vēl šaušalīgā smaka zivju paviljonā! Tik baisa, ka doma „kaut man būtu gāzmaska" nemitīgi rosās prātā, liekot aizmirst domas par kārdinošo maltīti, kad milzīgā jūras radību bagātība tikusi vakarā no visa šai pašā tirgū pirktā pagatavota. Taču tik un tā šeit iepērkas visi vietējie un diezin vai arī šiko viesnīcu restorāniem pārtiku piegādā no kosmosa. Zanzibāras diēta aprobežojas ne vien ar gaļu un zivīm, bet arī dārzeņiem un augļiem. Tik spilgtiem, sulīgiem un ĪSTIEM, par kādiem pašu mājās varētu tikai pasapņot.

Krustnagliņu karaļvalsts. Tā savulaik dēvēta Zanzibāra - lielākais krustnagliņu ražotājs pasaulē. Ne velti omītes skābo gurķīšu galvenā garšviela joprojām ir šīs salas lielākā vērtība. Īpašos „kronīšos" sapakotas, tās ir lielisks suvenīrs. Nekā cita, ko būtu vērts paņemt līdzi, dodoties mājup, arī vairs nav. Masveida kokgriezumus un lētās pludmales lupatas atradīsiet vēl pārsimts citās vietās Āfrikā. Ja nu vienīgi massai māksla - patiešām skaistas un oriģinālas no dažādām pērlītēm darinātas rotaslietas, jostas, somiņas.
Tirgus ir galvenais un patiesībā vienīgais salas „lielveikals". Te atrodams pilnīgi viss, sākot no pārtikas, beidzot ar apģērbu, mēbelēm, traukiem utt. Arī kaulēšanās nav sveša lieta. Starp citu, neoficiāli eksistē divas cenas - vietējiem un tūristiem. Kā jau daudzviet pasaulē.

Pārsteidzošākie Stountaunā gan ir tieši iedzīvotāji. Pat tad, ja noklīdušais tūrists meklē tikai aptieku. Apstaigājot viesnīcas, visi parausta plecus un miglaini norāda uz mājas stūri, aiz kura aptiekai vajadzētu būt. Kaut kur tur... Pēkšņi pieskrien kāds vietējais, melns un baskājains, un saka - Nāciet, es jums parādīšu! Tu it kā seko viņam, bet ticība maza - Dievs vien zina, kur viņš mūs tagad ievedīs. Taču, kad meklētais vienā aptiekā nav atrodams, centīgais jauneklis aizved uz citu. Kad nav arī tajā, ved atkal uz nākamo. Jā, protams, viņš nekautrējas paprasīt nelielu atlīdzību, bet kā nu nedosi - aizveda taču! Pat brīdī, kad esi pavisam nomaldījies no balto tūristu apsēstā (cik nu daudz te to ceļotāju vispār ir...) centra un atrodies visīstākajā vietējo rajonā, bariņš zanzibāriešu, pamanījuši izmisušos ārzemniekus, laipni izved tos no labirinta atpakaļ uz centru. Protams, visam ir savas robežas un gadās, ka vietējie vienkārši neko nesaprot un neliekas ne zinis. Mēģinot restorānā pasūtīt ko tādu, kā nav ēdienkartē, viesmīlis, ne vārda neteikdams, pēkšņi pagriežas un aiziet prom. Vien pēc pāris mulsinošam minūtēm saproti, ka atpakaļ arī vairs nenāks. Mistika...

Foto: Boba Mārleja cienītāju paradīzeFoto: Boba Mārleja cienītāju paradīzeFoto: Boba Mārleja cienītāju paradīze

Kūsājošu naktsdzīvi šai pasaules nostūrī labāk nemeklējiet. Tāpat neatradīsiet. Ja nu vienīgi viesnīcās. Pati pilsēta aizmieg līdz ar saulrietu. Pāris gaismas laternas iedegas vien gar krastmalu, kamēr Stountaunas centrs tinas piķa melnumā. Ne krodziņu, ne klubu - nekā. Nav brīnums, ka alkoholu pārdod vienīgi tūristiem domātajos restorānos un viesnīcās. Vienīgā bode uz salas, kur plašā izvēlē un par labām cenām var iegādāties teju visus iespējamos dzērienus, atrodas Stountaunas centrā un strādā tikai darba dienās līdz plkst.16.00.
Jau pēc divām pilsētā pavadītām dienām atskārsti, ka īsti te vairs nav, ko darīt. Ja nu vienīgi garšvielu dārzs tiem, kas līdzīgus vēl nav atskatījušies citur pasaulē. Citādi nelielo pilsētu var izstaigāt dažu stundu laikā. Pasēdi, nobaudi svaigi spiestu augļu sulu un vēro zanzibāriešus - smaidīgi un laipni viņi nemitīgi tevi sveicina. Tāda ir Stountaunas garša...

Nu pienākusi ceļojuma beidzamā fāze - jādodas prom. Bez vīzas kabatā... Tad sākas interesantākais. Lidostā strādājošais puisis izšķirsta pasi no viena vāciņa līdz otram. Lēēēni un uzmanīgi, reizes desmit (pat ja reisam jāizlido kuru katru brīdi). Līdz domīgs pajautā - Bet kur tad ir vīza? Par laimi piepildās labākais no scenārijiem. Pēc tam, kad esi samaksājis oficiālo summu par vīzas izsniegšanu, puisis dodas saspiest zīmogus. Ar „vecajiem" datumiem - par to, ka esi ielidojis, un šodienas datumu - par to, ka esi izlidojis. Pa vidu vēl sajūk pasu skaits un tas, kurām ir un kurām nav zīmogi. Bet lidmašīna tik un tā gaida. Un, ja jau reiz lasāt šo stāstu, varat nojaust, ka ceļš mājup tomēr bijis veiksmīgs...

Vērts zināt

- Pirms došanās uz Zanzibāru (un Āfriku vispār) noteikti izejiet malārijas profilaksi. Arī pote pret dzelteno drudzi ir obligāta.

- Vīza maksā 50 dolārus (tā jāpērk Zanzibāras lidostā). Lidojums Mombasa-Zanzibāra aptuveni 200 dolārus.

- Marts, aprīlis un maijs Zanzibārā ir lietus sezona.

- Optimālais viesošanās laiks - 3 dienas. Ilgāk uz salas īsti nebūs, ko darīt.

- Angļu mēlē sazināties nav īpašu problēmu.

- Taksometri nav dārgi. 45 minūšu brauciens no lidostas uz salas otru pusi maksā 35 dolārus. Arī restorānos var paēst par salīdzinoši labām cenām.

- Sezonas laikā no Dāresalāmas (40$) un Mombasas (mazliet dārgāk) uz Zanzibāru kursē prāmis. Tiek piedāvāti arī kruīza izbraucieni uz Tanzānijai tuvējām salām, ieskaitot Zanzibāru.

- Braukt pašam pie auto stūres pa salu gan nav ieteicams, bet ja nu tomēr, tad Zanzibāras policijā nepieciešams nokārtot īpašas atļaujas.

- Nebrīnieties, ja, kaut ko filmējot, jums paprasīs filmēšanas atļauju. Pat ja esat vienkāršs tūrists, nevis kāds no televīzijas.

- Netālu no Stountaunas ir prāmju piestātne, tamdēļ ūdens šai salas pusē nav īpaši tīrs un peldēt nebūtu ieteicams.

Raksts ievietots 2008.gadā

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: