GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW JAUNUMI FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Franču Polinēzija

Citādi maršruti

IZVĒLIES AUTORU

Taiti un Kuka līcisKur debesis saplūst ar zemi

Franču Polinēzija

Taiti un Kuka līcis« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Citādi maršruti · Austrālija · franču polinēzija · Franču Polinēzija · Jānis Notte

Taiti un Kuka līcis

Autors: Jānis Notte0 ATSAUKSMES

Taiti un Kuka līcis

Pēc pāris stundu pieturēšanas Losandželosā, ir jaušams, ka turpmākais astoņu stundu lidojums būs neierastāks. Klasiski šarmanto Christian Lacroix tērpto Air France franču apkalpi nomaina tās pašas kompānijas polinēziešu kolēģi. Tērpušies krāšņos un puķainos tērpos, viņi uzsmaida tik priecējoši, ka tas vien mazina lielo nogurumu kopš iekāpšanas lidmašīnā Parīzē. Esam ceļā uz Taiti.

Moorea sala

Foto: Taiti un Kuka līcisFoto: Taiti un Kuka līcisFoto: Taiti un Kuka līcis

Taiti ir zināmākā un lielākā Franču Polinēzijas sala, kur atrodas tās galvaspilsēta Papete - uz to arī lido starptautiskie reisi. No turienes mūsu galamērķis - Moorea sala, ir apmēram 30 minūšu prāmja ceļa attālumā. Gaidot prāmi, esam pirmie apmeklētāji mazā kafejnīcā turpat ostā un ēdienu izvēle, kā vēlāk izrādīsies arī citur, sastāv galvenokārt no bagetēm. Kā jau bijusī franču kolonija un tagadējais tās protektorāts, Franču Polinēzija ir interesants polinēziešu un franču kultūras sajaukums, kura izpausmes lielākoties jūtamas valodā un ēdienā. Lielākā daļa vietējo runā franciski, savukārt ēdienā franču kultūras klātbūtne visikdienišķāk izpaušas tieši bagešu klāstā - ar visdažādākajiem pildījumiem tās te ēd visi. Īsajā braucienā ar prāmi mūs ik pa laikam pavada delfīnu bariņš, kas, ik pa brīdim zibenīgi izlecot no ūdens, raisa patīkamas sajūtas.

Moorea ir viena no daudzajām Polinēzijas salām, kas kopumā aizņem teju Eiropas lieluma teritoriju. Moorea no netālu esošās Taiti atšķiras ar lielāku tīrību, skaistākām pludmalēm un mierīgāku dzīves ritmu. Par tūristu skaitu gan Polinēzijā uztraukties nevajag - to te ir pavisam maz un lielākoties francūži. Ir arī francūži, kas te dzīvo jau vairākās paaudzēs un tādi, kas atbraukuši pavisam nesen. Kā izteicās stopējot sastaptais franču puisis, šeit ir paradīze, jūties tālu no jebkuras vietas pasaulē, un nav jauztraucas par aizvien pieaugošo dzīves dārdzību dzimtenē.

Zināmākā vieta Moorea salā ir Kuka līcis, kur pietauvoties esot likums ikvienam pasaules apceļotājam, esot Polinēzijā. Līcis ir patiešām skaists, augstu kalnu ieskauts, taču apmesties vairāk ieteiktu salas rietumu pusē, kur ir mierīgs, kluss un cilvēki tikai vietējie. Mēs palikām polinēziešu pansijā Fare Aute, kur palielā divistabu bungalo ir arī virtuvīte; vakaros var nodoties gastronomiskiem eksperimentiem, gatavojot gan redzētas, gan neredzētas zivis. Pludmales Moorea salā ir skaistas un baudāmas, tomēr ieteicams arī veltīt vismaz dienu kāpjot kalnos, lai redzētu gan vietējos augus, gan ūdenskritumus.

Rangiroa atols

Foto: Taiti un Kuka līcisFoto: Taiti un Kuka līcisFoto: Taiti un Kuka līcis

Tiesa, ar dažām dienām Moorea salas apskatei ir pilnīgi pietiekami. Dodamies atpakaļ uz Taiti un iegādājamies biļeti uz Rangiroa atolu, kas atrodas 350 km jeb vienas stundas lidojuma attālumā. Rangiroa ir viens no Tuamotu arhipelāga atoliem, kas ir otrs lielākais pasaulē. Tam pa vidu atrodas iekšzemes jūra, bet otrpus sauszemei, kas lielākoties nav platāka par 500 metriem - Klusais okeāns. Jau lidojot uz Rangiroa un pa ceļam nolaižoties Fakarava atolā, paveras fantastiski skati uz lielākiem un mazākiem atoliem un uzreiz top skaidra to saistība ar nogrimušām vulkāniskām salām. Ja kādreiz šeit bijušas augstu kalnu salas tāpat kā tagad ir Moorea, tad tagad te ir gandrīz vai tikai baltu, melnu un arī rozā smilšu pludmales, nelielas saliņas (sauktas 'motu'), kuras var šķērsot kājām, un palmas - daudz palmu. Rangiroa ir atzīta par vienu no labākajām daivinga vietām pasaulē, un visdažādāko krāsu un formu jūras iemītniekus te iespējams redzēt pat esot slinkam un nekur tālu jūrā nebrienot vai nenirstot.

Apmetamies Novotel Rangiroa Resort, kas ir viena no divām viesnīcām uz atola, kurā ir tikai 40 viesu. Lai arī ēdieni šeit ir labā līmeni, tomēr neiztiekam bez bagetēm, kuras vietējā veikaliņā piegādā deviņos no rīta un četros pēcpusdienā. Dienas rit laiski - ar grāmatām, kuru līdzi nav pietiekami, delfīnu pašiestudēto izrādi ik pēcpusdienu pie netālu esošā 'motu' un sajūtu, ka, lai arī te nevalda pirmatnīgums, civilizācija ir kaut kur ļoti tālu prom.

Rangiroa iespējams apskatīt vairākas melno pērļu gatavošanas vietas, un tās, protams, iegādāties, taču mani neatstāja iespaids, ka šī ir vienīgā izteikti tūristiskā aktivitāte ar visai tām raksturīgajām iezīmēm, tamdēļ tās sakarā atļāvos justies netraucēts. Turklāt, kaut arī tūristi šeit skaitāmi desmitos, melno pērļu cenas ir aptuveni tikpat reižu augstākas tiem, kas nav vietējie.

Taiti

Foto: Taiti un Kuka līcisFoto: Taiti un Kuka līcisFoto: Taiti un Kuka līcis

Atpakaļceļā dažas dienas pavadot Taiti un apskatot vietas netālu no nelielās galvaspilsētas Papetes, rodas iespaids, ka vismaz šeit dzīvojošie polinēzieši ir pamatīgā konfliktā starp šīs pasaules malas raksturīgajām vēsturiskajām, ģeogrāfiskajām un etniskajām īpašībām un to, ko nozīmē būt tālai, tomēr daļai no Francijas. Tas vistipiskāk izpaužas ne vien lielo franču uzņēmumu acīmredzamā klātbūtnē, bet arī tik absurdās lietās kā dzeramā ūdens importā no Francijas (Evian, Perrier...), kā arī lielākajā daļā kaut cik iesaldējamo un iekonservējamo produktu importā no citām tālām aizjūras vietām. Ja attālākās vietās kā Rangiroa, vietējie vēl cenšas būt, iztikt atbilstoši savām tradīcijām, kas viņus un pieredzi šajā vietā padara tik unikālu, tad Taiti jau ir ļoti franciskota un tās unikalitāte lielākoties jaušama pašas salas skaistumā, ne cilvēkos.

Īsu kopsavilkumu par Franču Polinēziju izdarīt nav viegli, jo tā ir tik dažāda, taču viens, ko gribas pateikt, ir tas, ka tā ir savdabīga un patiešām skaista vieta, kuru (vēl) nav iepazinuši tūristu pūļi.

KĀ NOKĻŪT. No Eiropas uz Franču Polinēziju lido Air France (Parīze - Losandželosa - Papete) un Air Tahiti (tas pats maršruts). Cenas, atkarībā no sezonas, sākot no 2000Ls.

KĀ CEĻOT. Starp Taiti un Moorea salām kursē vairākas prāmju kompānijas. Iepriekš biļetes rezervēt nav nepieciešams, vienkārši jādodas uz ostu. Starp Taiti un attālajām salām un atoliem lido Air Tahiti. Serviss un lidmašīnu tehniskais stāvoklis ir ļoti labs. Biļetes var iegādāties internetā www.airtahiti.com. Aptuvenā cena lidojumam - Papete - Rangiroa - Papete, ir 150Ls.

KUR NAKŠŅOT:

Moorea - Pension Aute, tel: 56 45 19
Rangiroa - Novotel Rangiroa Lagoon Resort
www.novotel.com/novotel/fichehotel/gb/nov/5714/fiche_hotel.shtml

Raksts ievietots 2008.gadā

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: