GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW VEIKALS FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Indonēzija

Baudītāja ceļvedisCitādi maršrutiFoto galerijas

IZVĒLIES AUTORU

Citāda Indija. Citāda cilts, III. daļaEžu armija un zilzaļie lagūnas ūdeņiPigmeji un sarkanās smiltisOff the beaten pathĶīna. Off the Beaten PathĶīna. Off the Beaten Path. 2. daļaCitāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, I. daļaCitāda Indija. Senās ciltis un šamaņu valstība, II. daļaCilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoUguns Zeme. Vārti uz ledus kontinentu

Indonēzija

Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoIezemiešu ciltis un slepenie sērfa spoti« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Citādi maršruti · Āzija · indonēzija · Indonēzija · Irēna Frīdenšteina

Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Autors: Irēna Frīdenšteina1 ATSAUKSME

Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Kalimantan reģions aptver divas trešdaļas visas Borneo salas, kas pieder Indonēzijai (72,6%), Malaizijai (26,7%) un Brunejai (0,6%). Pretēji Malaizijas pusei, Indonēzijas Kalimantan daļa ir mazāk civilizēta, tādēļ retāk apmeklēta un interesantāka ceļotājiem. Borneo dzīvo 17,7 miljoni cilvēku, no kuriem 2,2 miljoni ir Dayak cilšu cilvēki, kuri savā mūsdienu dzīvesveidā balansē starp tautas senajām tradīcijām un modernās pasaules ietekmi. Neskatoties uz dabas saglabāšanas centieniem, Borneo daba ir pakļauta nemitīgiem draudiem un izmaiņām. Ceļotāji, pasteidzieties!

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo
Kalimantan aizvien ir mājvieta lielākajai daļai uz planētas mītošo orangutānu

Austrumu Kalimantan iedzīvotāji ir šīs vietas pirmiedzīvotāji - senās Dayak un Kutai ciltis, kā arī etniskās grupas Melayu, Bugis, Javanese, Banjarese un ķīnieši. Dayak cilvēki Borneo teritorijā ieradās pirms 3 000 gadiem. Viņu starpā ir gan klejotāji - mednieki un tie, kas pārtiek no dabas dotā un dzīvo ar to saskaņā, gan tie, kas kultivē rīsus un nodarbojas ar lopkopību, gan prasmīgi laivu būvētāji un pinumu (rattan lietu) meistari, gan zelta un dārgakmeņu ieguvēji. Kristīgo misionāru ietekmes un nemitīgās džungļu izciršanas rezultātā Dayak cilvēku dzīves veids pēdējos gadsimtos ir mainījies. Dayak kultūras tradicionālās ārējās pazīmes visspilgtāk iezīmējas sieviešu ārējā izskatā, piemēram, tetovējumos un izteikti garajās ausu ļipiņās, kurās iekārti smagi misiņa un zelta riņķi (mūsdienās gan tā vairs ir ļoti reti sastopama parādība).

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo
Foto no interneta resursiem

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo
Foto no interneta resursiem

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo
Foto no interneta resursiem

Pēc dažu dienu iepazīšanās ar Singapūru un Indonēziju Javas salā, ar vakara reisu ierodamies Borneo salas nozīmīgākajā ostas pilsētā Balikpapan. Nakšņojam cenas ziņā ļoti demokrātiskā viesnīcā ( 7 USD) - netālu no autoostas, jo jau no rīta paredzēts autobuss uz Samarindu un ceļā paies ~2,5 stundas (biļetes cena diviem ~5 USD). Ierodamies laicīgi un ieņemam vietas, taču tā kā nav skaidrs, kad autobuss sāks kustēties, mums ir iespēja pavērot laisko sadzīvi aiz loga un novērtēt Borneo ēšanas paradumus - izteikti daudz gaļas ēdienu, olas un rīsi. Atskāršam, ka Borneo mums būs izaicinājums arī pārtikas ziņā, jo abi ar ceļa biedru esam veģetārieši.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Improvizētā kafejnīcā blakus kioskam rosās kāda sieviete. Uz galda izkārtoti plastmasas toveri, bļodas un katls ar zupu. Kad ieradusies kāda māte ar dēlu, tiem tiek pasniegta liela porcija zupas, kurā tiek pievienota kārtīgu rīsu deva, olas. Kamēr tas viss tiek naski baudīts, blakus uz soliņa pīpē vietējie Borneo vīrieši - mazi augumā, bet giganti pīpēšanas ziņā! Tas man uz brīdi atgādināja Ķīnas ceļojumu, kad sabiedriskajā autobusā nemitīgi kāds uzvilka dūmu, ignorējot pārējo pasažieru ērtības. Interesanti, ka autobusam apstājoties, visi izkāpa uzelpot svaigu gaisu, bet kad no jauna ieņēma vietas autobusā - no jauna sāka smēķēt. Un šajā ziņā viņi visi ir kā brāļi - mūsu autobusā vienlaicīgi pīpē vairāki vīri un tā arī nepārtrauc to darīt visā ceļa garumā!
Ceļš līdz Samarindai paiet ātri, vērojot skaisto dabu un džungļus, kurus kā krāsas traipi ik brīdi izdaiļo koka būdiņas un kioski, kuros vienviet tiek tirgota gan pārtika, gan degviela. Degviela gan vairāk atgādina eļļu, jo pudeles tilpums sasniedz litru, tāpēc nezinātājs pat nenojautīs, ka šis kiosks varētu būt benzīntanks.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Ieradušies Samarindā, "pārlecam" nākošajā autobusā un dodamies uz Kota Bagun pilsētu. Ceļā paiet četras stundas (biļetes cena diviem ~5 USD), taču, ja mēs dotos ceļā pa upi ar sabiedrisko transportu - laivu kapal biasa, tas prasītu astoņas stundas. Taču tā kā plāns ir doties augstāk pa upi Sungai Mahakam un mums nav tik daudz laika, sadalām savu maršrutu - kur iespējams pārvietojamies pa autoceļiem ar auto, taksi vai stopojot, bet, kur tādas iespējas nav, braucam ar motorolleri pa džungļiem vai pa upi ar čarterētu mazo kanoe laivu a ces. No Samarindas līdz tālākajam posmam - krācēm Long Bagun ar kapal biasa kopējais ceļa posms būtu 523 km / 36 h.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Ceļa posms no Samarindas līdz Kota Bagun piepīpētajā autobusā izrādījās visgrūtākais visā trīs nedēļu ceļojumā. Autobusā nav ne grama svaiga gaisa, sievietes vēdinās ar vēdekļiem, taču tas maz ko līdz - autobusā vienlaicīgi pīpē četri līdz seši cilvēki. Man sāk sāpēt galva, pārņem sajūta it kā pie deguna būtu piestiprināts pelnu trauks, cigarešu smaka ir netipiski nejauka, taču mani neapmierinātie skatieni neattur pīpētājus no kaislīgās nodarbes. Augšējie mazie lodziņi ir atverami, tādēļ visu ceļa posmu pavadu tupot krēslā uz ceļgaliem un cenšoties piebāzt degunu tuvāk logam. Jūtos kā suns, kurš izbāzis galvu no mašīnas loga un ļauj, lai vējš kutina purnu! Tas ir vienīgais glābiņš kā pārvarēt Borneo veču sagādāto pārbaudījumu. Tumšās džinsu bikses ceļgalos kļuvušas melnas, it kā es būtu sēdējusi ogļu kaudzē. Jā, nav diez ko sterili apstākļi, taču tie piederas pie šāda veida ceļojumiem.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Kad ierodamies Kota Bagun ostā, esam izsalkuši, vēders jau rūc, taču, paskatoties uz ēdienu vienīgajā ēstuvē, pārdomājam. To šeit pasniedz uz papīra, kas nebūtu nekas traks, bet maltīti sastāda vienīgi gaļa, ola un rīsi ar mērci. Skaidrs, ka tuvākās sešas dienas nebūs nekāds veģetārieša sapnis un nāksies pārtikt vien no "plikiem" rīsiem. Cilvēki Borneo gaļu ēd trīs reizes dienā, un ēdiens ir nemainīgs - svētā trīsvienība "gaļa-rīsi-ola". Zivis, vista un cūkgaļa tiek pagatavota no rīta, tad to uzglabā bļodās - stikla vitrīnās, rīsi tiek novārīti un uzglabāti lielos toveros. Apmeklētājam šķīvī tiek iekaisīti rīsi un auksts gaļas gabals, kas tiek apliets ar kādu čili mērci. Dārzeņi šo ļaužu uzturā praktiski netiek izmatoti, tādēļ šeit jo aktuālas ir asinsvadu slimības.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Kota Bagun ostā uzmeklējam a ces laivas īpašnieku un cenšamies vienoties par cenu ceļa posmam līdz Muara Muntai ciemam. Pusotru stundu garais brauciens mums maksā ~ 20 USD,
Kota Bagun viss ir ļoti vienkārši - ēkas ir būvētas no koka uz balstiem un visa sadzīve noris pie upes. Gar upi saslietas WC būdiņas, atsieti plosti un laivas, viss ir aizkrāmēts un sajūta kā "sūnu ciemā". Dzīve rit savu rāmo gaitu, bērni plunčājas upē, vīri ķer zivis, sievietes mazgā veļu... Braucot pa upi, vietējie mūs sveicina, māj ar roku un smaida...

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Ik pa laikam mums garām lēni paslīd gigantiskas baržas ar maziem vilcējiem priekšpusē - tajos, galvenokārt, tiek pārvadātas ogles, arī kokmateriāli.
Borneo ir milzīgas eko problēmas, jo iepriekšējos gados ir notikusi nelikumīga masveida koku izciršana un dedzināšana. Šodien mežos, kas atrodas tuvāk krastam - Samarindai un Balikpapan - tuvāk autoceļiem, upei un lielajām ostām, visi lielie koki jau sen kā izcirsti un daudzviet upes krastos vispār vairs nav manāmi. Cilvēka saimnieciskā darbība, naudas kāre un biznesa intereses ir izpostījušas milzīgas dabas bagātības, tādējādi neatgriezeniski nodarot tai pāri.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Samarindā nonāk lielākā daļa kokmateriālu, bet Balikpapan pārziņā ir ogļu, dabasgāzes un eļļas industrija. Pēc 1970. gada, kad Indonēzija atļāva ārzemju kapitāla piesaisti, Kalimantam sākās strauja dabas resursu izmantošana un izsaimniekošana. Tās ekonomikas pamatā ir dabasgāzes, palmu eļļas, zelta un ogļu ieguve.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Uz Muara Muntai nav iespējams nokļūt pa sauszemi, tādēļ viss nepieciešamais šejienes iedzīvotājiem tiek nogādāts ar kapal biasa. Lielais koka kuģis iziet katru rītu no Samarindas un pēc desmit stundām ierodas Muara Muntai, līdzi atvedot rīsu maisus, olu kaudzes un, protams, pasažierus, kuriem gan speciāla sēdvieta nav paredzēta. Bet jebkādām ērtībām, cilvēki vienkārši sēž un guļ uz grīdas. Ciemā gan ēkas, gan ceļi ir būvēti uz koka pāļiem - augstāk par metru no zemes. Koka ielām tiek izmantoti ārkārtīgi izturīgi kokmateriāli - ulin-ironwood, kas iztur gan gājēju, gan motorolleru sparu.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Ceļojot pa Borneo un Kalimantan, sešu dienu laikā nesatiekam nevienu ārzemnieku; mēs esam kā no citas planētas, un visi mūs nopēta, sveicina, cienā ar ēdienu, eksotiskiem augļiem un fotografē ar saviem mobilajiem telefoniem. Šeit nav daudz vietu, kur nakšņot vai paēst, tāpēc uzmeklējam vienu no trijiem ciemā esošajiem viesu namiem jeb losmen. Apmetamies Penginapan Srimunati losmen, kura astoņpadsmit numuriņus nav pagodinājis neviens cits apmeklētājs. Viesu nama numuriņi ir ļoti vienkārši - mazajā istabiņā ir viena vienīga gulta, citu mēbeļu nav. Ir kopēja vannas istaba ar auksto ūdeni, koridorā garš ēdamgalds (vienīgi nav skaidrs, kas pie tā ēd, jo restorāna šeit nav), ir arī liela terase ar skatu uz ciema centrālo ielu, kurā izkārtoti galdi un trauki, kuros var pagatavot tēju.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Neesam ēduši visu dienu, bet nevienu krodziņu vai ēstuvi šeit neatrodam. Taču uzejam kādu māju, pie kuras rosās sieviņa un mīklā un eļļā cep ko mums nesaprotamu. Viss, kas tiek izcepts, tiek ievietots stikla vitrīnā, blakus gozējas visneiedomājamāko krāsu šķidrumi plastmasas pudelēs. Šķiet, mērces... Tās izskatās gana sintētiskas un apetīti nerosinošas, bet vēders rūc, tāpēc riskējam palūgt cepto brīnumu. Izrādās, tas ir cepts banāns, kuru dažādu garšu mērcēs servē uz maza trauciņa. Dažas mājas tālāk tiekam laipni aicināti pie citas saimnieces, kura sacepusi ko līdzīgu saldiem pončikiem un maziem kēksiņiem. Gardu muti baudām visu kas ēdams, jo kas zin', kad sekos nākamā ēdienreize.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Borneo kaķiem nav astes. Pareizāk sakot, ir tik tāds īss astes gabaliņš, un mēs tā arī nesaprotam, vai tās ir tādas kaķu šķirnes, vai astes tiek apcirstas. Ciema neatņemama sastāvdaļa ir vietējie benzīntanki, kuros gozējas dzeltenā šķidruma pudeles. To tilpums nekad nepārsniedz vienu litru, un, kam gan vairāk vajadzētu, ja vienīgais motorizētais draugs ir motorollers, kurā ielejot vienu litru var braukāt visu dienu!

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Šeit nav restorānu un bāru, nav kino un klubu, bet, kā jau visās vietās, arī te dzīvo jaunieši, un viņu vienīgā izklaide ir braukāt ar motorolleri bariņos - pa visām ciema koka ielām. Tā kā ielu nav daudz, sanāk vizināties uz riņķi vien.
Kad ejam pa ielu, mūs pamana šāds jauniešu bariņš un apstājas - viņi spiedz no prieka, fotografē un mēģina sarunāties, taču tā kā šeit neviens nesaprot angļu valodu, bet mēs nepārvaldām indonēziešu, nekāda dižā komunikācija neizdodas, varam tikai kopīgi fotografēties. Dažas kautrīgākas meitenes mums pabrauc garām, sakautrējušās apstāties, taču tad met vēl vienu riņķi līdz beidzot sadūšojas apstāties. Viņas pieglauž matus, sapucējas un ar saviem telefoniem priecīgas taisa kopbildes. Pat nezinājām, ka ar savu klātbūtni vien varam šai miestā ienest tik daudz svaigu emociju un prieka!

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Uz tilta mūs sveicina braši puiši, viņi izskatās tādi īpaši turīgi - viņiem ir mocis, ne motorolleris. Te pēkšņi par lielu pārsteigumu izdzirdam uzrunu angļu valodā "Hello, do you speak English?". Mēs atbildam "Yes!", uz ko saņemam nākošo izteicienu "But we don't!", kam seko smiekli... Ar to arī komunikācija beidzas vien palūguši vienu fotogrāfiju un atzinuši to par labu esam, tie nopakaļus izsaucas "I love you!". Esam jau pieraduši, ka visa komunikācija aprobežojas ar žestu valodu - vēlamo cenu laivai rakstām uz mobilā telefona kalkulatora, par gultas vietu rādām žestus saliekot plaukstas zem galvas un norādot par vēlmi gulēt, tāpat arī rādām ar rokām, kad vēlamies ēst.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Ciemā īpaša jautrība no mūsu klātbūtnes ir tieši bērniem - kā jau visās valstīs - viņi ir viszinātkārākie un draiskākie. Ceļojot Borneo pamanām, ka bērni, sveicinoties, rāda vienādus žestus. Tas ir gana amizanti! Gluži kā citās nabadzīgās valstīs, šeit redzam, ka bērniem nav daudz rotaļlietu - viņi spēlējas viens ar otru. Vienīgi kāds bariņš ticis pie mūsdienīga sporta ekipējuma - badmintona raketēm...

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Pie upes jautrība ir vēl lielāka. Puiši lēkā ūdenī un vēlas, lai tos fotografē. Meitenes ir kautrīgākas, mūs pamanot tās iet līdzi, bet ik pa brīdim, ķiķinot, mūk prom, slēpjoties aiz koka būdiņām. Tad atkal tipina līdzi... Mans ceļa biedrs vēlas pievienoties puikām un nopeldēties upē, taču tā kā WC būdiņas šeit ir ik pēc dažiem metriem, tad dūša peldēt tām tepat līdzās noplok.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Lai arī lielākajā daļā ēku ir labierīcības, tomēr cilvēki bieži lieto WC koka būdiņas virs upes. Tepat līdzās viņi mazgā veļu, peldas, un viss ir pašsaprotami, pieņemami. Te dzīve atšķiras, un mums ir nedaudz grūti tam visam ļauties pilnībā.
Koka laipiņas ir mazas un ārkārtīgi nestabilas, mans ceļa biedrs jūtas kā Gulivers ne savā valstībā, taču nākas mest bailes pie malas un veikli kā cirka akrobātam lavierēt!

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Tālāk prom no upes, dziļāk ciemā ir daudz rīsa lauku, kas apvilkti ar tīkliem, lai nosargātu ražu. Šeit tiek audzēti dažādi graudaugi un dārzeņi, lai arī uz galda mūsu šķīvī praktiski neko no tā arī nesastapām. Visas ēkas un ielas būvētas uz augstiem pāļiem, jo lietus sezonā te ir tik mitra augsne, ka pārvietoties pa to nebūtu iespējams.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Tuvojas vakars - jau atkal nedaudz gribas ēst un lēnām dodamies uz krasta pusi uzmeklēt ko ēdamu. Dzirdam skaļo saucēja balsi vietējā mošejā, kas ir vienīgais atgādinājums par to, ka esam musulmaņu valstī. Ticība šeit tiek turēta augstā godā un ciema cilvēki dodas uz mošeju, kamēr mēs uz to pēc kā mazāk garīga - pēc kārotās pārtikas devas!
Atrodam vienu ēstuvi, un tur, ciešā sadarbībā ar pavāru, mūsu šķīvī nokļūst ilgi gaidītais kārtīgais ēdiens - cepti rīsi ar čili mērci, pāris ripiņas burkānu un svaiga, pārauguša gurķa.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Rīt no agra rīta dosimies prom uz nākošo ciemu, tāpēc jau laicīgi sarunājam laivu. Muara Muntai paliks atmiņā kā sirsnīgu, draudzīgu un smaidīgu cilvēku apdzīvota maza vieta uz lielās planētas, kas kā krāsains punktiņš priecē katru tā viesi. Un šai skaistajai vietai es novēlētu vairāk viesu!

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Sungai Mahakam upe kopumā ir 920 km gara, mēs esam tās sākumposmā, tā dēvētajā, Lawer Mahakam.

Ap ciemu Muara Muntai izvietojušies trīs lieli ezeri - Melintang, Jempang un Semayang. Mūsu ceļojums turpinās tālāk uz augšu pa upi Sungai Mahakam, šķērsojot ezeru Jempang. Sešos no rīta esam piestātnē un sēžamies laivā, ir ļoti dzestrs, tāpēc priecājos, ka līdzi ir guļammaiss, kurā silti ieritināties. Laiva brauc ar pietiekoši lielu ātrumu, taču tas neliedz baudīt krāšņo rītu un skaistos skatus - upi, kas tīta miglā un kokus baltā plīvurā.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Daba vēl guļ, un būtu dziļš klusums, ja ne mazās laivas a ces motora skaņa... Šīs laivas sāka izmantot ap 1990. gadu, kad kāds laivas īpašnieks izgudroja šim apvidum ko pavisam jaunu - savai kanoe tipa laivai, pievienojot 2 ½ zirgspēka motoru (mūsdienās gan izmanto jau motorus ar apmēram 20 zirgspēkiem). Vārds "ces", ko izrunā kā "chess" - radies no skaņas, ko rada motors, kad to sāk darbināt, bet tas noslāpst.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Saulīte rotā debesis zeltainos toņos un skaistums ir vienreizējs! Uz upes ir rosība - zvejnieki ķer zivis, cilvēki pārvietojas ar laivām savās ikdienas darīšanās un sastopamas arī lielās sabiedriskā transporta laivas. Upe ir pilsētas dzīvības artērija...

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Lielākai daļai cilvēku upe burtiskā nozīmē sniedz visu - gan darbu, gan pārtiku. Ciemu iemītnieki ir tirgotāji, zvejnieki un prāmju strādnieki. Visapkārt redzami ļoti daudzveidīgi tīkli un cilvēki šeit ir izgudrojuši dažādas zivju ķeršanas metodes.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Miglā tītās koka ēkas krastos rada sirreālus skatus. Zivis tiek lietotas ģimenes galdam, kā arī pārdotas tirgū.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Kad kādu laiku esam baudījuši upes skaistumu, skatam paveras kas jauns. Te tuvējos ezeros cilvēki ir adaptējušies dzīvei uz ūdens - visas ēkas ir izbūvētas augstu uz pāļiem un sarindotas upes krastos. Šie ciemi plašajos ezeros un to ēku izvietojums ir kas patiesi jauns un neredzēts! Ēku rindas galā slejas liela mošeja.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Kad izbraucam cauri ciemam, nokļūstam Jempang ezera valstībā. Tas ir 15, 000 hektāru liels un tā ūdens līmenis ir ļoti mainīgs atkarībā no sezonas. Jempang ir sezonāls ezers un tā dziļums var svārstīties no 0,5-1 m sausajā sezonā, līdz pat 7 metriem lietus sezonā. Sausajā sezonā šeit izbraukt var tikai 1x3 m mazas laiviņas.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Mahakam upē un ezeros ir 147 zivju un 298 putnu sugu. Vietās, kur ezerā ūdens līmenis sausajā sezonā ir krietni nokrities, tiek stādīti dažādi dārzeņi, augi un rīsi. Arī mājlopi var izmantot kādu sausāku vietu, kur ganīties un baudīt sulīgo zāli.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Braucot ar laivu pa plašo Jempeng ezeru, varam vērot, kā dažviet cilvēki ir pielāgojušies "dzīvot uz ūdens" - burtiskā nozīmē. Mājas ir veidotas kā peldošas baržas, tikai uzslietie satelīta šķīvji parāda, kādā gadsimtā mēs šeit ceļojam.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Tā kā sausajā sezonā ūdens līmenis ir izteikti zems, dažviet var satikt zvejniekus kas stāv ezerā, radot sirreālu skatu.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Gar ezera karstiem aug sulīga, spilgti zaļa zāle, bet tālāk paveras džungļi.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Mēs izkāpjam Tanjung Isuy ciemā, kurā dzīvo ap 7500 Dayak Benuaq cilvēku. Mūsu plānā ir doties ar laivu uz Mancong ciemu, jo dzirdēts, ka pārbrauciens pa šauro džungļu upi Sungai Ohong esot vienreizēji skaists. Skati esot tādi, kādi citviet pirms nežēlīgās koku izciršanas un daba ir tās pirmatnējā izskatā.
Staigājam pa ciemu, taču neredzam nevienu cilvēku, līdz beidzot mums pretī nāk kāds vietējais vīrs. Jautājam par iespēju tikt uz Mancong pa upi, bet vīrs ar žestu valodu liek mums manīt, ka upē šobrīd ir pārāk zems līmenis, lai šo posmu pārvarētu ar laivu. Mums nāksies izmantot motorolleri, lai dotos uz Mancong.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Vīrs piedāvā nakšņot pie viņa, taču mēs vēlamies doties tālāk, tāpēc viņš steidz uzmeklēt ciemā kādu motociklu. Pēc kāda laika viņš to tiešām atrod, taču uz mums trijiem ir tikai šis viens braucamais... un vēl tās lielās ceļa somas. Lūdzam viņu meklēt vēl kādu braucamo un pēc pusstundas mums ir divi šoferi, divi motocikli un varam doties ceļā! Līdz ir apmēram 9 km pa sliktiem džungļu ceļiem.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Mancong atrodas viena no nedaudzajām, tradicionālajām garajām mājām - longhouse (lamin), tās priekšējo pusi rotā ļoti daudz koka figūras - totem. Mūsdienās šo ēku vairs neapdzīvo cilvēki. To ar valsts atbalstu 1987.gadā restaurēja (oriģināli tā tika celta 1930.gadā) un tagad tā kalpo kā muzejs.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Mancong dzīvo trīsdesmit divas ģimenes - Dayak Benuaq cilts cilvēki. Katra ģimene dzīvo savā atsevišķā mājā, vairs ne kā agrākos longhouse laikos. Līdz ar to "garā māja" mūsdienās kalpo tikai kā vieta ceremonijām un tradicionālajām dejām. Agrākos laikos šeit plaši bija izplatīts headhunting (vietējo valodā mengayau) jeb skalpu medības (par skalpu medībām Indijā un I.F. ceļojumu uz Nagaland lasiet šeit). Dayak Benuag cilvēki bija bruņojušies ar zobeniem un sargāja savas ģimenes garajās mājās, bet mūsdienās headhunting vairs neeksistē, cilvēki dzīvo savrupi un piekopj modernu dzīves veidu.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Lai arī ciemā nav daudz iedzīvotāju, viņiem ir pašiem sava skola, kurā laimējās arī paviesoties. Skolā strādā tikai daži skolotāji, arī skolēnu skaits ir ļoti niecīgs.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Pēc Mancong apskates dodamies uz citu tuvējo ciemu, kur atrodas cits longhouse, ko apdzīvo dažas ģimenes. Identiski, kā to esmu redzējusi Indijā - Arnuchal Pradesh reģionā, arī šeit uz garo māju ved ļoti stāvas un šauras trepes, uz kuru pakāpieniem var novietot tikai daļu pēdas. Gados jaunākiem cilvēkiem tas nesagādā problēmas, bet vecāka gada gājuma cilvēkiem tas ir pagrūti, tāpēc vecie cilvēki nespējot pamest māju - tā man stāstīja Arnuchal Pradesh viesošanās laikā.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo


Mūsdienās Dayak tradicionālā kultūra ir novērojama galvenokārt viņu dzimšanas, kāzu un bēru ceremonijās. Kad nomirst kāds Dayak cilvēks, ceremonijas ik vakaru tiek veiktas apmēram mēneša garumā. Ceremoniju laikā tiek daudz dziedāts, dejots un dzerts pašdarināts alkoholiskais kokosriekstu dzērienu - tuak.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Mēs tiekam aicināti palikt šeit pa nakti un vērot ceremoniju, taču nolemjam doties tālāk uz Muara Pahu, tik pagaidām nav skaidrs - kā. Mūsu pavadoņi mūs nogādāšot uz lielceļa, bet, kā tiksim tālāk, nezinām. Šeit ejot viens autobuss dienā, bet cikos tieši šajā posmā, neviens nemāk teikt.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Kad nonākam uz lielceļa un uzzinām, kurā virzienā ir Muara Pahu, dodamies uz priekšu, cerot uz kādu garāmbraucošu mašīnu. Nevienas nav. Laiku esam jau gājuši un, te, pie mums piestāj džips, kurā atrodas trīs vīrieši formās. Izrādās viens no viņiem runā angļu valodā - esot laborants un apbraukājot visas savas ogļu ieguves vietas un veicot testus. Viņi piedāvā mums aizbraukt uz vienu no ogļu ieguves vietām, vēlāk mūs varēšot nogādāt Muara Pahu. Tas mums der! Pēc pāris stundām esam Muara Pahu, kurai tā normāli nemaz nav iespējams piebraukt. No lielceļa iet mazs celiņš gar laukiem, kas beigās atduras pret upi un koka ielu, kas būvēta uz pāļiem, kādu jau redzējām Muara Muntai.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Kāpēc mēs tik ļoti gribējām nokļūt Muara Pahu? Šeit ir iespējams redzēt saldūdens delfīnus Irrawaddy Dolphin, vietējo valodā to dēvē par Pesut. Tie ir apdraudēti un tikai dažās vietās pasaulē sastopami - piemēram, Taizemē, Amazonē, Laosā un Kambodžā.
Ostā ar žestu valodu cenšamies skaidrot, ka vēlamies redzēt delfīnus, bet mūsu žesti tikai sasmīdina vietējos. Divi jaunieši, kas zina pāris vārdus angliski, uz motocikliem mūs aizvizina uz Mahakam informācijas centru. Taču arī tur neviens nerunā angliski, tik smaida. Nav nekādas skaidrības, kurp doties, lai redzētu delfīnus - upe pret Muara Pahu sadalās divās daļās - pa kuru braukt un cik tālu, nav skaidrs. Bez gida, kas pārvalda angļu valodu, delfīnus mums neredzēt! Uzmeklējam mazo a ces laivu uz Melak. Brauciens ilgst vairākas stundas un izmaksā 30 USD.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Pa ceļam vērojam, kā baržas ar savām vērtīgajām kravām dodas uz Samarindu un Balikpapan. Pēc tam, kad esam braukuši pa Jempang ezeru, ar burvīgajiem koka namiņiem tā krastos, šis upes posms vairs nešķiet tik interesants.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Ierodamies Melak un uzmeklējam viesnīcu. Beidzot esam palielā pilsētā, kurā ir veikali, banka, bankomāts un viss, kas piederas pilsētai. Mūsu plānos ir apceļot Melak tuvumā esošos ciemus un redzēt vairākas Dayak longhouse. Ostā ir tikko pienācis kapal biasa, ap kuru notiek rosība - sieviņas cenšas pārdot pasažieriem čipsus un dzērienus. Mēs uzmeklējam kādu ēstuvi un iegūstam kārtējo auksto rīsu porciju ar vārītiem džungļu augiem.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Viesnīcā mums ir iekļautas pat brokastis - te, ceļojot pa maziem ciemiem, ieraudzīt ēdamzāli un klātu brokastu galdu ir patiess pārsteigums! Uz galda stāv pieci metāla trauki ar siltiem ēdieniem. Priecājamies, ka dabūsim omleti vai ko tamlīdzīgu, taču nekā - traukos ir piecu veidu gaļas, un mums atkal tiek tikai "pliki" rīsi. Ostā izdodas sarunāt džipu visai dienai, tas mūs nogādās tuvējos ciemos par 45 USD.
Pirmais ciems ir Terring - 45 km attālumā no Melak. Tajā dzīva vēl esot viena no Dayak sieviņām ar garajām ausu ļipiņām. Šoferis nogādā Terring ostā un norāda uz kādu vīru, kam pieder pavisam maza koka laiviņa. Kāpjam nestabilajā laiviņā, gandrīz apgāžamies, bet sveiki un veseli nokļūstam pretējā krastā - ciemā, kur jāmeklē vecā sieviņa.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Ciemā nesatiekam nevienu, iegājuši nelielā veikaliņā, ar žestiem rādām, ka meklējam tanti, taču jaunieši par mums tikai pasmīn - rāda te uz vienu pusi, te uz otru, un māj negatīvi, ka neko nevarot līdzēt. Garām iet kāds vīrs, pamanīdams, ko rādu, pienāk klāt un rāda savā mobilajā telefonā sievietes fotogrāfiju. Es atpazīstu šo sievieti - pirms ceļojuma meklēju informāciju par Dayak ciltīm un biju redzējusi viņas fotogrāfiju vairākās mājas lapās. Es smaidu un lūdzu, lai aizved mūs pie viņas, taču vīrs tikai norūc „...dead". Esam nokavējuši, arī šī sieviņa jau ir mirusi.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Dodamies atpakaļ uz otru krastu. Pie mums pienāk kāds vecs vīrs un perfektā angļu valodā uzsāk sarunu. Jautājam par delfīniem un viņš stāsta, ka tie patiešām esot Muara Pahu apvidū, bet tos varot pamanīt 70 km upes posmā. Tātad tā ir ļoti liela laimes spēle, vai tos vispār izdotos redzēt. Par Terring sieviņu viņš zināja stāstīt, ka tā mirusi jau pirms pusotra gada, taču esot iespēja satikt vienu Dayak sieviņu, kas dzīvojot Pampang - 26 km attālumā no Samarindas. Redzi, ceļojumu eņģelis mums ieradies pareizajā laikā un vietā, un mums vēl ir cerības satikt Dayak sievieti!
Tālāk ar auto dodamies uz ciemu Eheng, kur esot Dayak Benauq 1960. gadā būvēta longhouse, kurā vēl šobrīd reāli dzīvojot cilvēki.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Kad ierodamies pie šīs mājas, ir skaidrs, ka tā ir apdzīvota - pie mājas ir vairāki motorolleri, izkārta veļa un spēlējas bērni. Aiz mājas valda īsti džungļi, skraida cūkas, turpat līdzās slejas vairākas ceremoniju vietas. Pie mājas rosās bariņš ļaužu, visi gatavojas kopīgai maltītei - meitenes uz ugunskura vāra ēdienu, apkārt skraidelē mazi bērni, suņi, cūkas un mazie sivēntiņi.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Saulē man ir apdeguši pleci, rokas un seja, es ieraugu, ka meitenēm bļodā ir kāds balts šķidrums un pašām sejiņas nosmērētas ar to. Es rādu uz savu apdegušo seju un jautāju, vai tas ir domāts saules aizsardzībai. Man smaida un māj apstiprinoši. Meitenes rosīgi apsmērē manas rokas, seju un, nu, esmu tāda pati kā viņas - un visiem ir jautri! Dayak cilts mājas man atgādina jau iepriekš redzētās Ziemeļaustrumundijā, kur Nishi un Adi cilšu garās mājas apdzīvo līdz pat sešdesmit cilvēkiem.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Kāds vīrs mani aicina iekšā mājā. No viņa saprotu, ka šeit pastāvīgi dzīvojot ap trīsdesmit cilvēku. Viņš izrāda man savai ģimenei piederošās telpas - tās ir ļoti vienkāršas un tādas pašas, kā Indijas ciltīs. Visa mantība ir sakārta pie sienām, nodalīta virtuve un guļamā zona, mēbeļu nav un cilvēku guļ uz pītiem paklājiņiem. Vīriešu lielākā vērtība ir mačete, skaista mačetes maksts un nazis kokgriezumiem (skatīt video par Borneo antīko mākslu). Pa dienu lielākā daļa mājas iedzīvotāju ir projām darbos - rīsu laukos, mežā vāc gumiju vai materiālus rattan pinumiem.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Atvadāmies no ģimenes, un dodamies uz nākošo Dayak Benauq ciemu Benung, 20km attālumā. Viņu longhouse ir senāka, lielāka. Ja ir laiks un vēlme, te ir iespēja palikt pa nakti, kopā gatavot ēst un vērot šo cilvēku dzīves veidu.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Nākamajā rītā dodamies uz autoostu un plānojam nākošās astoņas stundas pavadīt piepīpētā autobusā uz Samarindu, bet mūs ielenc bērni un viņu pavadībā dodamies uz vietējo, pēc zivīm smaržojošo, tirgu. Atceroties šurpceļā autobusā piedzīvoto, mēs nolemjam meklēt citus variantus, kā veiksmīgāk tikt atpakaļ uz Samarindu. Ja dosimies pa upi ar kapal biasa, tas prasīs sešpadsmit stundas, tāpēc izvēlamies šo variantu. Vienojamies par 50 USD, toties pa ceļam varēsim apstāties skaistās vietās, fotografēt un neelpot dūmus.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Kopumā ceļš ir gana labs - daļa dabas bagātības tiek transportētas pa upi un ceļu galvenokārt posta lieti, nevis smagais transports.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Visā ceļa posmā vērojamas ārkārtīgi daudzas palmu plantācijas. Tajās iegūst palmu ogas, kuras novāc, izmantojot garas kārtis ar galā nostiprinātiem asmeņiem. Tad smagos ķekarus sakrauj smagajās automašīnās un ved uz ostas pilsētu - eļļas pārstrādei. Es mēģinu ar rokām no ķekara atdalīt kādu ogu, taču tas praktiski nav iespējams - viss ķekars ir ļoti smags un ogas tajā spēcīgi ieaugušas.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Pa ceļam apstājamies kādā palmu eļļas pārstrādes punktā. Lai arī lielākā daļa ogu uzreiz nonāk automatizētās pārstrādes rūpnīcās Balikpapan, esam liecinieki, ka eksistē arī šādas primitīvas pārstrādes vietas, kurās tiek izmantots roku darbs. Cilvēki ķekaru pēc ķekara apstrādā ar rokām, izmantojot metāla āķus - burtiskā nozīmē, ķeksējot/atdalot ogas no ķekara. Atdalītos ķekarus turpat līdzās dedzina, un strādnieki pavada visu dienu dūmos. Bet ar rokām un dakšām izkrāmēt lielās automašīnas, pilnas līdz augšai ar smago kravu, nav joka darbs!

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Dodamies tālāk ceļā, te pēkšņi mūsu šoferis stājas malā pie mošejas un atstāj mūs auto, norādot, ka viņam laiks lūgšanām. Mēs savukārt dodamies uz mošejai blakus esošo ciemu, kur mūs smaidīgi sagaida kāda ģimene, un top sirsnīga foto sesija.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Gluži kā mums mājdzīvnieku statusā kaķis vai suns, šai ģimenei ir maziņš pērtiķis. Tas ar interesi vēro manu objektīvu un nemaz nešķiet sabijies vai sakautrējies. Augsne ap ciemu ir plaisās, tā liecina par to, ka lietus sezonā te viss mēdz pludot straumēm. Mēs esam lietus mežu zonā!

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Pa ceļam vērojam vairākas palmu audzētavas ar milzīgu skaitu stādiņu, kurus vēlāk stādīs arvien jaunās plantācijās. Lidojot ar lidmašīnu virs Borneo, lielākoties var redzēt nevis kokus, bet tieši palmu plantācijas. Tas viss nes daudz naudas plantāciju īpašniekiem, bet kopumā visā pasaulē džungļu teritorijās tā ir liela nelaime. Džungļi un lietus meži ir planētas plaušas, bet koku paliek arvien mazāk, jo tos nemitīgi izcērt un izdedzina, atbrīvojot zemi šādām palmu plantācijām.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Pēc kāda laika mūsu šoferis atkal piestāj, tagad viņam nākošās vajadzības, neesot neko ēdis. Tā nokļūstam ceļa kafejnīcā, ar izteikti zemiem galdiem, viss ietīts plēvēs, vitrīnās jau ierastais skats, vistu kājas ar visiem nagiem, ceptas zivis, un mēs jau zinām savu ēdienkarti - auksti, pliki rīsi! Palutinu sevi ar alus bundžu, bet par skādi alus ir silts un vienīgais našķis - kaltēti banānu čipsi, kas ir patiesi gardi un mūsu labs pavadonis visa ceļojuma laikā!

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo
Kad esam Samarindā, uzmeklējam lētu viesnīcu, atstājam somas un nolemjam beidzot sevi palutināt ar izteikti gardu maltīti, taču pat neskatoties uz to, ka esam lielā, modernā pilsētā, nevienu labu restorānu tā arī neatrodam un vakariņojam turpat uz ielas. Vīrs meistarīgi cep mums rīsus wok pannā, piešpricējot arvien jaunas mērces devas no stikla pudelēm.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Nākamās dienas rītā minibusiņu pa 5 USD dodamies uz Pampang - cerībā satikt Kenyah Dayak večiņu. Kad ierodamies ciemā, mūs aizved uz krāšņu longhouse, kurā satiekam večiņu ar garajām auss ļipiņām, kā arī citus viņas ģimenes locekļus. Tā kā viņi apzinās, cik ļoti liela vērtība ir šī vecā sieviņa, tad viss notiek labākajās biznesa tradīcijās. Bez liekas kautrības mūsu šoferim tiek palūgts mums iztulkot cenu par vienu fotogrāfiju - tā esot 2 USD. Kad esam akceptējuši cenu, man tiek atļauts nofotografēt sieviņu. Top kopbildes, visi ir draudzīgi, laipni, sieviņa bužina manus matus, glauda galvu un tur mani pie rokas. Atstājam viņiem kādus 20 USD un atbalstam vēl ar pirkumu - rokassprādzēm no akmenskoka, kas veidotas tradicionālā Dayak stilā.

Foto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi BorneoFoto: Cilts sievietes un saldūdens delfīnu meklējumi Borneo

Tā, nu, ir beidzies mūsu Borneo ceļojums. Pirms došanās uz šejieni piezagās bailes par to, kur nakšņosim, kā sazināsimies, kā tiksim no vienas vietas uz otru, vai nesaslimsim ar malāriju, (nolēmām malārijas tabletes nedzert)... Bijis daudz nezināmā, taču ar atvērtu sirdi, pozitīvu domāšanu un ļaušanos arī pa šādām maz izzinātām vietām ceļot ir ļoti viegli. Ceru, ar šo iedrošinu arī Jūs!

VIDEO: Dayak tribe of Borneo, Indonesia - BBC

Visas Irēnas Frīdenšteinas fotogrāfijas: http://picasaweb.google.com/mazins1

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

albaker

Apmeklēja: albakerloanfirm@gmail.com

Laba diena ,
Vai jūs meklējat aizdevumu, meklējat korporatīvo aizdevumu, personisku
aizdevums, mājokļa aizdevums, auto aizdevums, studentu aizdevums, konsolidācijas aizdevums,
nenodrošināts aizdevums, riska kapitāls utt. Vai jūs esat bankas aizdevums vai finanšu uzņēmums
noraidījums viena vai vairāku iemeslu dēļ. Jūs atrodaties īstajā vietā
kredīta risinājums! Es esmu privāts aizdevējs, es kreditēju uzņēmumus un
personas ar zemu procentu likmi un zemu 2% procentu likmi.
Sazinieties ar mums pa e-pastu: albakerloanfirm@gmail.com

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: