GALAMĒRĶI KULTŪRAS AFIŠA BAUDĪTĀJA CEĻVEDIS CITĀDI MARŠRUTI INSIDER'S VIEW VEIKALS FOTO GALERIJAS

IZVĒLIES GALAMĒRĶI

Laosa

Baudītāja ceļvedisCitādi maršruti

IZVĒLIES AUTORU

4000 salas un bezgalīgs miersVārti uz AnkoruLabākā tom yum zupa un privātais saulrietsPar kalniem un cilvēkiemJaunzēlandes adrenalīnsPatagonijas vējš un Argentīnas krāsasKolumbija un Zudusī pilsētaKilimandžaro un savvaļas dzīves mācībstundaAtakamas tuksneša muzejsInle Lake ezera dzīve un zelta saulrieti BaganāDienvidāfrika - 4000 visdažādāko emociju kilometri

Laosa

4000 salas un bezgalīgs miersBezgalīgās laipnības zeme« ATPAKAĻ « UZ SADAĻAS SĀKUMU

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Citādi maršruti · Āzija · laosa · Laosa · Ieva Irbina

4000 salas un bezgalīgs miers

Autors: Ieva Irbina0 ATSAUKSMES

4000 salas un bezgalīgs miers

Laosu nedrīkst baudīt steidzoties. Tai jāpieskaras pamazām, viegli, nomierinot sevi un „atslēdzot" domas. Tikai tad iespējams tā pa īstam izgaršot absolūto mieru un bezrūpību, kas te valda. Visi dzīvo saskaņā ar to un nevienam pat prātā nenāk darīt ko tādu, kas varētu viņu uztraukt. Sak, kāpēc gan tā zāle jāpļauj, ja pēcāk būs jāraizējas, ka zaļais mauriņš atkal ataudzis un jāpļauj no jauna. Laosu vajag baudīt ar „tīru" galvu, un pirms traukties ar kārtējo lidmašīnas reisu no vienas pilsētas uz otru, varbūt tomēr labāk izvēlēties kādu nomierinošāku maršrutu. Piemēram, divu dienu braucienu ar laivu no Laosas ziemeļu pilsētas Ban Houayxay līdz pašai Luangprabangai, kas ir teju obligāts šīs valsts ciemiņu pieturas punkts. Ideāls veids, kā sakopot domas, aizdzīt stresu un „ieslēgt" sevī īsto - Laosas - režīmu.
Izvēle aprobežojas starp divām laivām - speed boat un slow boat. Pirmā ir ātrāka (līdz Luangprabangai tā nokļūst 6 stundās), taču dārgāka un krietni vien nedrošāka. Daudzi tā arī neuzdrīkstas tajā sēsties. Ne velti kāds ceļā satikts austrālietis, izmēģinājis mazliet šausminošo atrakciju, zina stāstīt par kādu cilvēkveidīgu līķi Mekongas upē. Ja gadās izkrist no speed boat, tad pavisam... Otru iespēju straujā upe vairs nedod.
Savukārt slow boat ir krietni vien drošāks un lētāks pārvietošanās veids. Līdz Luangprabangai laiva brauc divas dienas, pa ceļam piestājot Pak Beng ciematā. Izvēloties šo transporta līdzekli, esiet gatavi pārbaudīt savu pacietības robežu. Jo, sēžot sānu pie sāna uz šaurajiem koka soliņiem, kur katrs nākamais iespiež ceļus gandrīz kā spīlēs, un, stundām ilgi veroties brūnajā Mekongas ūdenī, laiks šķietami uzņem divreiz lēnāk tempu.

Uz iekāpšanu laivā gan ieteicams ierasties laikus. Kas zina, varbūt vēl izdodas ieņemt vietu kādā no mīkstajiem krēsliem pirmajās rindās. Pasažieri ar speciāliem busiņiem tiek „savākti" no konkrētām vietām tuvējā apkārtnē. Ļaužu piestātnē, ka mudž un laiva (ar vienkāršu koka jumtu) ir pārbāzta. Kad jau liekas, adatai vairs nav, kur krist, ierodas aptuveni vēl 30 ārvalstu tūristi. Izstaigājis laivu no viena gala līdz otram, kāds no viņiem lepni paziņo, ka te jau vairs nav rūmes un braukšot ar nākamo laivu. Bēda tā, ka nākamā kursē tikai rīt (viena laiva dienā!). Neatliek nekas cits, kā visiem 30 vēlreiz spraukties cauri laivai un atrast brīvu vietu, pat ja tās nav. Kā izrādās, diezgan ērta (vismaz ērtāka nekā uz koka beņķiem, uz kuriem var atsēdēt visu, ko vien var atsēdēt) tupēšana ir pašā laivas purngalā uz zemes. Vietējiem gan esot bail, taču, ja pa virsu neuzgrūžas vēl bariņš tūristu, iztikt var. Laimīgs jūties jau par to vien, ka iespējams izstiept kājas. Turklāt laivas otrā galā ārprātīgi skaļi „burkšķ" motors - tā, ka pēc sešu stundu sēdēšanas tā tuvumā džinkst ausis.

Noteikta atiešanas laika nav. Katrā ziņā no rīta, jo līdz tumsai jāpaspēj piestāt Pak Beng. Pa nakti neviens nebrauc. Tā īsti, ko darīt uz laivas nav. Arī solītās Mekongas superainavas izpaliek - upe, džungļu siena, pa retam kāda pussabrukusi koka mājele, puspliki bērneļi un zvejnieku laivas. Viens pārlapo līdzi paņemto grāmatu, bet kāds cits dziļi iegrimis domās. Vairāk kā desmit stundu ilgais ceļš divās dienās ir ļoti laba iespēja atrast biedrus tālākajam ceļojumam. Tupot sānu pie sāna, vari aprunāties un iepazīties ar jauniem cilvēkiem (lielāka daļa pasažieru ir ārzemnieki). Protams, neizpaliek arī pa kādai bravūrīgāku tūristu grupai, kas laiku pavada, iedzerot kārtējo aliņu. Brīžiem pat šķiet, ka viņu dēļ vietējie izjūt teju neciešamu diskomfortu. Un varbūt ne tikai vietējie...
Savdabīga izklaide ir „kuģa kapteiņa" vērošana (ja sēdi pašā laivas purngalā). Garlaicības mākts, sāc prātot, diez kā darbojas navigācijas sistēma. Palūkojies apkārt un vienīgais, ko redzi, ir stūre un pāris kloķu. Vien brīdī, kad pamani laivas vadītāju pieliekam pie stikla izplestus rokas pirkstus un strauji pagriežam stūri, nemanot nodrebi. Nu, jā...visu cieņu viņa navigācijas sistēmai.

Foto: 4000 salas un bezgalīgs miersFoto: 4000 salas un bezgalīgs miersFoto: 4000 salas un bezgalīgs miers

Koka mājiņai līdzīgais transporta līdzeklis Pak Beng piestāj īsi pirms sešiem vakarā. Izkāpšana līdzinās veselai cirka izrādei. Sākumā visi tiek izdzīti no laivas. Apmulsuši un noguruši. Pēcāk pa vienam atļauts kāpt uz tās atpakaļ, lai paņemtu savas somas un mantas, kas milzīgā kaudzē cita citai virsū sastūķētas pašā aizmugurē. Ienākumu avots nelielajam ciematam ir nodrošināts. Katru dienu laiva atved vairākus desmitus ceļotāju, kuriem izrādīt tieši savas naktsmītnes gatavs vesels lērums vietējo. Tevi burtiski ielenc piedāvājumu gūzma ar solījumiem aizvest tur un tur. Haoss ne pa jokam, atliek vien izvēlēties. Naktsmītņu klāsts ir visai plašs, savam maciņam un prasībām atbilstošu atradīs ikviens. No 40 santīmiem līdz 3 Ls par nakti, atkarībā no komforta līmeņa. No četrām koka sienām, tualeti un dušu kaut kur ārpusē līdz istabai ar ventilatoru un pieticīgām labierīcībām numuriņā. Kas zina, varbūt jums paveicas un nama saimniece pagatavo maltīti arī līdzi ņemšanai uz laivas. To vērts noskaidrot jau iepriekš, jo nekur citur tāpat nepiestāsiet, vien pašā Luangprabangā. Un Laosas virtuve ir vienkārši dievīga! Vista ar baziliku - fantastiski svaigu. Īstā Laosas kafija, piķa melna un mazliet tumīga, sajaukta ar kondensēto pienu. Acis uzreiz atveras! Ak, jā un vēl pankūkas ar banāniem un bagātīga omlete. Mmm...

Ciematu šķērso viena galvenā iela. Tā pienāk pie ostas un tālāk augšup pa krauju (rāpšanās tajā nogurdina ne pa jokam). Ostas tuvumā naktsmītni labāk gan neizvēlēties - līdz ar saullēktu plkst. 4 no rīta te sāk kursēt smagās kravas mašīnas. Kā ar vieglu rokas mājienu saldais miegs ir prom. Tiesa, raugoties pa logu laimējas ieraudzīt ko īpašu. Mūki, gluži kā spilgti oranžas puķes, kailām pēdām tipina no vienas mājas pie otras, vācot ziedojumus savam klosterim. It kā jau nekā neprasta, taču rīta dzestrums un lecošā saule liek viņiem izskatīties mazliet sirreāli. Un skaisti.

Restorāni ar skatu uz Mekongu, elektrība divas stundas dienā (no 18.00 līdz 20.00) un vietām skanoša Eiropas mūzika. Laiva no Pak Beng atiet jau nākamajā dienā, ap plkst. 9 no rīta. Nākamo sešu stundu garumā vienmuļo upes ainavu pa retam nomaina tuvējie ciemati un pie bambusa zaru galiem piesietās zvejnieku laivas. Citviet garām aizčunčina vesela ģimene, visi seši tās locekļi satupuši cieši viens pie otra un no koka dobuma izgrebtajā laivā turas labi ja 3cm virs ūdens. Bet kādā šķietami tukšā un vientuļā pludmalē vietējais izkāpj, stiepdams uz muguras kaudzi šīferu. Pēkšņi nez no kurienes viņam pretim izskrien bars bērneļu - katrs pakampj pa šīferim un, cik ātri uzradušies, tikpat ātri atkal nozūd džungļu zaļumos.
Piestājot Luangprabangā, stress zudis pilnībā un beidzot esi gatavs absolūta miera meklējumiem. Šķiet, tikai tagad tā pa īstam sajūti Laosas rimto pulsu.

Gluži kā brīvdabas muzejā, tikai pa īstam

Foto: 4000 salas un bezgalīgs miersFoto: 4000 salas un bezgalīgs miersFoto: 4000 salas un bezgalīgs miers

Līdzās Laosas skaistākajai pilsētai, vērts izbraukāt arī ciematus Luangprabangas apkārtnē. Atliek vien noīrēt tuk-tuku par 20 dolāriem dienā. Lai arī interesi par ārvalstu ciemiņiem vietējie neslēpj un mazākie bērneļi zinātkāri seko teju ik uz soļa, neviens fotozibsnis nesatricina pozitīvo vienaldzību pret lietām, kas iedzīvotājus varētu satraukt. Ban Phanom ciemats kā noslīcis stellēs, šallēs un audumos. Lai kuras mājas pagalmā arī nepiestātu, bariņš sieviešu un meiteņu cītīgi auž zīdu. Citviet kāds žāvē čili piparus, rīsus, pin grozus, mazgājas pie ūdenspumpja ciemata centrā vai putekšņu noklātām drēbēm strādā rīsu laukā. Paplukušas koka mājiņas uz pāļiem, pie katras satelīts, mazdārziņš un žogs. Tā lēni slīdot, krustu šķērsu katru ciematu var izstaigāt 15 minūtēs. Un vienmēr pārņem viegla bezrūpība. Tā vienkārši, pati no sevis. Pat dzīvnieki nespēj tai izmukt. Ceļa vidū sānu pie sāna snauž suns un tītars, bet dažus soļus tālāk pa zemes putekļiem lēni aizložņā čūska.
Kad pamazām iemācies elpot ar Laosu vienā ritmā, kā emocionāls pārdzīvojums sāk šķist pat visvienkāršākās lietas. Tu ej pa ceļu un tālumā pamani tuvojamies spilgti oranžu tēlu. Tas apstājas un sagaida ceļotājus. Kāds vietējais mūks, kurš laipni vaicā, vai nevēlies apskatīt viņa klosteri. Viņš attaisa vārtus, atslēdz durvis un izrāda savas „mājas". Tāpat vien.

Masāža nekurienes vidū

Foto: 4000 salas un bezgalīgs miersFoto: 4000 salas un bezgalīgs miersFoto: 4000 salas un bezgalīgs miers

Par Vjangčanu (Vientiane) katram jāspriež pašam, taču daudziem varētu šķist, ka Laosas galvaspilsēta pārāk strauji sevī uzsūkusi masu tūrisma un modernās civilizācijas blaknes, vienlaikus nespējot tā īsti tikt ar tām galā. Klīstot pa galveno pilsētas ielu, tūristiem tiek piedāvāta visai muļķīga atrakcija - metot ar šautriņu, pārspridzināt kādu no daudzajiem krāsainajiem baloniem. Līdzās mīksto rotaļlietu kaudzei, kas ir kā balvas par uzvaru, pati iela dubļaina un kā nosēta atkritumiem. Taču nav jau gluži tā, ka Vjangčana nesajūsminātu nemaz. LVCity (149 T2 Rd., Ban Nongdouang Tai. Tel. 0305256699; e-pasts: lvcity@gmail.com) ir lielisks izņēmums. Neliela boutique viesnīca upes krastā par 18 dolāriem dienā (divām personām) un lielisku spa. Zum pieklusināta mūzika, smaržo vīraki un svaigi ziedi - viss, kā jau pienākas. Īstā „odziņa" slēpjas teju izcilā herbal steam masāžā, kad ar īpašiem zāļu maisiņiem kārtīgi tiek uzsildīts un pēcāk izstiepts katrs ķermeņa muskulis. Pat, ja vēl kāds apmeklētājs atrodas turpat līdzās, tu viņu vienkārši nejūti. LVCity pavisam noteikti nav kārtējais rūpnieciskais spa centrs. Šeit tevi burtiski „paceļ spārnos". Cena par 1,5 stundu - 30 dolāri.

Ja kārojas ko eksotiskāku, dažu minūšu brauciena attālumā no Vjangčanas atrodas Wat Sok Pa Luang (aptuveni 2,5km no pilsētas centra., ikviens tuk-tuk šoferis aizvedīs). Tā saucamā herbal steam vipsana sauna teju nekurienes vidū! Tiesa, uziet šo iestādījumu nav nemaz tik vienkārši. Sākotnēji skatam paveras vien bezgalīgi garš, mežveidīga parka ieskauts ceļš. Ej, izvaicā pretim nākošos, līdz nonāc pie visai apšaubāma paskata koka mājeles uz pāļiem, pie kuras lejā burkšķ verdošs ūdens katls. Ja ieklīdušos ceļotājus neiedrošinātu pāris otrā stāva terasē sēdošie ārzemju puiši, nez vai nolemtu riskēt. Ticība, ka te meklējams kas patiešām labs, ir maza.

Līdzīgi kā Taizemē, katram tiek iedalīts plāns lupatas gabals, kurā ietīties. Pārģērbšanās turpat aiz koka durvīm. Viss tāds mazliet noplucis, apbružāts, koka dēļu grīdā laika zobs izgrauzis milzīgas spraugas. Sajūta kā vecās, nabadzīgās lauku mājās. Pati sauna burtiski līdz augšai „piestumta" ar tvaiku, kas pa cauruli tiek vadīts augšup no lielā kalta. Tas piebērts visdažādākajām zālītēm. Tvaika tik daudz, ka saskatīt nav iesējams pilnīgi neko. Vien vārga lampiņa deg kaut kur virs galvas. Pēc nelielās pasēdēšanas seko zāļu tēja un otrā saunas tūre. Kad muskuļi pavisam atslābuši, nāk pats labākais - masāža uz āra terases zem jumta. Nekādas ēteriskās eļļas un pēdiņu apčubināšanas. Diezgan nesaudzīga un kārtīga kaulu izkrakšķināšana. Brīžiem ķermenis tiek „savērpts" pat tā, ka mazliet sāp. Tiesa, sajūtas pēc tam ir dievīgas!

Starp 4000 salām

Foto: 4000 salas un bezgalīgs miersFoto: 4000 salas un bezgalīgs miersFoto: 4000 salas un bezgalīgs miers

Tā dēvētās „4000 salas" (Four Thousand Islands) Laosas dienvidu daļā ir viens no skaistākajiem un klusākajiem nostūriem visā valstī. Lai gan, zinot Laosas jau tā relaksējošo spēku, grūti noticēt, ka te mieru iespējams baudīt vēl vairāk. Mekonga šai vietā ir vidēji 40 km plata un ieskauj kā Laosai, tā arī Kambodžai piederošās salas. Lai arī Don Khong ir lielākā un apdzīvotākā no tām, šoreiz par ceļojuma galapunktu noskatīta sala līdzās tai - mazā Don Dhet. Tiesa, nokļūšana līdz „miera paradīzei" var izvērsties visai nervus kutinoša.
Ja mazliet jocīga un smieklīga šķiet galvaspilsētas Vjangčanas lidosta, kur reisu saraksta laikus ar roku nomaina gluži kā ciparus valūtas maiņas punktos un check-in personāls vienlaikus „laiž" pasažierus cauri metāla detektoram un piestrādā par bagāžas kontroli, tad 70 tūkstošu apdzīvotā Laosas dienvidu pilsēta Pakse pārsteidz vēl vairāk. Lidostas ēka nav diži lielāka par pašu lidaparātu, un „deklarēt/nedeklarēt" izvēle aprobežojas ar metāla galdiņu, kuram atliek noiet gar vienu, vai otru pusi.

Lai vai kā, Pakses autoosta (un vienlaikus tirgus), piemēslota un lietus laikā dubļaina, ir vienīgais starta punkts nokļūšanai uz Laosai piederošajām „4000 salām". Autoostā gandrīz neviens nerunā angliski, tāpēc atliek vien soļot pie kāda no autobusu šoferiem un vaicāt - „Don Dhet?". Atskan īss, bet skaidrs „Yes, yes". Ja reiz yes, tad viss kārtībā un ar drošu sirdi tiek iegādātas biļetes. Vien pēc kāda laiciņa, klaiņojot pa tuvējo apkārtni (līdz autobusa atiešanai vēl ir laiks), pamani, ka vēlamais galamērķis jeb „Don Dhet" uzšņāpts uz kāda cita spēkrata sāniem, bet uz tā, ar ko ieplānots braukt, - Don Khong, kas atrodas pirms mazākās salas. Satraukumā steidzamies pārprasīt - „Really Don Dhet?", uz ko, stumdama prom uzmācīgos ceļotājus, kasiere nomurmina „Yes, yes!". Mēģināt noskaidrot ko vairāk ir bezjēdzīgi, tāpēc vienkārši jācer, ka viss būs kārtībā.

Ātri vien brauciens izvēršas par veselu atrakciju! Katrā pieturā autobusu no visām pusēm ielenc vesels bars grilētu vistu, banānu un pat tarakānu pārdevēju. Kamēr vieni andelējas turpat ārpusē pie loga, citi ar savu cepto preci rokās spraucas iekšā un manevrē no viena spēkrata gala līdz otram. Pēcāk autobusā kāda sieviete sasviež veselu kaudzi mantu, tām pa virsu aiz kājām sasietu gaili, kas, izmisīgi plivinot spārnus, cenšas izbrīvēt vietu arī sev. Taču brīdī, kad nekurienes vidū pie tevis pienāk autobusa vadītājs un rāda, ka nu jākāpj ārā, saproti, ka kraukšķīgie tarakāni tomēr nebija tas trakākais. Apmulsis paskaties pa logu un neredzi... neko. Tikai tukšu, putekļainu šoseju. Pirkstu tālumā bakstīdams, šoferis paskaidro - „Big island - tur, bet small island - tur." Vārdu sakot, nav jums, draugi, pa ceļam... Kad jau gribas ļauties izmisumam, pamani, ka baltos tūristus krustojumā gaida kāds busiņš. Līdzās 2 tonnām cementa tajā tiek „pārvadāti" vēl trīs ārzemnieki. Arī mūs „uzstutē" tiem līdzās un brauciens var turpināties! Tai brīdī saproti, ka, lai vai kā, taču vietējie par tevi parūpēsies, arī nogādājot vajadzīgajā galamērķī.

Foto: 4000 salas un bezgalīgs miersFoto: 4000 salas un bezgalīgs miersFoto: 4000 salas un bezgalīgs miers

Pusstundas brauciens ar laivu pa Mekongu un piestājam Don Dhet salā. Uz tās ir tikai divi ceļi - saulrieta un saullēkta bulvāris. Tiesa, „bulvāris" ir ĻOTI skaļi teikts. Nostājoties nelielās taciņas vidū, žogi abās tās pusēs aizsniedzami teju izstieptām rokām... Krustu šķērsu sala izstaigājama nieka stundas laikā un bungalo stila naktsmītnes atrodas tikai uz saulrieta bulvāra. Dolārs dienā, šūpuļtīkls uz mazas terases un kopējas labierīcības kaut kur ārpusē. Sajūta gluži kā mājās - gandrīz neviena cita ceļotāja, vien nama saimnieki, kas dzīvo turpat blakus un ik vakaru divas stundas, kad te uzrodas elektrība, klausās radio vai skatās ierakstītas TV filmas. Satelīta jau te nav... Pat brokastis viņi pagatavo tieši tev, piedāvājot simbolisku ēdienkarti.

Ko te sadarīt veselas trīs dienas? Apbraukāt tuvējos rīsu laukus, saliņas, apskatīt platākos ūdenskritumus DA-Āzijā (uz Don Khong) vai arī nedarīt pilnīgi neko un baudīt absolūtu chill-out. Bezrūpība pārņem pati no sevis. Pat brīdī, kad lietus sāk līt aumaļām un celiņš no mājiņas līdz labierīcībām ir dubļu klāts, fakts, ka var nākties te iestrēgt uz ilgāku laiku, (jo pa tik strauju Mekongu tāpat neviens nebrauks), nešķiet nemaz tik biedējošs. Ne miņas no ārpasaules - tikai tu, šūpuļtīkls, lietus un kaut kur fonā liriska Eiropas mūzika, ko klausās vietējie. Sirreāli! Vieta kā radīta burziņam - atliek vien sapulcēties uz kāda bungalo terases, patrinkšķināt ģitāru un čilot visa vakara garumā.

Pirms došanās prom noteikti izbaudiet saulrietu Mekongas upē. Uz kādas salas pie pašas robežas (nākamā sala jau pieder Kambodžai). Par nelielu samaksu jūs tur noteikti aizvedīs kāds vietējais. Tiesa, var gadīties, ka pats brauciens ar laivu liek nedaudz pasvīst. Jo īpaši brīdī, kad tās saimnieks sāk smelt ārā ūdeni. Tikai bez bailēm - tas viss piederas šai vietai un laikam. Turklāt saulriets ir fantastisks! Runā, ka, braucot te noteiktos gadalaikos, skaidrā laikā var redzēt pat savvaļas delfīnus.
Don Dhet ar Don Khong savieno dzelzceļa tilts, kas tā arī ne reizes nav ticis izmantots. Uz lielākās salas joprojām izstādīta (visticamāk gan vienkārši pamesta) kāda lokomotīve.

Kur nakšņot? Mr B. Sunset Bungalows, tel: (030) 534 5109 un Mr Boun Sone Boun Tip, tel: (020) 583 3001. Mazliet šikākas naktsmītnes gan jāmeklē uz lielākās - Don Khong - salas.

Vērts zināt

- Ja Laosā ierodaties, ar laivu ceļoties pāri no Taizemes (pašos Laosas ziemeļos), nepaskrieniet garām neuzkrītošajai un baltajai mājelei Mekongas krastā. Tā ir Laosas muita. Milzīgas izkārtnes vai norādes nemanīsiet, tāpēc visdrošāk ir sekot pārējam pūlim.

- Rollerus tūristiem Lunagprabangā neizīrē.

- Slow boat aizmugurē atrodas arī tualete, tāpēc satraukumam par labierīcībām nav pamata.

- Latvijas mobilo telefonu operatoru pārklājuma Laosā nav. Ja nostāsieties pie pašas Mekongas vietā, kur otrā pusē atrodas Taizeme, varbūt kaut kas izdosies.

Raksts ievietots 2008.gadā

DALIES:
Facebook Twitter

 

Jūsu atsauksmes

Diemžēl par šo objektu atsauksmes nav saņemtas

Jūsu vārds:

Laiks, kad apmeklējāt šo objektu:

Jūsu komentārs: