SAŅEM JAUNUMUS

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Pirmajā dienā no nemitīgajiem sabaidii, sabaidii (labdien!) sāp sejas muskuļi, jo tik daudz smaidīt nekad agrāk nav bijis izdevības. Jaunie budistu mūki angļu valodas praktizēšanas nolūkos vai varbūt tāpat aiz labas sirds pārsteidz ar zinātkāri un pļāpīgumu, bet „dusmas" no vārdu krājuma var vispār izsvītrot.
Indoķīnas pussalas valsts Laosa tikai tagad maz pamazām sevi atklāj pārējai 21. gadsimta sabiedrībai. Ja valsti vērtē pēc cilvēkiem, šī varbūt ir pati varenākā. Te viss notiek palēninātā režīmā, ar neizsīkstošu laipnību un pieklājību. Budisma zemē praktisko reliģiju pielieto ik uz soļa - nedari neko tādu, kas kaitētu tavai karmai.
Vairāk kā sešu miljonu apdzīvotā Laosa ir fiziski grūts ceļojums, ērtību ir maz, bet pielāgoties nākas itin bieži. Ceļus ieskauj lietus sezonā pielijuši rīsu lauki, bet visā zaļā te ir tik daudz, ka bliež pa acīm. Kāds tantuks pacienā ar asāko zupu, kāda līdz šim baudīta - nosvīst virslūpa un pārņem sajūta, ka varētu pūst liesmas. Kā jau vairumā nabadzīgu valstu kārs uz saldumiem ceļotājus ielenc bērnu bariņš. Bet Phonsavan pilsētā 2000 gadus vecajām akmens mucām jeb džāriem līdzās rēgojas krievu tanks.

Khaosan Road

Brauciens uz Laosu ceļotājiem no Eiropas gala visticamāk sākas ar nokļūšanu Taizemē, tās galvaspilsētā Bankokā vai Čang Mai, kas ir otra lielākā pilsēta. Nonākot Bankokā ar pamatīgu belzienu sejā iesitas karstais un mitrais gaiss. Termometra stabiņš vasaras vidū viegli uzrāpjas līdz +38 grādiem. Neizbēgama pieturvieta, neatkarīgi no tā, uz kuru debespusi plānots doties, ir Khaosan Road. Ielu un ieliņu mudžeklis stundas brauciena (visērtāk ar taksometru - $15) attālumā no galvaspilsētas lidostas kļuvis par starta punktu gandrīz ikvienam backpacker ceļotājam pussalā. Kā tur nokļūt zina pastāstīt teju ikviens sevis cienīgs pilsētnieks, taču drošības labad varat apvaicāties arī turpat informācijas centrā lidostā. Khaosan Road viesu nami, kuros istabiņas cena ir vairāk kā glaimojoša (400 bati, kas ir aptuveni Ls 5), slejas sānu pie sāna, bet labākās izvēles meklējumos jāļaujas izjūtām - varbūt īstais izrādīsies tieši tas balkons, kuru apņēmis Āzijas saulriets...
Nelielais rajons ir ideāla vieta, kur krājumus papildināt ar visu nepieciešamo -apģērbu veikaliņi, aptiekas, bankas un tūrisma aģentūras, kurām uzticēt vīzu kārtošanu, arī Laosā nepieciešamo. Tās cena uz 15 dienām ir vidēji 1000 bati jeb $25. Divu, trīs dienu laikā ceļošanai nepieciešamie dokumenti ir rokā. Tieši tik ilgs laiks nepieciešams, lai Indoķīnas klimatam pieradinātu organismu un virtuvei - jutīgo vēderu.

No Bankokas līdz Laosai kursē vilciens, kura pirmās klases pasažieriem atvēlēta atsevišķa kupeja ar ūdenskrānu. Indoķīnas zemes iepazīšanā jābūt pacietīgam. Eiropas paskata autobusus te neatrast. Kravas auto ar kulbā iekārtotām sēdvietām - diviem soliem - kursē pēc nenoteikta grafika. Precīzāk sakot, to nosaka tie, kas ierodas pēdējie, kaut ar divu stundu nokavēšanos. Nesteidzoties, ar nezūdošu smaidu uz lūpām visi sabīdās tā, ka vietas atliek arī pa kādam rīsu maisam, paunām, tašām un klukstošām vistām. Brīdī, kad liekas, ka nu jau vairs nav kur adatai nokrist, pūlim cauri veiksmīgi izlokās vēl kāds pārkarsušā autobusa pasažieris.
Čunčinot pa kalnaino ceļu Laosas ziemeļos, jābūt vēl pacietīgākam. Lietus sezonā tas ir neizbraucams un vājākiem nerviem neizturams. Nokrišņi, ar kuriem Āzijas zeme tiek aplaimota teju katru dienu, ceļu pārvērš dubļu masā, jau tā lēno braucienu padarot bezgalīgu. Ja 100 kilometrus izdodas pievarēt četrās stundās, tas ir labi. Nereti saspiestajām un tirpstošajām kājām jārēķinās ar visām desmit. Taču pat visnejēdzīgākajās situācijās laosieši prot atrast risinājumu. Kādā pagriezienā akmeņu nogruvums ir tik pamatīgs, ka ceļu mēģina atbrīvot ar aizvēsturiska ekskavatora palīdzību. Pēc kāda laiciņa kļūst skaidrs, ka ar pāris stundām te nepietiks. Abās stihijas pusēs iestrēgušo autobusu pasažieri, bērnus un cāļus padusē pasituši, nesteidzīgi šķērso nogruvumu, sasēžas kravas kulbās otrā aisberga pusē un turpina iesākto maršrutu. Ak, jā, un vēl serpentīnu uzdzītais nelabums...
Iebraucot valstī no Čang Mai pilsētas, piemērotāks varētu likties upes ceļš no nelielā Huay Xai ciematiņa lejup līdz Luang Prabang, pa ceļam pieturot Pakbeng. Ar ātrgaitas laivām gan nevajag sasteigt - skaļajā motorlaivā šaurības dēļ kājas nākas savilkt ceļos un galvā uzmaucama ķivere. Bet tā saucamā slow boat, lai arī kursē vien ar ātrumu 20 - 30 km/h, ļauj izstaipīt locekļus kā vien viesis vēlas, nekādas ķiveres un skaistais upes ceļš ir tīrā bauda.

Vang Vieng un Luang Prabang

Vang Vieng ir Vjentjanas provinces pilsētiņa, kurā gribot negribot nākas piestāt, dodoties uz Laosas tempļu pilsētu Luang Prabang. Mazo pilsētiņu iecienījuši studenti, kas ar gumijas riepām metas upē un uz lielā ekrāna non-stopā skatās Draugu un Simpsonu sērijas. Kalnā kāpšana valsts ziemeļos gan izpaliek, jo katrs nostūris maksimāli izmantots rīsu audzēšanai vai kam citam. Tā vietā izložņājamas stalaktītu alas un Budas attēls pie ieejas tajās nav retums.
Luang Prabang - Laosas pērle un vietējās tradicionālās arhitektūras stūrakmens, kurā rodami 32 no 66 pirms franču kolonizācijas celtajiem svētnamiem. Atstājot putekļainos apavus aiz sliekšņa, par simbolisku ieejas maksu pašu acīm varat sajūsmināties par Budas attēliem un skulptūrām. Pozēšana pie tām, cienot valsti un tās kultūru, būtu sliktas gaumes pazīme. Līdzīgi kā citviet svētnamos, ieteicams apģērbt ko tādu, kas nosegtu plikos kāju stilbus un rokas.
Luang Prabang krustu šķērsu izstaigājama dienas laikā, taču palikt te vērts vismaz piecas. Lieliskas ir herbālās saunas, kad no milzīgā dažādām zālītēm piebērtā bunduļa karstais gaiss ieplūst bambusa pirtiņā. Tuvumā esošie ūdenskritumi fascinē gandrīz tikpat ļoti kā netālais ciemats, kurā top piecdesmitgrādīga rīsu kandža jeb lao lao viskijs, kā to lepni dēvē vietējie. Bet satumstot galvenā pilsētas iela tiek noslēgta, no malu malām sabraukušie izkārto preces un tirgošanās var sākties! Tā tas atkārtojas katru vakaru.
Līdzās Vang Vieng ciematiņam, arī te iespējams izīrēt motociklu, kas, šķiet, ir ērtākais un izdevīgākais pārvietošanās veids Laosā. Arī citviet valstī, kur rūcošos spēkratus nepiedāvā izīrēšanai, ar vietējiem džekiem var mēģināt ko sarunāt. Tos, kam knosīšanās pārpildītajās kravas kulbās ir gana, iepriecinās Luang Prabang lidosta.

Phongsali

Netālu no Ķīnas un Vjetnamas robežas esošā pilsētiņa pārsteidz ar patīkamu kalnu vēsumu un elektrības ģeneratoru, ko līdzīgi kā Pakbeng ciematiņā vien uz dažām stundām ieslēdz ap 19.00 vakarā. Iztekot laimīgajām stundām, līdz galam nenoskatīts paliek basketbola mačs un ziepju operas Laosas gaumē. Taču bez mazākās kurnēšanas vai dusmām vietējie izklīst pa mājām un dodas pie miera.
Istabiņa Phongsali maksā aptuveni divus latus. Vairāk par gultu, moskītu tīklu, nelielu galdiņu un švīkstošu ventilatoru tajā neatradīsiet. No rīta vienuviet saplūst ļaudis no akhu, hmong, junan un lolo ciematiem. Dažādo dialektu dēļ viens otru viņi bieži nesaprot, taču tas netraucē tirgoties. Pārdevēji te gan nav tik uzmācīgi kā Marokas tirgus labirintos, arī kaulēšanās par 20, 30 santīmiem nav tik izšķiroša. Pirkums gana eksotisks - vietējais viskijs, eleganti papildināts ar tajā peldošu čūsku vai citu reptili.

Muang Sing

Muang Sing atrodas nieka septiņus kilometrus no Ķīnas robežas. Pilsētas tirgus savulaik paspējis kļūt par lielāko opija tirdzniecības vietu Laosas ziemeļos. Reibinošās vielas audzēšana un kontrabanda notiek joprojām. Nenosakāma vecuma sievietes krāsainos lindrakos, maskējušās ar izšūtu lupatiņu tirdzniecību, uz ielas murmina savu Opi...opi... Bet turpat ielas otrā pusē, bruņojies ar šķērēm, ķemmīti, maut griežamo mašīnīti un nelielu spogulīti, eksekūcijai līdzīgo matu griešanu frizieris nobeidz, ieplikšķinot galvu ar jau zināmo lao lao.

Vērts zināt

- Vīzu iespējams nokārtot arī pirms došanās uz Laosu, taču tas nav pārāk izdevīgi - pase jāsūta uz Stokholmu un tas izmaksā krietni dārgāk, nekā ceļošanai nepieciešamos dokumentus kārtojot turpat Bankokā vai Čang Mai.
Ja Taizemē nepieciešamo vīzu kārto tikai uz divām nedēļām, tas ir pietiekami, lai nokļūtu Laosā, taču atgriežoties no tās laiks var būt jau iztecējis un pa zemes ceļu robežu nebūs iespējams šķērsot (robežpunktā to nav iespējams pagarināt). Tāpēc rūpīgi jāpārdomā ceļošanai atvēlētais laiks, varbūt izdevīgāk kārtot vīzu uz veselu mēnesi.

- Vislabāk uz Laosu doties no novembra līdz februārim, tad līst vismazāk un karstums vēl paciešams;

- Līdzi ņemt nevajag neko lieku, jo visu nepieciešamo daudz lētāk iespējams nopirkt Khaosan Road vai citur. Labi apavi un lieka spilvendrāna (nav garantijas, ka mazāko Laosas ciematu viesu namos tā tiek mainīta regulāri) gan noderēs;

- Ar $100 pietiek, lai 2 nedēļu garumā izbaudītu Laosu;

- Vietējiem ēdieniem vērts pievienot cukuru, tad tie nešķiet tik asi;

- Naudu ieteicams glabāt vairākās vietas, pases kopija arī nenāks par ļaunu;

- Uz tūristiem orientētos restorānos iespējams atrast pat banānu pankūkas un burgerus;

- 1 USD = 10 000 LAK (kipi);

- 1000 bati (Taizemes valūta) ir aptuveni 30 USD.

Pierakstīja Dace Rībena

Raksts ievietots 2007.gadā

DALIES:

PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: ENG LAT

© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c., ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.