ENG LAT

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Citādi maršruti · Āzija · mjanma (birma) · Mjanma (Birma) · Ieva Irbina

Pēdējos gados tūrisma straume uz Mjanmu ir četrkāršojusies. Statistika atklāj, ka no 2012. uz 2013. gadu ceļotāju apjoms dubultojies un divkārt tas audzis arī laikposmā no 2013. gada līdz 2014. gadam. Neraugoties uz to, ka daudzviet iespējams redzēt jaunu viesnīcu un ceļu būvniecību, pārvietošanās un naktsmītņu iespējas šobrīd netiek līdzi ceļotāju skaita pieaugumam. Uzreiz jāsaka, ka noteikumu dēļ, kas paredz, ka ceļotājiem ļauts nakšņot tikai autorizētās vietās (viesnīcās) - Mjanmā liegts palikt pa nakti pie vietējiem iedzīvotājiem. Salīdzinājumā ar pārējām Dienvidaustrumāzijas valstīm, Mjanma ir ceļotājam visai komplicēta vide, ko gan atsver vietējo ļaužu atsaucība, kā arī aboslūtas drošības sajūta. Vadoties pēc līdzšinējās ceļojumu pieredzes, bijām iedomājušies, ka uz Mjanmu dosimies tāpat kā uz jebkuru citu vietu - un pēc pirmās norezervētās naktsmītnes tālāk jau plūdīsim pa straumi, vienvārdsakot, kurp tiksim, turp brauksim, tur arī tiksim pie naktsmītnes un visa cita nepieciešamā.

Taču Mjanmas gadījumā ir jāņem vērā ierobežotais naktsmītņu skaits, tādēļ īpaši aktīvajā tūrisma sezonā vietas aizpildās ātri. Jau novembrī norezervēt viesnīcu gadu mija laikā Ngapali pludmalē vairs nebija iespējams. Arī aviopārvadājumi šeit strādā visai ierobežoti - atsevišķi reisi nozīmēti tikai no rītiem, turklāt uz visām pilsētām katru dienu lidojumi netiek veikti, tādēļ pārvietošanos vērts saplānot jau iepriekš. Un tādējādi, neizbēgami, arī maršrutu, kas, ja ir vēlme kaut nedaudz izrauties no klasiskajām takām, var izrādīties sarežģītāk nekā gaidīts. Regulārie ceļveži pārsvarā iesaka ar budismu saistītas vietas, taču, ja vēlaties redzēt kaut ko ārpus sakrālajiem maršrutiem un galamērķiem, informācija jāmeklē blogos, ko rakstījuši cilvēki, kas Mjanmā bijuši, vēlams, vēl tās slēgtajā periodā. Taču jārēķinās, ka infrastruktūra ir tieši tāda, lai izbrauktu klasisko maršrutu - Inles ezeru (Inle Lake), Mandaleju (Mandalay), Baganu (Bagan) un Jangonu (Yangon).

Ieskicējot veidu, kā cilvēki valstī pārvietojas, var minēt sekojošu statistiku – nereti pa upi nobraukt 200 km garu maršrutu deviņās stundās ir ātrāk kā šo pašu attālumu veikt pa ceļu ar auto! Šādu deviņu stundu pārbaucienu ar laivu mēs veicām, lai no Mandalejas nokļūtu Baganā.

Tomēr ir maršruti, kurus ir vērts piedzīvot, neskatoties uz ilgo ceļā pavadāmo laiku. Piemkārt, braukt no Lašio (Lashio) uz Mandaleju ar vilcienu ir vērts vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir vilciena lēnīgums – 60 kilometrus pirms Mandalejas atrodas pilsēta Pyin Oo Lwin, līdz kurai vilciens 120 kilometrus no Hsipaw veic septiņās stundās, bet atlikušos 60 kilometrus līdz Mandalejai – arī septiņās stundās. Otrajā posmā sliežu ceļs vijas lejup pa kalnu izteiktā serpentīnā. Tālab cilvēki mēdz aizbraukt līdz 60 km attālajam Pyin Oo Lwin, un tālāko ceļa gabalu veikt ar taksometru. Otra lieta - vilciens šķērso arī 1901. gadā būvēto 102 m augsto Goktek tērauda viaduktu – tolaik augstāko viaduktu pasaulē. Goktek konstrukcijai nav margu, un, kad vilciens to šķērso, tas manāmi samazina ātrumu. Tilts čīkst, un labi var dzirdēt metāliskās konstrukcijas deformācijas skaņas, kas braucienam piedod īpaši nervus kutinošu sajūtu. Taisnības labad gan jāsaka, ka tas netraucē visiem izkārties pa logiem un lūkoties lejup ielejā. Trešā iespaidīgā lieta par šo vilciena maršrutu – tā sliedes nav taisnas, kas nozīmē, ka blakus ierastajai lēkāšanai pa labi un kreisi, Mjanmā vilcieni lēkā arī uz augšu, padarot neiespējamu pat grāmatas lasīšanu. Zinošie ceļotājie uzreiz ierāda, ka somas vajag piesiet pie bagāžas nodalījuma, lai tās kādā mirklī nenokristu.

Šie ir tikai daži no piedzīvotajiem mirkļiem, kuros kustības ātrums ir ceļošanas ātruma noteicošais faktors, tāpēc cilvēki daudz izmanto vietējos avioreisus. Valstī ir vairākas aviokompānijas - visas maziņas, ar dažādiem servisa līmeņiem un dažādiem maršrutiem, tostarp iespēju veikt vairākas nosēšanās pa ceļam uz jūsu kāroto gala mērķi.

Automašīnas šeit nav ietiecams īrēt. Kopš Mjanma nolēma likvidēt angļu koloniālisma ietekmes paliekas, pārdēvējot ne vien valsti no Birmas par Mjanmu, galvaspilsētu no Rangūnas par Jangonu, tika nolemts atteikties no braukšanas joslu dalījuma, kāds tas ir Anglijā, un tas tika pārlikts atbilstoši Eiropas satiksmes noteikumiem. Taču stūre palika tajā pašā pusē... Kā rezultātā, lai izveiktu apdzīšanas manevru, šoferim ir pilnībā jāiebrauc pretējā joslā. Intensīvi signalizējot, autovadītāji šeit brīdina par saviem manevru plāniem. Lielu avāriju mēs neredzējām, bet tā arī neizdevās saprast signālu dažādo nozīmi.

Inle Lake ezera dzīve

Inle Lake ir ārkārtīgi skaists ezera apvidus, kurā var vērot ne tikai vietējo iedzīvotāju unikālo, šim apvidum raksturīgo dzīves veidu, bet arī apmeklēt tur atrodošos vienu no divām valsts vīna darītavām. Tā atrodas kalna galā, un no tās var labi pārredzēt visu ezera teritoriju, un šī ir iecienītākā saulrieta vērošanas vieta. Šeit visērtākā nokļūšana un pārvietošanās ir ar velosipēdiem, kurus var izīrēt teju pie jebkura viesu nama.

Laiku pie ezera var sadalīt apkārtējo ciemu apceļošanā ar divriteni un ezera dzīves iepazīšanā, dodoties izbraucienos ar laivu. Obligāts galamērķis noteikti būtu peldošie dārzi. Zeme pie ezera pati par sevi nav sevišķi auglīga, tāpēc dārzi izveidoti mākslīgi uz tādām kā dūņām un piestiprināti pie ezera dibena. Tajos tiek audzēts jebkas – tomāti, gurķi, pipari...

Otra īpašā šī apvidus raksturzīme ir viņu tradicionālā zvejniecība. Zvejnieki šeit airē ar vienu kāju, bet ar otru – izmet tīklu. Kustība uz ezera ir ļoti interesanta, tāpēc vērts noorganizēt braucienu dienas garumā. No rīta ezers mostas un darbu uzsāk ceļojošais tirgus, kuram uz ezera ir piecas apstāšanās vietas. Tirgus ir iespaidīgs – uz to sabrauc ļaudis no visurienes, tostarp kalnu ciltis, lai tirgotos ar saviem rokdarbiem. Pa dienu iespējams baudīt milzīgos atplaukušo ūdensrožu dārzus. Pēcpusdienā atklājas ezera dzīves otrā daļa – zvejnieki vāc tīklus un ar zivīm brauc krastā, savukārt ļaudis, kas dzīvo ciematos, kas būvēti uz pāļiem, krāso kokvilnu un košos pavedienus izkarina māju priekšā. Vakara saule apspīd krāsainos namus un košās dzijas - skats ir vienreizējs! Vakarā ļaudis atgriežas mājās, viss norimst un līdz ar tumsu visi dodas pie miera. Elektrība šeit arvien ir ierobežota.

Inle Lake apvidus ir ievērības cienīgs arī ar to, ka uz šejieni var nokļūt trīs dienu pārgājienā cauri čili, rīsu un ingvera laukiem, cauri interesantai vietējās lauksaimniecības videi.
....

No Inle Lake tālāk lidojām uz valsts ziemeļaustrumiem – uz Hsipaw. Šis ciemats ir centrālais reģionā, kas izdaudzināts kā labākais pārgājienu apvidus Mjanmā. Mr. Charles Guest House ir īstā vieta kurp doties, lai izvēlētos interesējošos organizētos pārgājienus. Katru vakaru šeit sanāk gidi un labprāt uzklausa, kur katrs vēlētos doties. Taču jāsaka, ka lielākā daļa maršrutu laikā, kad tur bijām, bija slēgti nemieru dēļ. Sajūta, ka valsts līdz galam būtu atvērta tūristiem, aizvien nav. Mēs devāmies paši savos trekos, vadoties pēc mums līdzi iedotās, uz A4 lapas ar roku izzīmētās kartes. Centīgi ar roku zīmētajā kartē gan nav nekādu mērogu un proporciju, turklāt navigācijai izmantojamās atzīmētās vietas neatrodas to īstajās vietās. Devāmies meklēt karstos avotus, kuri pēc kartes atrodas vienā pusē, bet dabā – pavisam citā. To, ka avotu norādītajā vietā nav, atklājām tikai tāpēc, ka ejot pa vēso, seklo upi, nonācām līdz pat tās izteikai no klints un sapratām, ka nekādi avoti šeit nav bijuši. Iedomājušies, ka tie varētu būt klints augšgalā, rāpāmies klintī kā pētnieki ekspedīcijā, taču tur mūs sagaida tikai džungļi. Nokāpuši lejā, turpinājām ceļu pa upes otru pusi līdz sajutām ūdens temperatūras izmaiņas. Tur nu tas bija! Tikai daudz, daudz mazāks nekā tas bija attēlots kartē un kā to bijām iztēlojušies.

Mandaleja

No Hipsaw mūsu ceļš ar vilcienu turpinās uz Mandaleju. Brauciens ir ilgs - 13 stundas , tomēr par ēdienu nav jāsatraucas - vilciens noteiktās pieturās piestāj līdz pat pusstundai, un tur vietējie jau sagatavojuši rīsus ar dažnedažādām piedevām.

Birmieši ēd daudz. Vietējo ēdnīcās var paēst par 2-3 dolāriem, bet tādās, kas domātas iebraucējiem - cenas būs vairākas reizes augstākas. Vietējo ēstuvēs, neko nepasūtot, pēkšņi uz galda jau tiek krauti kādi divdesmit trauki ar pārtiku. Karijs, liellops, vista, marinējumi, salāti, sinepju lapas, sinepju lapu salāti, garda vistas gaļa ar sīpoliem, čilli pipariem un citronu mērci, sīpoli - tos ēd kā kartupeļus, bez tiem neiztikt nevienā maltītē!

Mandaleja ir milzīga pilsēta salīdzinājumā citām vietām Mjanmā! Obligātajam maršrutam vakarpusē pieder došanās uz Mandalay Hill, no kura paveras brīnišķīgs saulriets, kas pārlej visu pilsētu zeltā. Kalna augšā ir budistu templis, uz kuru aktīvākajās apmeklējuma stundās nāk mūki - praktizēt savu angļu valodu. Šo iespēju parunāties ar mūkiem vajadzētu izmantot ikvienam - viņi daudz ko var pastāstīt ne tikai par sevi, bet arī par valsti kopumā.

Arī šeit kalnaugšā, tāpat kā daudzviet citur, var redzēt māla ūdens podus ar krūzītēm. Tajos pildītais ūdens īsti nav domāts dzeršanai, taču to var arī dzert. Galvenokārt tas domāts mutes skalošanai. Birmieši aktīvi košļā sarkano beteļu lapas, kas iekrāso zobus sarkanus. Tā tas notiek visur, un pie tā ir jāpierod.

Mandalējā daudzās nozīmīgās vietās jāstaigā basām kājām, arī Mandalay Hill kalnā jākāpj bez apaviem. Esot pilsētā noteikti vērts izīrēt motorolleri un izbaudīt vienas dienas braucienu ar trim pieturpunktiem. Pirmais noteikti ir 1850. gadā būvētais tīkkoka tilts U Bein Bridge - Amarapurā, kurš ir vairāk kā kilometru garš, un to šķērsojot jūtama viegla konstrukciju šūpošanās. Vērts pie tilta piebraukt no tās puses, kur atrodas universitāte – tur vietējās kundzes studentiem sviestā cepina krabjus, kuri ir neizsakāmi gardi! Tāpat  jāaizbrauc uz blakus ciematu Inwa, kur atrodas tuvējās apkārtnes vecākie tempļi. Interesanti, ka uz šo ciemu pārcelties ar laivu nav iespējams, ja esat ar savu barucamo, piemēram, rolleri. Tas tādēļ, ka tur viesu vadāšana ar zirgu pajūgiem ir vietējo ļaužu darbs. Šī skaitās reģiona bijusī valdošā pilsēta, tāpēc tās kultūrmantojums ir ļoti bagāts. Cilvēki šeit ir ārkārtīgi sirsnīgi. Dzerdami svaigu kokosriekstu sulu, aprunājamies arī ar tanti, kas to tirgo. Ļoti sliktā angļu valodā viņa mēģina apstāstīt visu par savu dzīvi, tad klāt pieskrien bērnu bariņš, kuri gan runā izcilā angļu valodā.

Vērts apmeklēt arī Sagaing ciematu, kas ir mūsdienu aktīvākais budisma centrs. Jaunajiem vīriešiem šeit mūku apmācība jāiziet divreiz dzīvē – pirmoreiz, kad zēns vēl ir pavisam mazs un tad pēc 20 gadu vecuma. Tā, nu, šeit iespējams sastapt neskaitāmus mācību mūkus.

Šeit nejauši iebraucām ciema daļā, kur notiek aušana. Klīstost pa mazajām, šaurajām ielām, starp tumšajām mājām, iespējams saklausīt nemitīgu steļļu skaņu. Ar aušanu šeit nodarbojas tikai sievetes, kamēr dziju krāso tikai vīrieši.

Zelta saulriets Baganā

Baganas tempļus var apceļot ar velosipēdu vai noīrēt elektrorolleri. Attālumi ir lieli un karstums ir nežēlīgs, turklāt visu laiku nākas būt putekļu mākonī. Viens no ceļotāju mērķiem šeit ir aplūkot 2000 tempļus, jo īpaši saullēkta vai saulrieta laikā. Šeit lūkojām, uz kura tempļa uzkāpt, lai redzētu saulrietu tādu pašu, kādu redz tie, kas izvēlas doties uz īpaši kartē iezīmētajiem ‘izcila saulrieta’ vērošanas tempļiem. Daļa cilvēku izvēlas tempļus lūkoties no putna lidojuma, maksājot par 300 dolārus par saulrieta vērošanu no gaisa balona. Skats no mūsu izraudzītā tempļa skatu laukuma ir brīnišķīgs, turklāt saullēkta fonā – arī milzīgā gaisa balonu jūra.

Atklājām, ka starp tempļiem ir divi mazi ciemati, kuros ir kādas 100 mājas. Tajos mazie bērni izvadā pa savu ciematu un izstāsta, kā un kas šeit notiek un šīs negaidītās ekskursijas ir viens no labākajiem kultūras iepazīšanas veidiem.

Chin reģiona spožums un posts

Blakus uz ziemeļiem ir Mjanmas otra augstākā virsotne jeb Viktorijas kalns ar mākoņos iesēdušos ieleju. Kalna nogāzi klāj balti un sarkani rododendri. Šis ir viens no nabadzīgākajiem štatiem valstī. Šeit var novērot vietējo ļaužu darba ikdienu, piemēram, ceļu būvniecību. Visiem ģimenes locekļiem ir pa darbam - mazie bērni līdz septiņu gadu vecumam uz ceļa liek lielos akmeņus, tad nāk meitenes padsmitnieces, kas no groziem bārsta mazos akmeņus un tādā veidā aizber spraugas starp lielajiem, tad nāk puiši, kas laista karsto darvu. Darba noslēdzošo etapu veic sievietes, kas tam visam pa virsu bārsta vēl vienu akmeņu kārtu. Tēvu darbs ir šos lielos akmeņus ar kuvaldu saskaldīt četros nepieciešamajos lielumos. Vietējie ir pateicīgi, ka viņiem ir vismaz šāds darbs. Turpat ceļa malās viņi arī dzīvo. Lielākā daļa Chin ciematu ir izvietoti kalna nogāzēs – uz pāļiem, kur vietējie mitinās naturālā saimniecībā un visai reti nonāk uz tirgiem ciematos. Temperatūra šeit ir zema un nakšņojot kalnu namos jāsedzas ar vairākām segām, ar elektrību sildīto ūdeni arī padod tikai reizi pa reizei, bet vakariņas tiek pasniegtas visiem kopā pie kopējā galda, kas gan ir absolūti lieliski.

Chin štatā aizvien ir sastopamas sievietes ar tetovētām sejām, tiesa, jāsaka, ka tā kā tetovēšana pēdējos gadu desmitos ir aizliegta, lielākoties šīs sievietes ir jau krietnos gados. Tetovēšanas mērķis savulaik ir bijis gan sievietes skaistuma izcelšana, gan sieviešu “iezīmēšana” vienas cilts ietvaros, proti, katrai cilti ir tai raksturīgais sejas tetovējuma raksts.

Ngapali miers

No Baganas tālāk vēlējāmies lidot uz Ngapali pludmali, taču tā kā tiešie reisi jau bija izpārdoti, nācās lidot caur Jangonu – būtībā uz valsts lejas daļu, tad augšu, tad atkal lejā. Ngapali pludmale ir 10 km gara un tajā ir septiņpadsmit viesnīcu. Cilvēku nav daudz, un nomaļākās vietās ir sajūta, ka esi viens pats. Infrastruktūra Ngapali ir labi sakārtota. Atlidojot tiekam sagaidīti, kamēr reģistrējamies, tiek savāktas mūsu somas un ieliktas busā. Takšu šeit nav – uz un no lidostas var tikt tikai ar viesnīcu organizēto transportu, pārējā laikā iespējams pārvietoties ar velosipēdu vai motocikliem. Šeit arī sagaidījām Jauno gadu. To šeit mēdz atzīmēt visai simboliski - pusnaktī katrs šauj savu mazo salūtu, demonstrē dejas, dzied dziesmas, taču jau stundu pēc pusnakts pie viesnīcas uzstutētā bambusa skatuvīte tiek novākta un visi dodas pie miera, lai gatavotos 1. janvārī pludmalē notiekošajām tradicionālajām vēršu pajūgu skriešanās sacīkstēm.

Līdzās pludmalei ir divi zvejnieku ciemi. Zvejnieki mūsdienās diemžēl tiek izspiesti jaunās apbūves dēļ. Interesants ir veids, kādā viņi zvejo, proti, naktīs! Ap laivu apjoztajai rāmja konstrukcijai ir pieskrūvētas lampiņas un loms tiek vilināts uz gaismu. Tāpēc zvejnieki nekad nezvejo pilnmēness laikā, jo tad dabiskās gaismas ir par daudz. Agri no rīta zvejnieki nāk krastā un nes zivis arā milzīgos grozos. Tad pie darba ķeras sievas un mazgā milzīgos tīklus. Kad tas ir izdarīts, tiek izbārstītas mazās zivis un liktas žāvēties – lielākoties tie ir anšovi, arī sagrieztas lielās skumbrijas. Tā kā zvejniecība šeit ir viena no pamatnodarbēm, protams, var baudīt izcilas jūras veltes, un mēs nekavējāmies pārtikt tikai no omāriem, krabjiem un garnelēm.

Pludmalēs šeit valda miers un savdabīga idille, var nodoties lasīšanai un būt mierā. Viļņi ir lieli, taču ūdenssporta aktivitātes šeit nenotiek. Uzmeklējām vietējos, kas izdomājuši, ka iespējams piepūst kameras un vizināties pa viļņiem, tāpat kāds bija atstājis arī trīs bodyboard’us- pavisam nošņurkušus un apdauzītām malām.

Jangonas tempļi

Jangonu nevar pamest pirms nozīmīgākā tempļa Shwedagon Paya, ko iespējams redzēt no jebkuras vietas pilsētā, apmeklējuma. Tempļa kompleksu veido neskaitāmas Budas statujas, katra ar savu nozīmi, bet apkārt centrālajai stupai ir aplis, kur izvietotas atzīmes ar dzimšanas laiku pēc nedēļas dienām. Šeit ir jāuzmeklē diena, kurā esi dzimis, un laiks – rīts vai vakars, tas jāaplej ar ūdeni un jādomā domas, kuras gribētos īstenot. Ap lielo templi uz leju ir uzaudzēts milzīgs dažādo nozīmju tempļu kopums – viss klāts zeltā.

Interesants pieturpunkts ir zvaigzne uz marmora klājuma, kas skaitās labklājības vieta. Marmors saulē ir uzkarsis un dedzina pēdas, bet labklājības zvaigzne atrodas vietā, kur saule spīd visu dienu. Cilvēkiem, lai viņi izlūgtos labklājību, jātup ceļos uz nokaitētā marmora un jāpacieš karstuma sāpes.

Fotogaleriju skatīt šeit.

DALIES:

PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: ENG LAT

© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c., ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.