SAŅEM JAUNUMUS

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Par mūziku

Lai arī Argentīnas skaistākajam un slavenākajam operteātrim Teatro Colón (Avenida 9 de Julio, www.teatrocolon.org.ar) sezona pēc tā atjaunošanas bija jāuzsāk jau 2008. gada maijā, klasiskās mūzikas mīļotājiem tas joprojām ir slēgts. Kamēr operas izrādes piedāvā arī citas neatkarīgās producentu grupas, simfoniskās mūzikas lauciņā šobrīd iestājies kapa klusums un atliek vien cerēt, ka globālās krīzes un citu likstu skartais simtgadnieks jau pavisam drīz varēs atzīmēt savu apaļo jubileju ar jaunu un svaigu koncertprogrammu. Tikmēr kā alternatīvu var izvēlēties Teatro Avenida (Av. de Mayo 1222), kas klasiskās operas vietā gan balstīts uz tā sauktajām spāņu zarzuela tradīcijām - kaut kas starp opereti un teātri. Ja tā godīgi, neseno Traviatas izrādi par izcilu būti grūti nosaukt, pieklibo kā diriģents, tā orķestris un solisti. Taču slavenā Omāra Kariona (Omar Carrion) dēļ, kurš uzstājies arī Teatro Colón, pavisam noteikti vērts pacensties. Nelielajā izrādes aprakstā līdzās slavenā baritona vārdam uzskaitītas zīmīgākās vietas, kurās viņš sniedzis koncertus - Vācija, Fancija, Itālija, Spānija un ....Liepāja. Tieši tā! Pašmāju vēja pilsēta Kariona atmiņā iespiedusies tik dziļi, ka viņam šķitis grēks to nepieminēt.

Ja Argentīnai ieplānots atvēlēt mazliet vairāk laika, der zināt, ka nieka 50-60 km attālumā no Buenosairesas atrodas La Plata pilsēta, kas lepojas ar ļoti labu operteātri. Tālu nav arī Urugvajas galvaspilsēta Montevideo - nieka 3 stundu brauciens ar kuģīti pāri Rio de Plata upei. Slavenais Teatro Solis (Reconquista s/n esq. B. Mitre, www.teatrosolis.org.uy) nesen atjaunots un uzlabota arī akustika.
La Trastienda Club (Balcarce 460, www.latrastienda.com) gan nav īstā vieta, kur meklēt klasisko mūziku, taču teju obligāts pieturpunkts, ja kārojas izgaršot mazliet citādāku Argentīnu bez ierastā tango ritmiem. Vēl pavisam nesen šeit uzstājās viens no pasaules labākajiem flamenko dejotājiem - spānis Amargo, kā arī kāda urugvajiešu grupa, kas klausītājiem piedāvāja tradicionālo mūzikas stilu - murgu. Tā saknes meklējamas militārā režīma laikā, kad gluži kā žurka Kornēlija urugvajieši apdziedāja politiskās dzīves norises, protestējot pret valdošo iekārtu. Diezgan suģistējoša un īpatnēja mūzika. Pats La Trastienda Club formāta un sajūtu ziņā mazliet atgādina pašmāju Sapņu Fabriku - mazi galdiņi, vieglas uzkodas un pustumsa. Turklāt vietējo, ka mudž un gandrīz neviena tūrista.

Par mākslu

Buenosairesa pavisam noteikti nav pasaules mākslas epicentrs, taču vietējos reģiona šedevrus vislabāk baudīt Latīņamerikas mākslas muzejā (Avenida Figueroa Alcorta 3415 C1425CLA, www.malba.org.ar), kas piedāvā gan pastāvīgo ekspozīciju, gan dažādas izstādes. 2001. gadā atvērtais muzejs aptver vairāk kā 200 darbu lielu kolekciju, pārstāvot 78 Argentīnas, Brazīlijas, Kolumbijas, Kostarikas, Kubas, Čīles, Ekvadoras, Meksikas, Urugvajas un Venezuēlas māksliniekus. Gleznas, skupltūras un mākslas objekti, sākot no 20. gadsimta līdz pat mūsdienām. Pēdējā laika spilgtākie vārdi, iespējams, ir Frīda Kalo un Djego Rivjera. Vienlaikus muzejā tiek rīkoti dažādi kultūras pasākumi, tai skaitā kino lauciņā.

Starptautiski pazīstamu vārdu meklējumos jādodas uz Bellas Artes (Av. Del Libertador 1473, www.mnba.org.ar), kas līdzās argentīniešu meistariem piedāvā apskatīt arī Monē, Miro, Pikaso un citu mākslas guru darbus. Tiesa, Buenosairesas muzeja apgriezieni nespēj konkurēt ar Luvru vai Sanktpēterburgas Ermitāžu, viss te ir krietni pieticīgāks un kompaktāks. No katra mākslinieka pa vienai, divām gleznām. Mazliet jocīgi jau ir, bet, acīmredzot, pietiekoši, lai vietējiem sniegtu vispārēju iespaidu par otas meistariem viņā okeāna pusē.
Galeriju cienītājiem vērts paklīst pa Recoleta rajona ieliņām, kas slēpj daudz mazu un jauku galeriju. Noteikti jāampeklē arī Evas Peronas muzejs (2988 Lafinur Street, www.evitaperon.org/eva_peron_museum.htm). Ne jau ievērības cienīgu gleznu vai skulptūru dēļ, bet gan lai saprastu pagājušā gadsimta Argentīnas kulta figūras fenomenālo ietekmi un nozīmi valsts vēsturē. Argentīnas pirmajai lēdijai veltītais muzejs ierīkots 20. gadsimta sākumā Carabassa ģimenei celtā savrupnamā Palermo rajonā.

Par tango un milongu...

Atrast tango šovu Buenosairesā ir gaužām vienkārši, jo piedāvājumu ir atliku likām. Taču, iespējams, pilsētā labākie priekšnesumi jāmeklē slavenajā Faena Hotel (Martha Salotti 445, www.faenahotelanduniverse.com). Ne velti pilsētas ekstravagantāko naktsmītni iesaka pat citu viesnīcu apkalpojošais personāls. Ļoti kvalitatīvs mūzikas un dejas izpildījums, priekšroku dodot akrobātiskajam tango. Tieši šis novirziens arvien populārāks kļūst jauniešu vidū un uz ierastās tango skatuves joprojām ir kaut kas jauns un svaigs.
Galdiņu Faena Hotel viesnīcas restorānā iepriekš noteikti jārezervē, jo franču interjera huligāna Filipa Starka dizainētais El Cabaret jau pats par sevi piesaista ne mazums interesentu. Mazi, omulīgi, melni galdiņi, zeltīti svečturi un ķiršu sarkans skatuves priekškars. Intīmā gaisotne ir kā radīta romantiskam vakaram Buenosairesā. Turklāt par spīti ne-mazajam rēķinam vakariņu noslēgumā, vismaz puse sanākušo ir vietējie buenosairesieši.

Augstākās kvalitātes mūziķi un dejotāji ik vakaru atrodami arī Madero Tango (Puerto Madero, www.maderotango.com). Pašā ostas kanāla galā esošais tango klubs gan ir krietni vien komercializētāks un apmeklētāju vidū lielākā daļa ir pilsētas restorānu, viesnīcu un ofisu rajonā dzīvojošo ārvalstu ciemiņu. Taču tas neliedz baudīt patiesi teicamu priekšnesumu. Ne velti te regulāri uzstājas tādas vietējās zvaigznes kā Julia Zenko, Laura Fidalgo un Adrian Vergés. Līdzīgi kā Faena Hotel, arī Madero Tango nedēļas nogalēs un svētkos ir pārpildīts un brīvu galdiņu bez iepriekšējās rezervācijas neatrast (iespējams pasūtīt ar vai bez vakariņām). Jebkurā gadījumā noteikti izvēlieties vietu pie paša loga. Tas gan būs nedaudz tālāk no skatuves, taču naksnīgi izgaismotā kanālmala turpat aiz loga atsver jebkādus trūkumus. Pat vecos ceļamkrānus rotā dažādu krāsu gaismas ķermeņi. Skaisti!
Šova programma mainās aptuveni reizi trīs mēnešos, un līdzās tradicionālajam tango, priekšnesumos iekļauta arī milonga (īpašs dejas veids) un flamenko.

Milonga gan nav tikai deja. Ar to apzīmē arī klubus un vietas, kur jebkurš var iet un vienkārši padejot. Pirms tam gan, protams, nopērkot biļeti. Iedomājieties tādu padomju laika kultūras namu ar mazu, necilu bāriņu, plastmasas galdiņiem un milzīgu deju placi, kā nosētu vietējām tantēm, onkuļiem, puišiem un meitenēm. Ne adatai, kur nokrist. Visi dejo.

La Viruta (www.lavirutatango.com) klubs paslēpies vienā no dārgākajiem Buenosairesas rajoniem - Palermo. Ap astoņiem vakarā te sākas tango vai svinga nodarbības un sarodas visi, kas vēl steidz apgūt dažus jaunus deju soļus. Gadās arī pa kādam retam ārzemniekam. Taču savu īsto dvēseli milonga parāda ap pulksten diviem, trijiem naktī, kad izdziest gaismas un visu pēc kārtas sāk spēlēt bariņš mūziķu. It kā paredzēts uzstāties arī kādam ansamblim, bet, stundu nogaidījis, saproti, ka šī jau nav tā pilsēta, kur viss sākas laikā. Argentīnā vispār viss notiek pēc mazliet cita ritma - pa dienu jāpaguļ, agrākais astoņos vakarā var doties vakariņās, kas beidzas krietni pēc pusnakts, visbeidzot danči ap kādiem trijiem naktī.
Arī uz deju meitenes te neviens neuzlūdz tā, kā ierasts pašu mājās. Kungs pārlaiž skatienu pāri zālei, aši „pamet" galvu deju plača virzienā un, ja dāma ar mieru - aiziet! Cik vienkārši!
Labākās milongas adreses ieteicams pavaicāt viesnīcā.

Vērts zināt:
Meklējot labu tango skolotāju Buenosairesā, jābūt īpaši uzmanīgam, jo tādu, kas sevi pasludinājuši par dejas profesoriem, netrūkst. Ja kāds kaut ko mazliet ir iemācījies, viņš jau gatavs apmācīt citus. Galu galā rezultāts tam var nebūt nekāds. Fernando Galeras un Vilmas Vegas studija atrodas pašā pilsētas centrā, un viņus droši varu ieteikt kā skolotājus, pie kuriem vērts mācīties tango. Labāk gan ar minimālām priekšzināšanām. Ar pāri vai bez, nav svarīgi. Parasti te pulcējas kādi 20-30 cilvēki, tā ka deju partneri netrūks. Turklāt cena par pusotru stundu ir vairāk kā glaimojoša - nieka 18 peso jeb vidēji 2,50Ls.
Adrese: Sarmiento 722 (4. stāvā)
Tel: +54 11 4584-4727
info@fernandoyvilma.com
www.fernandoyvilma.com

Par tirdziņiem...

Par spīti kuplajam tūristu pulkam, kas ik dienas izplūst cauri Santelmo rajona gājēju ieliņām, šī tomēr ir viena no šarmantākajām vietām pilsētā. Mazas mākslas galerijas un svētdienas tango centrālajā Santelmo laukumā. Kas zina, varbūt paveicas atrasties te brīdī, kad, garām ejot, malā piesēst sadomā leģendārākie Argentīnas mūziķi un ar ģitāras skaņām atdzīvina kārtējo tango priekšnesumu. Tepat arī krāmu un antīko lietu tirgus, caur kuru pavisam noteikti vērts izmest kādu līkumu.

Mazāk tūristisks ir Rekoletas rajona tirgus, pavisam netālu no slavenās kapsētas. Neliels skvērs, kurā iespējams iegādāties galvenokārt vietējos amatniecības un lietišķās mākslas izstrādājumus (keramika, ādas suvenīri u.c.). Paši buenosairesieši uz šejieni gan nenāk, lai iepirktos. Katru svētdienu te noris kāds pasākums. Piemēram, pašmāju rokgrupas - kādas piecas, sešas tās katra koncertē savā skvēra galā, stundu pusotru, divas no vietas. Troksnis ne pa jokam, visa balss dienas beigās izkliegta. Bet atmosfēra ir patiesi lieliska! Noteikti jānomēģina matē jeb tradicionālais argentīniešu dzēriens - šaušelīgi rūgts, taču tonizējošs un bagāts ar C vitamīnu. Savā ziņā tas ir kā draudzības un viesmīlības simbols, kad pirmais savdabīgo dzērienu nobauda nama saimnieks, pēcāk dodot uz riņķi ciemiņiem. Pēc skata matē atgādina ar karstu ūdeni aplietu salmu kumšķi, un, klīstot pa Rekoletas tirdziņu, redzēt var ne vienu vien turam rokās īpašo matē trauciņu.

Mans favorīts gan pavisam noteikti ir Mataderos rajona tirgus. Tas paslēpies krietni ārpus pilsētas centra, un te ieklīdušie tūristi burtiski saskaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Laikam jau vieta, kur atrodas Buenosairesas lielākā lopkautuve, pirmajā brīdī nešķiet pārāk vilinošs ceļojuma pieturpunkts. Pateicoties tam, vietējais kolorīts te kusāt kūsā. Centrālā skatuve, kur spēlē Argentīnas tradicionālo mūziku - folklorico (tā galvenokārt sastopama ārpus Buenosairesas), čakareras (Chacarera) dejotājas ar baltajiem lakatiņiem un Festival di gaucho jeb vietējās „kovboju" sacensības, kurās galvenais uzdevums, traucoties zirga mugurā, ar pīķi trāpīt cauri diegā iekārtam gredzenam. Ne diži lielākam par parasto laulības riņķi. Tam visam pa vidu tradicionālais empanada pīrāgs ar gaļas vai siera pildījumu, chorizo (desiņas) un parrilla (grilējumi).

Kur nakšņot?

Nenoliedzami Filipa Starka dizainētā Faena Hotel (Martha Salotti 445, www.faenahotelanduniverse.com) ir Buenosairesas naktsmītņu adrese Nr.1. Šoreiz gan ne par rafinēti huligānisko interjeru, bet cilvēkiem. Ieskrienot uz īsu mirkli vai pārlaižot pāris naktis, to, protams, nepamanīsiet, taču pavisam noteikti vērts ar apkalpojošo personālu un vadošajiem darbiniekiem parunāt mazliet ilgāk. Kaut tamdēļ vien, lai saprastu, cik īpaša personība ir katrs no viņiem un cik daudz ir tādu lietu, kuras Faena cilvēki mērķtiecīgi cenšas īstenot. Restorāna someljē sastādītā vīna grāmata ir īstens roku darbs, un tajā uzņēmīgais autors iekļāvis 100 labākos Argentīnas vīnus un ražotājus. Grāmatas cena nav maza - 100 dolāri, taču atbilst tās vērtībai. Vai, piemēram, viesnīcas spa direktore, kas prot paskatīties krietni vien aiz naudas pelnīšanas robežām un cenšas uzsākt visaptverošu kustību Argentīnā un pasaulē - lai katrs spa salons piedāvātu bezmaksas meditāciju tieši pulksten 18. Un ne tikai tamdēļ, lai meditētu par to, ko pasaule var dot katram no mums, bet gan par to, ko mēs varam dot pasaulei. Kā tai palīdzēt un dziedināt.

Šķiet, Faena Hotel galvenajam šefpavāram sava pievienotā vērtība vairs nav jāpierāda. Pietiktu zināt vien to, ka Mariano Cid de la Paz strādājis slavenajā Spānijas El Bulli - restorānā, kas nupat ieguvis pasaules labākā restorāna statusu. Kuru pēc kārtas? To jau vairs neviens neskaita... Ne mazāk intriģējoši ir Mariano šedevri Faena Hotel restorānos - gardēža cienīgs fusion un nacionālā Argentīnas virtuve ļoti modernā izpildījumā. Nereti eksperimentējot ar molekulāro gastronomiju. Nebrīnieties, ja tradicionālā empanada pīrāga vietā kulinārijas guru pasniegs cepumus, olu un gaļas pildījumu atsevišķi.

Lai arī Four Seasons (Posadas 1086/88, www.fourseasons.com/buenosaires) ir viena no atpazīstamākajām viesnīcu ķēdēm pasaulē un tādējādi pakļauta masu tūrismam, tās atvase Buenosairesas dārgākajā Rekoletas rajonā ir patiešām jauka un teicama izvēle nakšņošanai. Jo īpaši, ja tas ir numuriņš pilnībā atjaunotā torņa augšējos stāvos ar skatu uz pasaulē platāko ielu - 9. jūlija Avēniju. Prezidenta apartamenti, kuros savulaik apmetusies pati Madonna, gan jāmeklē blakus esošajā ēkā, 20. gadsimta sākuma franču stila savrupnamā. Īpaši atmosfērisks ir viesnīcas spa centrs. Krēmīgi brūnie krāsu toņi un patiesi nomierinoša smaržu un skaņu buķete. Savukārt restorāna specialitāte ir spāņu tapas.

1932. gadā celtā Alvear Palace Hotel (Alvear Ave. 1891, www.alvearpalace.com) ir viena no ekskluzīvākajām un elegantākajām viesnīcām Buenosairesā un atrodas Rekoletas rajonā. Naktsmītnes patiesā burvība slēpjas tās autentiskumā. Pretēji bieži vien pašu buenosairesiešu skandētajam uzskatam, ka viņi, lūk, vēlas līdzināties Parīzei vai Londonai, šī luksus viesnīca iemieso latīņu garu. Kāpēc? Tā grūti pat paskaidrot. Varbūt tas ir Luija XVI laika interjers, varbūt draudzīgais un izteiksmīgais personāls. Bet varbūt vienkārši tradicionālie argentīniešu saldumi pie kafijas tases. Iebiezinātajam pienam līdzīgais dulce de leche te pagatavots tiek visdažādākajos veidos - kā saldējums, krēms, pat liķieris! Starp citu, viena no atmosfēriskākajām vietām viesnīcā ir Alvear Palace Hotel bārs, kas ik dienas ap sevi pulcē Argentīnas politisko eltiti un citas vietējās slavenības. Uzslavas pienākas arī viesnīcas restorānam, kura glaveno šefpavāru - francūzi Jean Paul Bondoux - labprāt iesaka pat viņa sīvākie konkurenti Faena Hotel.

Kur paēst?

Argentīnā prot gatavot, un tādu restorānu, kas liktu vilties, ir ļoti maz. Pat tradicionālais steiks šai valstī neaprobežojas ar vienu versiju vien, tamdēļ der zināt, ka steiks, kādu ierasts redzēt vairumā Eiropas restorānu, slēpjas zem bife de lomo nosaukuma. Noteikti nobaudiet parilju (parrilla), kur lielā pannā gozējas filejas gabaliņi, nieres, zarnas un citi "gardumi". Kas zina, varbūt izdodas pirmo reizi mūžā pagaršot arī govs mandeles.
Las Cabritas (Migueletes 840, Tel: 4776-6760) atvērts pavisam nesen un atrodas Palermo rajonā. Stilīgi, moderni, ar bagātīgu sarkanās krāsas devu interjerā un autentisku malkas krāsni. Ļoti garda argentīniešu virtuve un teicama apkalpošana.
Ja vietējie par kaut ko ir sajūsmā, tad tas ir Gijon (Chile 1402, Tel: 4383-2634) - pašu buenosairesiešu iecienīts restorāns Santelmo rajonā. Nekāda interjera un šika, miskasti tev iznes acu priekšā, kamēr vēl mielojies pie galdiņa. Bet ēdiens ir fantastisks! Un tūrista neviena. Turklāt bolīviešu viesmīlis - kungs jau gados un ar pieredzi - ir patiesi iznesīgs! Ja pilsētā esat uz ilgāku laiciņu, pavisam noteikti atgriezīsieties te vēl kādas reizes piecas.
Pa ceļam uz Teatro Avenida vērts iegriezties El Globo (Tel:4381-3926). Labs, tradicionāls spāņu restorāns tieši uz Salta un Hipólito Yrigoyen ielu stūra. Līdzīgi kā Gijon arī te gardēžus apkalpo viesmīļi ar krietnu darba stāžu, taču uzcirtušies un eleganti. Vismaz uz pusi jaunāks personāls savas prasmes turpina pilnveidot L'ecole (Junin 1460, Tel: 4807-0706) restorānā, kas vienlīdz ir topošo oficiantu un kulinārijas meistaru prakses vieta. Šis tas jau pieklibo, taču ēdiens ir ļoti garšīgs un cenas vairāk kā demokrātiskas. Jo īpaši Rekoletas rajonam. Pusdienu piedāvājums - best value for money!

Ja nu, viesojoties Buenosairesā, sakārojas internacionālā un Eiropas gastronomija, jādodas uz Los Loros (Estados Unidos 302, +54 (11) 43615539) Santelmo rajonā. Nelieli koka galdiņi, mīkstie dīvāni gar sienām un tāda pašmāju Osīrisa gaisotne. Aiz bāra letes daļēji redzama arī pavāru rosība virtuvē. Tiesa, restorāna durvis mēdz būt aizslēgtas, lai izvairītos no uzmācīgiem dažādu nieku un suvenīru pārdevējiem. Tāpēc, lai iekļūtu, jānospiež zvana poga.

Saldajam ēdienam pietaupiet Persicco, kas piedāvā labāko saldējumu Argentīnā. Un varbūt pat labāko, kādu vispār esi ēdis. Precīzas veikalu adreses meklējiet www.persicco.com

Visbeidzot par futbolu...

Pat ja neesat liels futbolmīlis, vērts aiziet uz kādu no La Boca stadionā notiekošajām spēlēm. Jo īpaši, kad laukumā tiekas pilsētas niknākie konkurenti - River un La Boca futbola komandas. Var jau būt, ka salūts, dūmi un konfeti papīriņu lietus ir tikai nozīmīgākajos mačos, bet, milzīgajam pūlim lēkājot teju vienā ritmā, stadions vibrē gandrīz katru reizi. Pilnīgs trakums! Panīkušajās Latvijas stadionu tribīnēs ko tādu vis nepiedzīvot.

Vērts zināt:

- Šķērsojot Rio de Plata upi un dodoties uz Urugvaju, noteikti līdzi jāņem pase, jo galu galā tā jau ir cita valsts. Vīza Latvijas pilsoņiem nav nepieciešama ne Argentīnā, ne Urugvajā, taču valsts nosaukumu labāk norādīt spāņu valodā. Angļu "Latvia" urugvajieši neaptazīst, bet par Lettonia viss skaidrs - no visa necesita (vīza nav nepieciešama).
- Rudens Argentīnā sākas aptuveni aprīlī, maijā. To der zināt, ja plānojat uztrāpīt uz operas sezonas sākumu.
- Cenas Argentīnā ir pat ļoti pieņemamas, viss ir 2-3 reizes lētāks kā Latvijā. Izņemot viesnīcas.
- Līdzīgi kā Spānijā, arī Buenosairesā visi pakļauti siestas ritmam - dienā restorāni atvērti no pus vieniem līdz pus četriem, bet vakarā tikai pēc septiņiem.
- Labākai komunikācijai vērts iemācīties dažas pamatfrāzes spāņu valodā. Tās pavisam noteikti noderēs restorānos un braucot ar taksometru. Turklāt vietējie kļūst īpaši pretīmnākoši, ja cenšaties runāt viņu mēlē.
- Argentīnieši ir brīnišķīgi cilvēki, tomēr liela daļa nabadzīgi. Esiet uzmanīgi un nenēsājiet dārglietas. Dodoties uz pilsētu, neņemiet līdz visus ietaupījumus un kredītkartes. Ticiet vietējiem, ka dažos rajonos naktī rādīties nav ieteicams.
- Izvēlieties Radio taksi (melni ar dzeltenu). Tie ir godīgi, droši, lēti un sastopami uz katra stūra.
- Noteikti pamēģiniet tipiskās argentīniešu brokastis - café con leche (kafija ar pienu) un media lunas (kruasāni). Atrodamas gandrīz katrā kafejnīcā. Un garšīgi.
- Ja nu nav izdevies redzēt citos pasaules nostūros, vērts aiziet līdz japāņu parkam pilsētas centrā (Casares 2966). Tradicionālie tiltiņi, dīķīši un akmens dārzi.

DALIES:

PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: ENG LAT

© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c., ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.