ENG LAT

SAŅEM JAUNUMUS

Ierakstiet savu e-pasta adresi, ja vēlaties saņemt ikmēneša jaunumus.

REKOMENDĒJAM:

Londonas jaunā Thaddaeus Ropac galerija

Eiropas skulptūru parki – laikmetīgās mākslas telpa atelpai

Diānas Venē mākslinieku radīto rotu kolekcija

Citādi maršruti · Dienvidamerika · brazīlija · Brazīlija · Jānis Stirna

Ir divi veidi kā izkuģot Amazones baseina upes – viens pa straumi un otrs pret straumi. Izvēlējos doties pa straumei lejup. Lielākā daļa upju sākas Andu kalnos, pēcāk tekot uz austrumiem, tās izveido lielo Río Amazonas, kas ietek Atlantijas okeānā. Izpētot, cik ilgu laiku prasa kuģot attiecīgi no vienas pilsētas uz otru, nolēmu, ka pusi no kontinenta līdz Manausai šķērsošu pa ūdeni. Lai iekļautos savā laika lodziņā, lidoju no Lima pilsētas Peru rietumos uz Iquitos, no kurienes sākt kuģojienu. Iquitos ir lielākā pilsēta uz planētas (5 00000 iedz.), uz kuru nav iespējams aizbraukt ar mašīnu. Turp neved neviens pats ceļš. Iquitos atrodas dziļi džungļos un pa pilsētas ceļiem lielākoties braukā trīsriteņu mocīši. Izkāpjot no lidmašīnas, acumirklī sejā ieplūst džungļu tropiskais gaiss. Pie lidostas takšu šoferi teju lec virsū, piedāvājot vienu par otru lētāku transportu uz pilsētas centru. Iquitos ir pazīstama ar Ayahuasku - padzērienu no tropu saknītēm ar halucigēnu efektu, ko Amazones iezemieši jau gadiem lieto, lai spirituāli savienotos ar dabu. To arī daudzi šurp dodas nomēģināt.

Pāris dienas pavadot Iquitos, nolēmu uzsākt savu braucienu lejā pa upi. Pirmā laiva ir ātrlaiva “rapida”, kura ved līdz robežai, kur Peru satiekas ar Kolumbiju un Brazīliju - praktiski vienā punktā. Sākoties iekāpšanai laivā, pēc manu dokumentu pārbaudes vietējais policists mierīgā tonī angļu valodā nosaka: “Be careful...” Tā es iekāpu klaustrofobiskajā laivā īsti nesaprazdams no tad bīties... Piecas minūtes pēc izbraukšanas laiva piestāj upes krastā, lai notiktu pirmais drug check. Pēc tam “rapida” sāk joņot pa upi lejup apmēram 60 līdz 70 km/h, izvairoties no koka baļķiem un citiem kuģiem, un pamazām ievedot aizvien dziļāk un dziļāk planētas dziļākajā mežā. Pēc nieka desmit stundām jau biju uz Brazīlijas un Peru robežas - Tabatingas pilsētā. Izkāpjot krastā, satieku friendly stranger, kurš uzmin, ka dodos uz Manausu un palīdz dabūt Peru pamešanas štempeļus pasē, pārved mani uz otru upes krastu, un jau pēc mirkļa es nelegāli atrados Brazīlijā - friendly stranger’a hostelī ar sienāžiem gultā... Protams, pēcāk pašam vajadzēja kārpīties cauri pilsētai uz policijas iecirkni - legalizēties un izdekorēt pasi.  

Pēc pāris dienām no Tabatingas uz Manausu atiet lielais kuģis. Samaksājis kapteinim uz rokas 200 dolārus, es tieku pie vietas šūpuļtīklā uz klāja līdzās pārējam proletariātam. Protams, ir iespējams samaksāt trīs reizes vairāk un gulēt kajītē, taču ir vērts investēt labā šūpuļtīklā, kas patiesībā braucienu padara daudz komfortablāku.

Pirms uzkāpšanas uz klāja militārā policija pilnībā pārbauda visas somas un kabatas. Lieta tāda, ka daudzi narkokurjeri cenšas pa šīm upēm no Kolumbijas un Peru Brazīlijā ievest kokaīnu. Ja uz robežām nekas netiek pārbaudīts, tad uz šī kuģa pat santīmu no policistiem noslēpt neizdotos. Pēc pārbaudēm jāiet uz klāja un jāatrod vieta, kur pakarināt šūpuļtīklu. Tad arī sākas brauciens.

Kuģis ik pa laikam apstājas nelielās pilsētiņās džungļu vidū, lai izlaistu vai uzņemtu pasažierus. Pamazītēm slīdot lejup pa upi, kuģis piepildās ar pasažieriem, un beigās ir tik pilns, ka karājoties šūpuļtīklā ne reizi vien atsitos pret kāda cita dibenu.

Uz šīm pilsētelēm nevar nedz atlidot nedz atbraukt, tās ir nekurienes vidū un vienīgais veids, kā kaut ko atvest vai aizvest ir ar šo kuģi. Parunājoties ar vietējiem, to arī noprotu, ka daudzu vietējo darbs ir braukt uz Manausu (lielpilsētu), lai vestu atpakaļ uz džungļiem pilsētas labumus. Ar cilvēkiem sarunājos spāniski kaut viņu dzimtā valoda ir portugāļu. Vairāk vai mazāk saprasties ir iespējams.

Trīs reizes dienā uz kuģa zvana zvans un sauc uz ēdienreizi, kas ir ļoti branga - ar gaļu, rīsiem un salātiem. Pēc tās visi dodas uz saviem šūpuļtīkliem snaust vai vāļāties. Dažreiz šo snaudienu jau atkal iztraucē militārā policija, kas pēkšņi no krasta piebrauc pie kuģa un apstādina, lai to pārmeklētu. Kad policisti uzkāpj uz klāja, pasažieriem ir jāstāv pie savām mantām un jāgaida pārbaude. Parasti pārbaudītājs jautri visu izvanda. Jākārto jau pašiem, taču pēc pāris reizēm jau kārtot vairs negribas - jāsastūķē vien tāpat viss iekšā līdz nākamajai reizei. Kuģojot, ar šādiem reidiem jārēķinās vismaz divreiz dienā.

Ceļā sanāk redzēt peldošas mājas uz plostiem. Šķiet, ka cilvēki tajās dzīvo un reizē pārvietojas no viena ciema uz otru. Savukārt ciemos liels notikums ir kuģa atbraukšana. Tas nozīmē, ka ir atbraukuši radi vai ēdiens un zāles - tādēļ visi saskrien un sagaida. Pārsvarā miesti izskatās diezgan nabadzīgi, toties telefons, TV un internets šiem ļaudīm dod lielākas saskarsmes iespējas ar civilizāciju. Starp citu, arī uz kuģa trešā klāja bija neliels bāriņš ar televizoru, kas vienu nakti pārraidīja Argentīnas un Brazīlijas futbola spēli. Bija diezgan skaļi un jautri! Amizanti, ka viens puisis bija norīkots par antenas operatoru, lai uztvertu pārraides signālu, to regulāri grozot.

Kuģojot iespējams redzēt ļoti daudz putnu. Arī saldūdens delfīni nereti piepeld klāt, taču tā kā krasts parasti ir patālu, mūža meža iemītniekus saredzēt ir pagrūtāk. Visbiežāk redzamas ir lielās vaboles, kas nakts laikā lido uz kuģa gaismām.

Brauciena laikā ir tāda sirreāla sajūta, ka laiks ir apstājies, jo pašam nav iespējams neko nedz paātrināt, nedz apstādināt – tikai vērot. Kad brauciens noslēdzies un kuģis jāpamet, sajūta ir kā no sapņa pamostoties. Šāda ceļošana skatoties kā krasti iet, ļauj daudz ko labi pārdomāt un apsvērt.

Netālu pirms galapunkta Manaus pilsētā ir vieta, kur Rio Solimões ietek Río Negro. Šeit iespējams redzēt izteiktu līniju, kur vienā pusē ir Solimões duļķainie ūdeņi, bet otrā pusē piķa melnie Río Negro ūdeņi.

 Tā es sasniedzu Manaus, lai pēcāk dotos uz ziemeļiem - uz Venecuēlas pusi...

DALIES:

PAR MUMS • KONTAKTI • RSS • SEKO MUMS: ENG LAT

© anothertravelguide.com 2015
Anothertravelguide.lv ir interneta žurnāls laikmetīgiem mūsdienu ceļotājiem. Visas anothertravelguide.lv apkopotās adreses – viesnīcas, restorāni, veikali u.c., ir autoru pārbaudītas un izvērtētas. Visi autoru viedokļi ir subjektīvi un anothertravelguide.lv neuzņemas nekādu atbildību, ja kāda no te aplūkotajām vietām neatbilst jūsu subjektīvajai gaumei, konkrētā mirkļa noskaņojumam vai kaut kas tajā būtiski mainījies kopš mirkļa, kad tajā pabijuši anothertravelguide.lv autori un eksperti.